Viņi atgriežas
   07.03.2012

Kā jau to varēja paredzēt, Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Vladimirs Putins un atliek vien cerēt, ka turpmāko mēnešu un gadu notikumi Krievijā neietekmēs Latviju un Eiropu pārāk skarbi.

Jāpiebilst, ka Latvijā izveidotajos Krievijas prezidenta vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 21 895 Krievijas pilsoņi. Visvairāk balsu atdots par līdzšinējo Krievijas premjeru Vladimiru Putinu.

Savukārt Latvijā uz polītiskās skatuves atgriežas Einars Repše – kopā ar visai savdabīgu „kompaniju”. Repšes vadībā nodibināta biedrība Latvijas attīstībai, un bijušais polītiķis neizslēdz arī iespēju izveidot partiju. Biedrībā pašlaik apvienojušies uzņēmējs Olafs Berķis un baņķieris Valerijs Belokoņs, Vienotības biedrs un Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, savulaik no Jaunā laika izslēgtais Repšes līdzgaitnieks Dans Titavs, miljonāri Donāts Vaitaitis un Uldis Mierkalns, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis un aģentūras LETA valdes priekšsēža vietnieks Agris Strautnieks, kā arī tiesību eksperte, bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane. Jāpiebilst gan, daudziem biedrības dibinātājiem nav visai spoža reputācija.

Olafs Berķis, kā zināms, pieder pie Aivara Lemberga tagadējiem pretiniekiem, kaut arī savulaik ar Lembergu strādāja plecu pie pleca un domstarpību viņiem nebija. Vēlāk, kad abi kļuva par sīvākajiem ienaidniekiem, presē ik pa brīdim varēja lasīt trilleru cienīgus stāstus, kuŗš kuŗam ko atņēmis un kādas telpas ieņēmis, izmantojot gan apsardzes vīrus, gan policiju.

Bet bijusī Jaunā laika Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja un finanču ministra Einara Repšes padomniece Baiba Fromane 2010. gadā kļuva par valdes priekšsēdi uzņēmumā „Biroju centrs Ezerparks”. Uzņēmumā 31,5% kapitāldaļu piederēja savulaik Rīgas pilsētas galvas Gundara Bojāra vadītajai SIA „Mežaparks SPV”, kuŗras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Viktora Vekselberga „Renova Group”. Tieši finanču ministra padomniece valsts pārvaldes reformu un vadības jautājumos B. Fromane 2010. gadā bija konkursa komisijā, kas izvēlējās jauno VID ģenerāldirektoru. Un tomēr fakts, ka viņa pārgājusi darbā uz kompāniju, kas nodarbosies ar VID ēkas celtniecību, Fromanei nekādas problēmas neradīja.

Baņķieris Valerijs Belokoņs ir visnotaļ odioza personība, stāsti par viņa projektiem un polītiskajām simpatijām aizņemtu ne vienu vien lapaspusi. Droši vien interesantākais fakts ir tas, ka Belokoņa banka aizdevusi Repšem aptuveni miljonu latu.

Par Edgaru Jaunupu neko daudz jau agrāk rakstītajam piebilst grūti – Vienotības, agrāk Jaunā laika kasieris, kas naudu ievāca pēc vienošanās principa: tu man, es (partija) tev, acīmredzot jūtas mazliet atbīdīts malā un arī sponsoriem dotos solījumus tagad grūtāk izpildīt. Vienotības vadītāji pēdējā laikā pabīdījuši Jaunupu mazliet tālāk no saviem varas krēsliem, jo Jaunups meta uz partiju pārāk lielu un melnu ēnu – pārāk bieži dažādās krimināllietās par kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu parādījās viņa, Jaunupa, kā sarunu dalībnieka vārds. Jaunups jau paspējis publiski paust savu topošās partijas redzējumu: pašlaik valstī jāizbeidz darba kārtībā par prioritāriem izvirzīt nacionālos jautājumus, tā vietā uzmanība jāvelta ekonomikai un attīstībai. Skaidrojot savu aizvirzīšanos no Vienotības un to, kāpēc izveidota biedrība, viņš sacīja, ka jau neilgi pēc 11.Saeimas vēlēšanām visai spilgti iezīmējās šī  nacionālā jautājuma izvirzīšana priekšplānā un darbam koalīcijā izvēlēta Nacionālā apvienība. Tomēr, pēc Jaunupa domām, valdībā būtu vajadzējis ņemt Saskaņas centra (SC) polītiķus, kuŗi tur darbotos līdz ar latviešu polītiķu stabilu vairākumu. Viņš arī pauda, ka jaunās biedrības aktīvistu vidū esošie uzņēmēji Valerijs Belokoņs, Olafs Berķis un citi būs „jaunas oligarchijas sākums”, kuŗra būšot citādāka, nekā iepriekšējā.

Dans Titavs vienmēr ir bijis tāds kā pelēkais kardināls, Repše viņu gandrīz  klausīja uz vārda, bet nekad tā īsti nav bijis skaidrs, kā intereses Titavs aizstāv. Tiesa gan, runājis viņš vienmēr skaisti un viņa raduraksti arī izskatās labi, jo tur bijuši dažādi padomju laika disidenti.

Ar vārdu sakot, šī biedrība neraisa uzticamību. Godīgi sakot, tā rada zināmas asociācijas, un tā vien gribas sacīt, ka maza saujiņa mafijas ir legalizējusies. Ne velti publiski jau izskanējuši salīdzinājumi – biedrība esot kā mafijas sūtīta zivs galva Āboltiņai par brīdinājumu. Domāju, ka Repše ir pierunāts un pārliecināts, lai pārējo „biedru kopai” būtu karogs ar bijušās slavas atblāzmu. Iespējams, ka Repše tic visam, ko tagad saka, bet, manuprāt, pārējie gan kaļ paši savus plānus.

Protams, var vaicāt, no kā un kāpēc vajadzētu brīdināt Solvitu Āboltiņu? Manuprāt, Vienotība ar Jaunupa palīdzību tika pie lielas naudas apmaiņā pret dažādiem solījumiem sponsoriem. Solījumi tagad jāpilda, bet tas vairs nav tik vienkārši kā agrāk. Iespējams, ka biedrība ir kā brīdinājums: nepildīsiet solījumus, mēs „uztaisīsim” partiju un būsim jums konkurenti pašvaldību vēlēšanās. Gan nedomāju, ka šī partija nākamā gada pašvaldību vēlēšanās spēs pārvarēt piecu procentu barjēru un , pat ja tā notiks, pāris deputātu Rīgas domē nekādu lielo varu nesola.

Bet atņemt balsis Vienotībai topošā partija var. Situācijā, kad Vienotība pamazām zaudē atbalstītājus, katrs vēlētājs var kļūt zelta vērts.

Starp citu, Valsts prezidents Andris Bērziņš populāritātes ziņā ir apsteidzis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdi Solvitu Āboltiņu. „Latvijas faktu” februārī veiktais pētījums liecina, ka prezidentu Andri Bērziņu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 55,6% aptaujāto pilsoņu un gandrīz tāpat – arī visi respondenti. Ministru prezidentu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 50% pilsoņu un 47,3% no visiem aptaujātajiem, bet Saeimas priekšsēdi – 35,8% pilsoņu un 33,7% no visiem respondentiem.

Ļoti iespējams, ka prezidenta populāritāti veicinājis viņa paziņojums par latviešu leģionāriem: patlaban ap Latviešu leģionu saceltā jezga ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni. Prezidenta preses dienests atgādināja, ka Latviešu leģiona saistība ar SS bija formāla. Tas bija nacistu okupācijas varas lēmums Latviešu leģionu iekļaut Waffen SS spēkos. To 1950.gadā ar īpašu lēmumu atzina arī ASV. Sabiedrotie Nirnbergas tribunāla laikā bijušajiem latviešu leģionāriem uzticēja apsargāt galvenos nacistu kaŗa noziedzniekus. Neviens latviešu leģiona virsnieks vai kaŗavīrs nekad nav bijis nacistu partijas biedrs. Preses dienests arī uzsvēra, ka Latviešu leģions Otrā pasaules kaŗa gados kā frontes vienība nav piedalījies soda ekspedīcijās pret civīliedzīvotājiem vai pastrādājis noziegumus pret cilvēci. Leģions tika izveidots kā kaujas vienība un pamatos cīnījās Austrumu frontē. Vairākkārt pieminēto nacistu okupācijas laika soda vienību – „Arāja komandu” – izveidoja 1941.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Latvijā, un tā tiešām pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bija iesaistīta holokausta noziegumos. Latviešu leģionu, kā zināms, saformēja 1943.gadā. ”Arāja komandu” Otrā pasaules kaŗa beigu posmā 1944.gadā iekļāva leģionā. Bet tas nekādā veidā neliecina, ka Latviešu leģions būtu atbildīgs par tās pastrādātajiem noziegumiem. Līdz ar to likt vienlīdzības zīmi starp šo soda vienību un visu Latviešu leģionu ir vismaz nekorekti, pauda Valsts prezidenta preses dienests. Prezidenta nostāja tātad ir skaidra un saprotama. Atliek gaidīt, ka arī citos jautājumos skaidra un saprotama būs gan Prezidenta, gan vadošo Latvijas polītiķu nostāja.

Sallija Benfelde

Foto: ltvzinas.lv