EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

2022

<--  1 2 3 4 5 6 ...  --> 

“Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu” Volodimirs Zelenskis


Sallija Benfelde 29.11.2022

Pirms 90 gadiem Staļina mākslīgi izraisītājā badā jeb golodomorā (tulk.- mērdēšana badā) Ukrainā bojā gāja vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Vēl dzīvi, bet ģindeņiem līdzīgi bērni, mirušie, samesti kaudzēs kārtu kārtām – šodien, skatoties fotografijas un dokumentālu filmu kadrus, tie atgādina redzēto vēsturiskos dokumentos par holokaustu un badu Āfrikā. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viena no pasaules vēsturē briesmīgākajām cilvēka izraisītajām masu iznīcināšanas traģēdijām. Lasīt vairāk ...



Populisms nevaid miris


Kārlis Streips 29.11.2022

“Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju pret un balošu pret šo likumprojektu!” Šāda replika Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdē 24. novembrī izskanēja divreiz. Vienā gadījumā attiecībā uz grozījumiem valsts iekārtas likumā, otrajā – attiecībā uz grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Lasīt vairāk ...



Daži vērojumi Latgalē


Juris Lorencs 29.11.2022

Kopējais iespaids pēc Ludzas un Rēzeknes apciemojuma - tas, kas visvairāk nepieciešams Latgalei, ir veiksmīga mūsu valsts attīstība. Spēcīga, droša, moderna, turīga Latvija un saliedēta tauta būs lielākais atbalsts tiem, kuri šodien dzīvo pie Latvijas Austrumu robežām. Lasīt vairāk ...



Kremlim nav jāuztraucas


Kārlis Streips 22.11.2022

Tajā pašā dienā, kad sākās Kremļa fašista “speciālā militārā operācija” Ukrainā, parlaments pieņēma “paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un territoriālo integritāti.” Par nobalsoja 93 deputāti, tajā skaitā visi klātesošie Saskaņas pārstāvji. Nu Saskaņas mūsu parlamentā vairs nav. Taču – vieta tukša nepaliek! Lasīt vairāk ...



Bez kara un bez miera?


Sallija Benfelde 22.11.2022

Lai arī aizvien biežāk gan Ukrainas, gan Krievijas un ārvalstu polītikas vērotāji un militārie eksperti runā par to, ka Krievija kaŗu zaudē, ka Krievijā gan varas elitē, gan iedzīvotājos aug neapmierinātība un sajūta, ka kaŗš ir zaudēts, neviens nevar prognozēt, kad tas beigsies. Lasīt vairāk ...



Valdības veidošana un “trīs musketieri”


Sallija Benfelde 15.11.2022

Vērojot sarunas par to, vai valdību veidos trīs partijas un redzot patiesībā nesaprotamo Apvienotā saraksta (AS) nostāju, brīžam bija jādomā par to, vai notiek „trīs musketieru” sarunas par „viens par visiem, visi par vienu”, vai arī notiek mēģinājums atgriezties pie okupācijas laika principa: atbild visi, neatbild neviens, jo visu laiku AS runāja par solidāro atbildību. Lasīt vairāk ...



Karalis ir kails


Juris Lorencs 15.11.2022

Tieši 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, kad pieminam savus varoņus, Latvija saņēma divas lieliskas dāvanas. Pirmo atnesa vīriešu basketbola valstsvienība ar uzvaru nodrošinot dalību Pasaules kausa finālturnīrā un otro dāvanu sagādāja Ukrainas bruņotie spēki, kas 11. novembŗa rītā iegāja Hersonas pilsētā. Lasīt vairāk ...



Pirmais prezidents


Kārlis Streips 15.11.2022

14. novembrī apritēja apaļš gadsimts, kopš pirmoreiz mūsu valstī ievēlēts Valsts prezidents. Pagājušajā nedēļā rakstīju par 1. Saeimas pirmo plenārsēdi, kuŗā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pārraudzīja Saeimas pirmā priekšsēdētāja ievēlēšanu un kolīdz tas bija izdarīts, atdeva sēdes vadīšanas tiesības Frīdriham Veismanim, pats kļūstot par ierindas deputātu. Taču tikai uz brīdi. Lasīt vairāk ...



Pirmsākums


Kārlis Streips 08.11.2022

“Augstā sapulce! Taisni šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā Valsts Satversme. Šī jaunā Satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic, tikpat esošiem, kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas. No šī brīža šī jaunā Satversme būs tas pamats, uz kuŗa varēs darboties valdības iestādes un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams. Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā Valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru!” Lasīt vairāk ...



Migrācijas paradoksi


Juris Lorencs 08.11.2022

Nevar noliegt, ka masveidīgā migrācija uz Eiropu ir visai pretrunīga parādība. Mēs īsti nesaprotam, kādas sekas būs šim procesam. Lasīt vairāk ...



“Viss ir daudz briesmīgāk nekā mēs Vācijā varam iedomāties” Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers


Sallija Benfelde 01.11.2022

Ukraina. Izbraucot no Bučas uz Irpiņu, redzams savdabīgs memoriāls - sadegušo automašīnu kapsēta. Ar šīm automašīnām iedzīvotāji mēģināja evakuēties uz Kijivu, bet tas neizdevās apšaudes dēļ. Uz vairāku automašīnu durvīm ir uzzīmētas saulespuķes. Uz vienas automašīnas durvīm rakstīts: "Puķes cerībai", un tas ir darbs projekta “Flowers for Hope” ietvaros. Ukraiņu mākslinieki šajā projektā kā galveno māksliniecisko elementu izmanto ukraiņu pretošanās un cerības simbolu - saulespuķes Lasīt vairāk ...



Ardievas 13. Saeimai


Kārlis Streips 01.11.2022

“Strādājām klātienē un attālināti, brīžiem intensīvi. Kopā pieņēmām būtiskus lēmumus saistībā ar valsts drošību un energokrizi. Meklējām veidus, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus. Droši vien bija arī kļūdas, bet izdarīts ir ļoti daudz,” tā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aprakstīja 13. Saeimas pieredzi tās pēdējā plenārsēdē. Lasīt vairāk ...



Atvadas no mošķiem


Juris Lorencs 01.11.2022

Tiem Daugavpils iedzīvotājiem, kuŗi gaida pie sevis ierodamies “krievu pasauli”, es ieteiktu paskatīties uz Ukrainas pilsētas Mariupoles drupām, uz masu kapiem šīs pilsētas pievārtē. Bet labā ziņa ir, ka Daugavpils Helovīnu jeb “mošķu nakti” sagaidīs bez “krievu pasaules” rēgiem. Lasīt vairāk ...



Demokratijas atjaunošana


Kārlis Streips 25.10.2022

1993. gada 5. un 6. jūnijā vēlēšanās piedalījās gandrīz 90% balsstiesīgo. Tāds līmenis netika sasniegts nedz Satversmes sapulces vēlēšanās, nedz tajās četrās Saeimas vēlēšanās, kādas bija pirmās brīvvalsts laikā. Tas arī vairs nekad līdz šim nav sasniegts. Šogad ļaudis priecājās, ka 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 60%, kas bija vairāk nekā pirms četriem un astoņiem gadiem… Lasīt vairāk ...



Tumsas citadele


Sallija Benfelde 25.10.2022

Runājot par Krieviju, aizvien biežāk tiek lietots apzīmējums „mrakobesije”, kas, tulkojot saprotamā valodā, nozīmē obskurantismu jeb naidīgu attieksmi pret izglītību, kultūru un zinātni. Un saistībā ar Krieviju jāpiebilst – naids pret cilvēkiem, pret dzīvību, arī pret saviem pilsoņiem. Par to aizvien no jauna liecina atklātie masu kapi no okupantiem atbrīvotajās territorijās, vietējo iedzīvotāju stāsti par okupantu nežēlību un zvērībām. Lasīt vairāk ...



Dancis ap “Progresīvajiem”


Juris Lorencs 25.10.2022

Kopš 14. Saeimas vēlēšanām apritējis teju vai mēnesis, bet partijas joprojām atrodas nākamās valdības modeļa meklējumos. Ļoti iespējams, ka prezidents Egils Levits uzticēs veidot valdību Krišjānim Kariņam no “Jaunās Vienotības”. Tāpat zināms, ka nākamās valdības kodolā būs trīs labēji polītiskie spēki - “Jaunā Vienotība”, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. Tikmēr turpinās stīvēšanās par ceturtā koalīcijas partneŗa, partijas “Progresīvie” iesaistīšanu valdībā, īsts riņķa dancis. Lasīt vairāk ...



Krievijas vēstures mācības


Juris Lorencs 18.10.2022

Lai saprastu Krieviju, jāatskatās tās pagātnē. Viena no mācībām, ko sniedz vēsture- visos laikos radikālas pārmaiņas Krievijā izraisījuši zaudēti kaŗi. Lasīt vairāk ...



Pašas pirmās Saeimas vēlēšanas


Kārlis Streips 11.10.2022

7. oktobrī apritēja 100 gadi kopš sākās pirmās Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas. Atšķirībā no mūsdienām process ilga divu dienu gaŗumā. Lasīt vairāk ...



Nāves mobilizācija


Sallija Benfelde 11.10.2022

Mobilizācija Krievijā turpinās, bēgšana arī, un nesen daži no Čukotkas Čukču pussalā pat nelielā laivā devās uz Aļasku. ASV varas iestādes ir ziņojušas, ka divi Krievijas pilsoņi, glābjoties no mobilizācijas, ir piestājušies krastā nelielā pilsētiņā Gembelā. Šo pilsētiņu no Čukču pussalas šķir 58 km, bet bēgļu ceļš pa jūru bijis daudz gaŗāks. Lasīt vairāk ...



Esam nobalsojuši!


Sallija Benfelde 04.10.2022

Runājot par diasporas balsojumu, ir vietā atcerēties, ka tie Latvijas pavalstnieki, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti dažādi – tieši tāpat kā Latvijā dzīvojošie. Diasporu mēdz nosacīti dalīt „vecajā” un „jaunajā” diasporā, un apgalvojums, ka „jaunajā” diasporā vairāk ir ekonomisko emigrantu, kuŗu vidū savukārt ir vairāk vienkāršu un ne īpaši kvalificētu darbu strādājošo, ir patiess. Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzi ārpus Latvijas arī mācās vai ir izveidojuši ģimeni, devušies pieredzes apmaiņā, tādēļ ārpus Latvijas dzīvojošos nevar dalīt pēc „melns” un „balts” vai „izglītoto” un „neizglītoto” principa. Lasīt vairāk ...



<--  1 2 3 4 5 6 ...  --> 




Arhīvs
2022 (113)   
2021 (101)   
2020 (94)   
2019 (71)   
2018 (76)   
2017 (51)   
2016 (63)   
2015 (88)   
2014 (102)   
2013 (21)   
2012 (12)   
2011 (15)