EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

Kādam būt Latvijas tēlam pasaulē?


Sallija Benfelde 19.10.2021

Katram no mums ir kāds priekšstats par lielajām vai arī ar kaut ko pasaulē pazīstamām valstīm. Francija daudziem asociējas ar vīnu un sieriem, Vācija – ar pedantiskumu un kārtību, kādam ar Gētes Faustu, savukārt Somija joprojām ar mobilo telefonu Nokia. Latvijas vārds piecdesmit okupācijas gados un vēl pēc tam pasaulē saistījās ar Krieviju, savukārt Padomju Savienībā – ar Rietumiem. Lasīt vairāk ...



ALA - 70 gadus jauna


Kārlis Streips 19.10.2021

Šis ir jubilejas gads Amerikas latviešu apvienībai. ALA dibināta 1951. gada februārī Vašingtonā. Iedvesma nāca no Latvijas Republikas sūtņa Amerikā Jūlija Feldmaņa. Tajā brīdī baltiešu bēgļu imigrācija Amerikā vēl nebija beigusies, taču jau tobrīd sāka izplēnēt cerības, ka Rietumi kaut kā palīdzēs okupētajām Baltijas valstīm atgūt savu neatkarību. Bija skaidrs, ka ir vajadzīga organizācija, kuŗa kļūs par sava veida tautiešu ganu un uzraudzītāju. Lasīt vairāk ...



Četras krizes


Juris Lorencs 19.10.2021

Jau gandrīz nedēļu dzīvojam jaunajos Covid-19 ierobežojumu apstākļos. Vieniem tie šķiet nepietiekami stingri, savukārt citiem – nevajadzīgi un pārspīlēti. Šī ir tā reize, kad radusies vēlme atbalstīt pēdējā laikā tik bieži kritizēto valdību. Jo ministri centušies pieņemt kompromisa lēmumu. Lasīt vairāk ...



Kremlinoloģija ir atgriezusies


Juris Lorencs 12.10.2021

Padomju laikos pastāvēja vēl kāda visai dīvaina pētniecības nozare, kas pretendēja uz zinātnes nosaukumu - “kremlinoloģija” (kremlinology). Kā jau liecina pats nosaukums, tā mēģināja izdibināt Kremļa varas gaiteņu noslēpumus Lasīt vairāk ...



Latvijā ārkārtas situācija


Kārlis Streips 12.10.2021

Pirmdien, 11. oktobrī, sākās Latvijas Ministru kabineta noteiktā ārkārtas situācija saistībā ar faktu, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmija Latvijā atkal uzņēmusi pamatīgus apgriezienus. Par valdības plāniem ārkārtas situācijas kontekstā īsti laimīgs gan nav neviens. Lasīt vairāk ...



Aizvien bīstamāks kaimiņš


Sallija Benfelde 05.10.2021

Tātad kaimiņvalstī represijas tikai pastiprinās, un kaimiņš aiz mūsu robežām, Lukašenko ar saviem atbalstītājiem, kļūst aizvien bīstamāks un neprognozējamāks. To, kas notiks nākotnē, prognozēt grūti, bet neviens no pašlaik iespējamiem scenārijiem neizskatās labi ne baltkrieviem, ne arī kaimiņvalstīm. Ļoti iespējams, ka kādā brīdī Lukašenko aicina palīgā Putinu un viņa militāros spēkus, kuŗu vienības kaŗabazēs jau atrodas Baltkrievijā. Lasīt vairāk ...



Dancis ap murāli


Juris Lorencs 05.10.2021

Patlaban Rīgā un Latvijā spriež arī par mākslu, turklāt visai augstos toņos. Iemesls ir mūra gleznojums (modernajā latviešu valodā to dēvē par “murāli”), kas augusta nogalē parādījās Rīgā, Tērbatas un Akas ielu stūrī, uz Rīgas 40. vidusskolas sienas. Lasīt vairāk ...



Svarīgas vēlēšanas tepat kaimiņos


Juris Lorencs 28.09.2021

Kanclere Angele Merkele aiziet no polītikas. Kad 2005. gadā viņa sēdās Vācijas kancleres krēslā, tikai retais iedomājās, ka jau pēc dažiem gadiem fizikas doktore no bijušās Austrumvācijas kļūs par vienu no ietekmīgājiem Eiropas polītiķiem. Lasīt vairāk ...



Dzīve pagātnes ēnā


Sallija Benfelde 28.09.2021

Vācijas Fridricha Eberta fonds (FES) veicis starptautisku pētījumu par jauniešu vērtībām Centrāleiropā un Baltijas valstīs, tā rezultāti vēl tiek apkopoti un tiks publiskoti gada beigās. Tomēr jau tagad atklājušies interesanti fakti par Latviju, kur tika aptaujāti 1200 jauniešu. Uzreiz jāpiebilst, ka fonds nepieder nevienai partijai, bet ir ar sociāldemokratisku ievirzi. Lasīt vairāk ...



Dvēseļu tirgus


Sallija Benfelde 21.09.2021

Sestdien, 18. septembrī, Rīgā notika partijas „Latvija pirmajā vietā” dibinātāja un līdeŗa Aināra Šlesera reklamētais protests pret „valdošo kliķi” un „Kariņa un Levita režīmu”. Uzreiz jāteic, ka pasākums izgāzās, jo 11. Novembŗa krastmalā sapulcējās mazliet vairāk par aptuveni 1000 cilvēkiem. Interesanti, ka šajā pasākumā nemanīja Saeimas deputātu Aldi Gobzemu – iespējams, tādēļ, ka abi „tautas vadoņi” savā starpā sākuši apmainīties ar ne visai glaimojošām replikām. Lasīt vairāk ...



Ko Latvijai nesīs diktatoru tikšanās?


Sallija Benfelde 14.09.2021

9. septembrī Maskavā notika jau piektā Lukašenko un Putina tikšanās Krievijā kopš prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā pagājušā gada 9. augustā. Bija skaidrs, ka abu diktatoru vēlmes ir atšķirīgas – Lukašenko izmisīgi vajadzīgs kārtējais Krievijas kredits, bet Putinu vairāk interesē Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valstu projekts, kas kopš 1999. gada, kad par to tika minēts pirmo reizi, ir norisinājies ļoti lēnām un brīžiem apstājies. Lasīt vairāk ...



Diena, kad atnāca bailes


Juris Lorencs 14.09.2021

Vai islams ir ekstrēms un ļaunumu nesošs pats par sevi, tā sakot, jau savā būtībā? Nē! Nav pasaulē reliģijas, kas sludinātu naidu, cilvēknīšanu un terrorismu. Vispārcilvēciskās vērtības ir vienādas visur, katrā zemē un katrā tautā. Tās ir visu lielo pasaules reliģiju, tai skaitā arī islāma, pamatā. Lasīt vairāk ...



Vai viens likums un taisnība visiem?


Sallija Benfelde 07.09.2021

Gan Gobzems, gan Šlesers pamazām savos vēstījumos ir salikuši pavisam citus akcentus – aicina gāzt “Kariņa un Levita” režīmu, apgalvojot, ka “mums vara jāņem savās rokās”, “vai nu viņi, vai mēs”, liekot saprast, ka vai nu tautai jāgāž un jāizrēķinās ne tikai ar premjeru un prezidentu, bet arī ar visiem, kas atbalsta leģitīmu varu, Eiropas savienību un NATO. Lasīt vairāk ...



Domājot par Krieviju


Juris Lorencs 07.09.2021

Arī šodien Krievijas polītiskā un ekonomiskā elite gūstot personīgu labumu no Krievijas resursu pārdošanas Rietumiem. Šo procesu varot apzīmēt ar vārdiem "rente" vai "virspeļņa". Ekonomiski termini, kas raksturo neproporcionāli lielus ienākumus no dabas resursu izmantošanas. Lai izurbtu zemē caurumu un sāktu no tā sūknēt naftu vai gāzi, parasti nav nepieciešamas milzīgas investīcijas. Taču peļņa no šāda biznesa ir neproporcionāli liela. Lasīt vairāk ...



Viena pilsēta divās valstīs


Juris Lorencs 31.08.2021

Visus gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā valdījis uzskats, ka Igaunijā viss esot labāks nekā Latvijā. Ka zāle zaļāka, debess zilāka un saule spožāka. Savs pamats šiem apgalvojumiem ir. Vidējā alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas patlaban ir 932 eiro mēnesī, Igaunijā - 1214 eiro, tātad par 30 % lielāka. Iekšzemes kopprodukts, rēķināts pēc pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju, ir 33 400 ASV dolari Latvijā un 39 700 ASV dolari Igaunijā. Vai igauņi tiešām kopumā dzīvo labāk? Lasīt vairāk ...






Arhīvs
2021 (84)   
2020 (94)   
2019 (71)   
2018 (76)   
2017 (51)   
2016 (63)   
2015 (88)   
2014 (102)   
2013 (21)   
2012 (12)   
2011 (15)