Sallija Benfelde 10.06.2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigu­miem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 10.06.2025

Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībval­stu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krie­vija un tās tuvākie sabiedrotie. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 03.06.2025

Gluži kā “aukstā kara” laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- “krievu pasauli”. “Aukstā kara” laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 06.05.2025

30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabied­rībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uz­tvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret val­sti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas moni­toringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 29.04.2025

Latvijas Republikas neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī un Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu pieņemšana 1990. gada 4. maijā ir nozīmīgākie un svarīgākie brīži Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. „Tolaik neviens no mums nezināja, kā beigsies Atmoda, cik upuru prasīs un vai vispār būs iespējama izraušanās no PSRS impērijas asiņainajām ķetnām,” savulaik atcerējās  jurists, politiķis, viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš (1940–2023.). Tādēļ,  iespējams, ka piedalīties cīņā par brīvību un neatkarību pirms 35 gadiem prasīja pat lielāku drosmi un bezbailību, nekā juku laikos pēc Pirmā pasaules kara beigām. Kā zināms, toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs sarunās ar Latvijas delegāciju Maskavā paziņoja: „”Jums nekas neizdosies. Tauta jūs neatbalsta!" Gorbačovs arī brīdināja, ja Latvija vienpusēji pasludinās neatkarību, nekādas sarunas turpinātas netiks. „Atskanēja draudi, ja Baltijas valstis uzdrošināsies izstāties no PSRS, tiks organizēti tautas referendumi Narvā, Daugavpilī, Visaginā, lai veidotu padomju anklāvus, ar kuriem terorizētu Baltijas valstis. Bija skaidrs, ka Maskavai ir vairāki scenāriji – gan tautas referendums, gan varas pielietošana," atceras toreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.  Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 15.04.2025

2024. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica pētījumu par diasporas līdzdalību vēlēšanās. Pētījums tika publicēts šogad, tā mērķis ir „veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un informētību, veicināt diasporas organizāciju savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā un interešu pārstāvībā un valsts līmeņa risinājumus diasporas vēlēšanu iesaistes palielināšanā”. Īsi sakot, pētījuma mērķis bija noskaidrot diasporas motivāciju piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un rast atbildi uz jautājumu, kas jādara, lai vēlēšanās piedalītos vairāk diasporā dzīvojošo. Īpašu uzmanību pētījums pievērsa cilvēkiem, kuri rīkoja un piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, bet atturējās iesaistīties un nepiedalījās 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, jautājot par viņu motivāciju un pieredzi. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 08.04.2025

Sestdien, 5. aprīlī, simtiem tūkstošu cilvēku visos 50 ASV štatos izgāja ielās, lai protestētu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa sabiedroto Īlonu Masku. Akcija ar nosaukumu “Hands Off” (“Rokas nost”) norisinājās vairāk nekā 1200 pilsētās. Protesti notika arī dažās Eiropas galvaspilsētās, kur demonstranti pauda pretestību Trampam un viņa agresīvajai tirdzniecības politikai. Protesti bija vērsti pret Trampa admini­strācijas īstenoto ekonomikas politiku un reformām valdības struktūrās, kur atlaisti tūkstošiem darbinieku, kā arī pret valdības plāniem deportēt imigrantus, ierobežot cilvēktiesības vairākām sabiedrības grupām,, samazināt federālo finansējumu veselības aprūpes programmām un citiem pasākumiem. Demons­trācijas organizēja vairāk nekā 150 dažādas organizācijas, arī veterāni un vēlēšanu tiesību aktīvisti. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 04.03.2025

Kad kādam, kas brauc pie manis ciemos un īsti nezina to namu, kurā dzīvoju, saku skaidri: “Tā ir māja Krišjāņa Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, iepretim Kaplim!” Nesaku – iepretim degvielas stacijai sēklkē (Circle-K), kā to grib dēvēt iedomīgie norvēģu naftas produktu tirgotāji. Un turpināšu teikt: “Tiksimies pie “Arēnas Rīga” – nevis pie Sjaomi arēnas, vai kā tur… Paldies Rīgas pašvaldībai, kas sabied­riskā transporta pieturvietu joprojām atļauj saukt – “Arēna Rīga”! Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 21.01.2025

Karš un miers Ukrainas Bruņoto spēku ģene­rālštābs 19. janvāra rītā ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 199 kaujas. Turpinās regulāri uzbrukumi ar droniem un raķetēm galvaspilsētai Kijivai, kas ir prasījuši arī iedzīvotāju upurus. Agresorvalsts kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trīs gadiem, ir zaudējusi apmēram 820 320 militārpersonas. Tas gan Krieviju nav apturējis. Tiesa gan, pēdējā laikā aizvien biežāk izskan runas, ka šogad iespējama kara izbeigšana vai vismaz konflikta iesaldēšana. Iemesls: Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV.Spēcīgākās lielvaras līderis ir solījis panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Taču starp Ukrainai pieņemamu kara izbeigšanas scenāriju un agresorvalsts Krievijas prasībām joprojām ir bezdibenis, tādēļ maz ticams, ka tuvākā nākotnē karadarbība Ukrainā (un Kurskas apgabalā Krievijā) varētu beigties. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 14.01.2025

Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievaino­tiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 07.01.2025

Aizvadītā gada nogalē ar īsu ierakstu sociālajā tīklā “X” no aktīvās politikas atvadījās Krišjānis Kariņš. Formālais iemesls – uzskatu atšķirības ar partijas Jaunā Vienotība vadību. 2024. gada 6. decembrī K. Kariņš raksta: “Paziņoju, ka atkāpjos no Vienotības valdes, kuras politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem.” Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 17.12.2024

30. novembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Virsvalde saņēma balsošanas rezultātus no Bīskapa vēlēšanu komisijas. Ar pārliecinošu balsu vairākumu (104 balsis no 161 jeb 65 %) par jauno LELBP bīskapu ievēlēts prāvests emeritus Kārlis Žols, kurš amatā nomainīs līdzšinējo arhibīskapi Laumu Zuševicu. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 03.12.2024

Krievijai trūkst darbaroku, to trūkst arī militārajā rūpniecībā, un no pareizticīgo baznīcas jau izskanējuši aicinājumi iesaistīt ražošanā bērnus un pusaudžus, jo „astoņgadīgs zēns jau ir vīrietis nevis bērniņš”. Karotāju trūkumu Krievija cenšas papildināt ar Ziemeļkorejas karavīriem, ir izskanējusi informācija, ka karavīru vervēšana notiek Āfrikā un dažās nabadzīgās Āzijas valstīs, nereti pat ar viltu, piesolot darbu kādā nozarē, bet pēc tam piespiežot doties uz fronti. Un, protams, nav nekas jauns, ka okupanti cenšas nosūtīt uz fronti arī okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 03.12.2024

Šodien uz Šekspīra leģendāro un retorisko jautājumu: „Vai roze nesmaržos, jebkurā citā vārdā nosaukta?” bieži nākas atbildēt, ka roze joprojām smaržo, bet cilvēki tās smaržu vairs nejūt. Viltus ziņas, propaganda, vēlēšanu finansēšana, tā ietekmējot to rezultātus dažādās valstīs, izmatojot starpniekus, provokācijas un vardarbības izraisīšana – no vārdiem līdz pat darbiem. Krievijas Federācijas līdzekļu arsenāls savu interešu aizstāvībai un īstenošanai ir plašs. Protams, Krievijas izlūkdienests nav visvarens, bet prot izmantot jebkuru situāciju, lai radītu ilūziju par savu varenību. Un arī šī ilūzija darbojas kā hibrīdkara kareivis. Lasīt vairāk ...