Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa intervijā Ligitai Kovtunai 17.02.2022
Cik tālu ir 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana?
Sācies pats saspringtākais posms palikuši astoņi mēneši līdz vēlēšanām, un šobrīd pats aktīvākais ir 1)iepirkuma procedūras, 2) instrukciju labošana un pielāgošana jaunākajiem likuma grozījumiem, kā arī iepriekšējās pieredzes analīze; 3)vēlēšanu organizēšana ārvalstīs. Kas attiecas uz vēlēšanām ārvalstīs, pats sarežģītākais ir tas, ka vēlēšanu iecirkņus un komisijas izveido tikai vasarā, tātad vien 120 dienas pirms vēlēšanām. Iecirkņus jāpiesaka līdz 18. jūnijam, un, lai uzreiz varētu ķerties pie darba, laikus ir skaidri jāzina, piemēram, budžets u. c. Tālab jau bijušas tikšanās ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, un šobrīd ir skaidrs, ka no diasporas interese par iecirkņu veidošanu izteikta no 102 vietām pasaulē, tostarp 45 Latvijas pārstāvniecībās, pārējās no tautiešu organizāciju puses. (ASV šobrīd ir pieteikti 12 iecirkņi. Red.)
Latvijā Saeimas vēlēšanās šogad pirmo reizi tiks lietots vēlētāju tiešsaistes reģistrs, un tas nozīmē zināmas prasības attiecībā uz techniskajām prasmēm. Proti, katrā iecirknī jābūt cilvēkam, kas sagatavots prasmīgi rīkoties ar technoloģijām. Saprotams, ne jau ļoti augstā līmenī, bet būs jāprot saslēgt vadi datoriem, pieslēgt interneta sistēmas, kam ir vistiešākais sakars ar datu drošības jautājumiem tiem, kā arī vēlēšanu rezultātu apkopošanai ir jābūt drošā tīklā. Praktiski tas nozīmē, ka uz vēlēšanu iecirkņiem no Latvijas tiks nosūtīta arī speciāla ierīce datortechnikas pieslēgšanai Latvijas internetā. Šim darbam jau sagatavots informatīvais materiāls, Ārlietu ministrija apzinājusi cilvēkus, kas ir gatavi to apgūt, un rezultātā ir šie minētie 102 iecirkņi.
Ir kāda ļoti laba ziņa attiecībā uz balsošanu pa pastu, kas līdz šim tomēr atturējis daudzus tautiešus piedalīties vēlēšanās, īpaši vecāko paaudzi!
Jā, tā ir laba un svarīga ziņa, proti, pirmām kārtām balsošanai pa pastu vairs nevajadzēs nogādāt savu pasi vēstniecībā, lai tajā iespiestu spiedogu. Balsstiesīgajam Latvijas pavalstniekam būs tikai jāaizpilda pieteikums papīra formātā un parakstīts pa pastu jānosūta attiecīgajai Latvijas pārstāvniecībai savā mītnes zemē. (Valstīs, kur mūsu pavalstnieki lieto elektronisko parakstu, iesniegumu varēs nosūtīt elektroniski. Red.) Esmu pārliecināta, ka šis veids katrā ziņā veicinās lielāku skaitu vēlētāju balsot. Katrā ziņā uz to aicinu!
Kā tautieši ārzemēs par to uzzinās? Laika un Brīvās Latvijas lasītājus aicinu dalīties ar šo ziņu, informācija būs arī mūsu mājaslapās www.laiks.us un www.brivalatvija.lv!
Cik spēdami, sadarbosimies gan ar diasporas medijiem, gan PBLA, ELA, ALA, gan citām latviešu organizācijām. Attiecībā uz pasta balsošanu vēl viens jaunums vēlēšanu materiālus sūtīsim e-pastā, nevis pa pastu. Līdz ar to vēlētājs pats izdrukās to vēlēšanu zīmi jeb to sarakstu, par ko viņš nolēmis balsot, izdarīs tajā atzīmes, ieliks aploksnē, tad šo aploksni lielākā aploksnē un nosūtīs uz tuvāko pasta vēlēšanu iecirkni. (Tādi šobrīd plānoti 26. Red.) Tādējādi mēs ietaupām laiku gan savu kandidātu izvēles iespējām (vēlēšanu kandidātu saraksti tiek noslēgti 2. augustā, un tad vēl paiet zināms laiks, pa kuŗu kandidātūras attiecīgās iestādēs tiek pārbaudītas).
Un tomēr kāpēc sava balsošanas zīme jāsūta pa pastu, kāpēc nevar elektroniski?
Latvijā nav iespējas balsot internetā, un galvenais iemesls tam ir drošības apsvērumi..
Kā jūs gan kā privātpersona Kristīne Bērziņa, gan kā amatpersona, CVK priekšsēde motivētu ārvalstīs mītošos tautiešus katrā ziņā piedalīties Saeimas vēlēšanās?
Tieši šo, 14. Saeimas, vēlēšanu sakarā man pats būtiskākais šķiet tas, ka, nepiedaloties balsošanā, mēs paveram ceļu mūsu valstij nedraudzīgiem spēkiem izvērst retoriku par Latviju kā neizdevušos valsti. Šābrīža drošības situācijā tas ir īpaši būtiski, pat izšķiroši. Un vēl par attaisnojumu savam lēmumam nedoties balsot bieži dzirdams, ka Saeima strādā nejēdzīgi, es jau tāpat neko nevaru ietekmēt. Tas vienkārši diskreditē valsti, kurpretim piedalīšanās vēlēšanās nozīmē cienīt demokratiju un cienīt savu valsti. Galu galā izvēlēties brīvību!
Par to, vai mana balss var ietekmēt, ir dati, ka pilsoņi ārzemēs aizvadītajās vēlēšanās ar saviem balsojumiem ir nodrošinājuši trīs deputātu mandātus no simt, un tas, manuprāt, ir gluži cienīgi, ja ņemam vērā, ka vēlēšanās piedalījās vien 24 % diasporas (rēķinot no oficiālajiem PMLP datiem). Attiecīgi jo vairāk tautiešu ārzemēs nobalsos, jo vairāk, iespējams, kvalitātīvu deputātu būs mūsu likumdevējā.
Matēmatiski tā noteikti nav taisnība, ka viena balss neko neietekmē viens plūs viens taču ir divi! Tieši tāpat kā katrs 1 ietekmē šo 2, tāpat ir ar vēlēšanu rezultātiem katra balss tiek pieskaitīta un veido rezultātu. Latvijai ir svarīga katra vēlētāja balss neatkarīgi no tā, vai vēlētājs dzīvo Amerikā, Kanada, citur plašajā pasaulē vai Latvijā.
Piedalīšanās vēlēšanās apliecina cieņu pret savu valsti un tās institūcijām. Saeima kā galvenā institūcija būs tāda, kādu mēs to ievēlēsim.
Kas attiecas uz ārzemju tautiešiem ja jau vārdos apliecinām savu mīlestību Latvijai, tad balsojums ir pavisam tiešs un praktisks apliecinājums tam, ka mīli un cieni savu valsti un esi gatavs tai palīdzēt, arī tālumā dzīvojot.
Dati liecina, ka vēlēšanās vismazāk aktīvi ir jaunieši. Vai esat pētījuši, kāpēc?
Jā, esam, un visbiežāk dzirdētā atbilde ir tā, ka partiju programmās nav nekā tāda, kas uzrunātu tieši jauniešus. Programmu veidotāji galvenokārt orientējas uz vidējo un vecāko paaudzi un neņem vērā, ka arī lielai daļai jaunās paaudzes ir savs, izveidojies pasaules redzējums.
Jāteic, Latvijā vēlēšanu aģitācija vispār norisinās ļoti īsu laika posmu. Īpaši tas ietekmē tautiešus ārzemēs, kas praktizē pasta balsošanu izvēles un sagatavošanās procesam ir daudz par maz laika! Mēs, vēlēšanu administrātori, šogad to mainām un sākam jau tagad informēt vēlētājus ārvalstīs, bet vai deputātu kandidāti laikus aizklauvēsies līdz savam vēlētājam, nav mūsu ziņā.
Ne jūs, ne arī es nevaram atklāti paust savas simpātijas kādam polītiskajam spēkam, bet runāt par izvēles kritērijiem gan varam. Kādi tie ir jums?
Pirmām kārtām raudzīt saprast, kur plašajā informācijas klāstā ir patiesība, kur viltus ziņa. Visātrāk partijas savus vēlētājus sasniedz caur sociālajiem tīkliem, un te jābūt īpaši vērīgiem, jāanalizē. Un vēl iepriekš paveiktais darbs, personālijas un viņu veikums, izglītība, pieredze, vai no viņa varēs sagaidīt kvalitatīvu darbu valsts parlamentā. Mani personīgi kaitina šķelšanās partiju vidē un jaunu partiju dibināšana, savā izvēlē esmu konservatīva. Skaidrs, ka partiju šķelšanās un pārformēšanās arī vairo vēlētāju skepsi. Acīmredzot pie vainas ir arī mūsu demokrātijas nelielais vecums.
23. februārī pl. 11.00 un 18.00 pēc Latvijas laika kopīgi ar ĀM Konsulāro departamentu notiks pirmais tiešsaistes seminārs diasporas pārstāvjiem, kuŗi vēlētos iesaistīties iecirkņu veidošanā. Tēmas: par balsošanas iespējām, iecirkņu veidošanu un atbildes uz jautājumiem. Rīta seminārs domāts potenciālo iecirkņu pārstāvjiem no Austrālijas, Jaunzēlandes, Eiropas valstīm un Austrumāzijas, bet vakara seminārs pārstāvjiem no Amerikas Savienotajām valstīm un Kanadas. Būs arī ieraksts, ko varēs noklausīties ērtā laikā, ja nebūs iespēju pieslēgties semināram.
Atpakaļ
.jpg)
