Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers,  notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada – Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”.

Šogad meistarkursos piedalījās 77 dalībnieki no Latvijas un septiņām ārvalstīm – ASV, Francijas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, Kanādas. Jaunie mūziķi darbojās 15 specialitātēs, sākot no vokālās līdz instrumentālmākslai, diriģēšanai, kompozīcijai un mūzikoloģijai. Noslēguma koncertā š.g. 25. jūlijā visi vienojās plašā un daudzveidīgā noslēguma koncertā, kas bija ne vien deviņu radošo dienu atskaite, bet arī azartiska un jauneklīga augstas raudzes profesionāļu – pedagogu un viņu audzēkņu talantu parāde. Neaizmirstot meistarklašu “klasiku”, sākot ar Tālivalža Ķeniņa “Latviešu tautas deja, variācijas un fūga”, ko šogad atskaņoja meistarkursu vadītāji, spožie pianisti Agnese Egliņa, Andrejs Osokins, Lauma Skride un Juris Žvikovs, beidzot ar pēdējo gadu meistarkursu jaunievedumu – džeza kameransambli Artas Jēkabsones vadībā.

Meistarkursus joprojām cītīgi uztur un to māksliniecisko programmu veido un vada Dace Aperāne, kuru pēc bagātīgajām Siguldas dienām aicināju uz sarunu.

Šāgada meistarkursu moto ir “Personības partitūra”. Kāpēc?

To izdomāja Jolanta Bimbere, mūzikoloģe, “Baltā Flīģeļa” direktore un mūsu meistarkursu administratore. Cilvēks, kam esmu ļoti pateicīga par viņas organizatorisko darbu un talantu! Kā teica Jolanta – personība, tās daudzšķautņainība un vērtība, šis kopums rada mākslu, kas savukārt liek stūrakmeņus mūsu neatkarībai un pārliecībai. Tās ir ļoti nozīmīgas lietas gan mākslā, gan mūsu dzīvē šajā pasaulē. Meistarkursu diskusiju, lekciju  un meistarklašu laikā jaunajiem mūziķiem bija daudz iespēju ie­dvesmoties no mūsdienu mūzikas personībām Latvijā un diasporā – viņu atziņām un stāstiem par profesionāla mūziķa dzīvi.

Latvijas Okupācijas muzejs mūsu kursu dalībniekiem uzdāvināja grāmatu Kantāte “Dievs, Tava zeme deg” - Dzejnieks Andrejs Eglītis un Lūcija Garūta (LOM biedrības izdevums, 2023), kas ļoti sasaucas ar moto “Personības partitūra” – Lūcija Garūta bijusi izcila un nozīmīga personība latviešu mūzikā. Un Latvijas kultūrvēsturē vispār. Citai spilgtai personībai – ērģelniecei un meistarkursu ilggadējai direktorei Ingrīdai Gutbergai bija veltīts īpašs koncerts (par to lasiet 5. lpp. - L.K.), kuras piemiņai ziedotos līdzekļus Latviešu kultūras biedrības TILTS “Muzikas nometnes” fondam tuvinieki nodeva XVI Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu rīcībā.

Tavs šīgada lielākais gan­darījums?

Vērot jauniešu ļoti lielo zinātkāri un vēlēšanos paplašināt savus apvāršņus. Ikviens no viņiem apmeklēja vairākas meistarklases, veidoja jaunus kameransambļus. Rezultātā tapa četri augsta līmeņa dalībnieku koncerti, aizrautīgs Jauno komponistu jaundarbu koncerts un  vērienīgs Noslēguma koncerts. Otrs – kā vienmēr, visvairāk dalībnieku bija no Latvijas, turklāt visplašākajā ģeogrāfijā – no Vents­pils un Liepājas līdz Daugavpilij. Ļoti daudz no J. Mediņa mūzikas vidusskolas Rīgā, arī no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Dārziņskolas. Piezīmēšu, ka apmēram trešdaļa dalībnieku bija tie, kas meistarkursus apmeklēja pirms diviem gadiem. Tātad – ir pēctecība. Bija arī pulciņš 14-15 gadu vecuma jauno mūziķu un viens pat 13 gadus vecs.  Ļoti priecājos arī par jauno mūziķu piedalīšanos no citām valstīm un latviešu diasporas. Vēl ir trešais - tas, ka meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncertos izskanēja ap 40 Latvijas un diasporas komponistu skaņdarbu!

Iepriekšējos meistarkursos bija kāds jaunums – džeza meistar­klase, ko vadīja Arta Jēkabsone. Vai tas pamodināja jauniešu interesi par šo žanru?

Šogad pieteicās vēl vairāk jauniešu un izveidoja pat savu instrumentālo džeza kameransambli – divas vijoles (no kurām vienu spēlēja vijoles meistarklašu vadītāja Elīna Bukša no Beļģijas), čells, flauta, mežrags, saksofons, vibrofons, bungas, perkusijas, klavieres un balss; ansambļa mūziķi pārstāvēja Dārziņa, Daugavpils, Mediņa un Ventspils mūzikas vidusskolas. Skanēja lieliski.

Tavi sabiedrotie ir meistarkursiem uzticīgi jau gadiem un ierodas šeit arī no tālām zemēm...

… un tas ir mūsu kodols! Šogad apritēja 40 gadi, kopš, sākušies kā mūzikas nometnes Kanādā, meistarkursi turpina pastāvēt Latvijā. Un allaž ir klāt kāds no pirmajiem gadiem Kanādā - Pauls Berkolds, Laila Saliņa, Dita Krenberga, Ingrīda Zemzare.  Latvijā meistarkursu  lektori vai vadītāji bieži ir bijuši čellists Ēriks Kiršfelds, dziedātājas Antra Jankava un Inga Šļubovska-Kancēviča, pianiste Agnese Egliņa (kameransambļu meistarklašu vadītāja), vijolnieks Gunārs Larsens (Šveice), pianiste Lauma Skride (Vācija), flautiste Ilona Meija, komponiste Gundega Šmite (kompozīcijas nozares vadītāja), altiste Andra Dārziņa (Vācija), protams, pianists Ventis Zilberts, kurš ir ļoti nozīmīga persona un man neatvietojams padomdevējs - meistarkursu direktors un atskaņotājmākslas nozares vadītājs! Visus nenosaukt, šis saraksts ir ļoti garš. Ik reizi cenšos pieaicināt arvien jaunus pasniedzējus un mūziķus, un tas dod jaunus impulsus, jaunas zināšanas un pieredzi.  

Kādas meistarklases vadīji pati?

Mūzikas pedagoģiju, un es ļoti priecājos par to, cik liela bija manu audzēkņu ieinteresētība. Man pat ierosināja šīs vai līdzīgas lekcijas un nodarbības atkārtot nākamajos meistarkursos, jo viņi iegūstot tādas jaunas zināšanas, ko mācību gada laikā neizdodas iegūt savās skolās. Tas jau arī ir mūsu mērķis – deviņās dienās dot jaunas zināšanas, kas papildina skolās iegūto. Jāteic, mēs pat pārsniedzām savus plānus, un tas patiešām ir liels gandarījums. Jaunieši pat lūdza papildu nodarbības, mēģinājumu telpas, līdz mēs, pedagogi, aicinājām nepārpūlēties… Dalībnieku koncerti iestiepās arvien garāki! Entuziasms, kopības sajūta sita visaugstāko vilni.

Lieki jautāt, vai jau pošaties nākamajiem?

Protams! Jo mums turklāt arī ir lieliska atbalsta komanda Siguldas pašvaldībā. Pirmām kārtām jau minētā Jolanta Bimbere, kuru uzrunāju nākt talkā arī nākamreiz, tātad – pēc diviem gadiem.

Mūsu laikrakstā (nr. 26) mūzikas kritiķis Armands Znotiņš, aplūkojot aizvadīto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mūzikālo sniegumu, skarbi aizrādīja, ka kārtējo reizi “piemirsts” trimdas komponistu repertuārs.

Diemžēl… lai gan esam cītīgi veduši uz Latviju mūzikālos materiālus daudz gadu garumā.  Tomēr esmu cerīga, ka trimdas vai diasporas komponistu repertuārs tiks iekļauts nākamajos jaunatnes dziesmu svētkos, jo interese par diasporas kormūzikas repertuāru tagad tiek no jauna veicināta. Vispārējos latviešu dziesmu svētku ASV un Kanādas Kopkora koncertos, kuros piedalās diriģenti un kori no Latvijās, kā arī ar jauniem nošu izdevumiem, ierakstiem un citos veidos. Meistarkursos mums bija sarunas par diasporas komponistu sacerēto tautasdziesmu apdaru, vokālo un instrumentālo skaņdarbu vietu Latvijas mūzikālajā izglītībā. Spriežot pēc meistarkursu dalībnieku izrādītās intereses par diasporas komponistu daiļradi - piemēram, par Imanta Mežaraupa klavierdarbiem, no kuriem vienu pirmatskaņoja jaunais komponists un pianists Dāvids Balodis, kā arī par Bruno Skulti, kura 120. jubileju atzīmējām ar viņa kormūzikas, klaviermūzikas, solo dziesmu at­skaņojumiem un Venta Zilberta lekciju, domāju, ka ir jāpadomā par jaunām pieejām, kā sasniegtu un iepazīstinātu plašāku mūzikas skolas un vidusskolas pedagogu un viņu audzēkņu auditoriju ar informāciju par diasporas latviešu mūzikas personībām un viņu mūziku. Šajā ziņā, pārrunāju ar profesoru Venti Zilbertu domu, ka viņš, kā arī jauni muzikologi, varētu sagatavot lekcijas par šo tematu ar ierakstu demonstrējumiem.

Ar prieku uzzināju, ka šoru­den tiks izdota mūzikoloģes Ilzes Liepiņas-Šarkovskas sastādītā grāmata „Skolu jaunatnes dzies­mu un deju svētki. Vēsture un personības”. Man tika uzticēts uzrakstīt nodaļu par Latviešu Jaunatnes dziesmu svētku tradīciju trimdā - Kanādā un Amerikas Savienotās Valstīs, ietverot gan kordziesmas, gan komponistus, kas tās sarakstīja. Grāmatā būs arī nodaļas par jaunatnes muzikālo darbību trimdas gados Austrālijā, Lielbritānijā un Eiropā. Esmu pārliecināta, ka grāmata būs saistoša ne tikai mūzikas speciālistiem, bet itin visiem, kas turpina iedvesmoties no mūsu tautas mūzikālās tradīcijas.

Visbeidzot – tu pati taču esi radoša personība, komponiste, kura gan tik daudz laika veltī administratīviem pienākumiem, ne tikai meistarkursu rīkošanā, bet arī, vadot kultūras biedrību TILTS. Ko jaunu esi radījusi?

Esmu rakstījusi miniatūras. Aizvadītajā rudenī sarakstīju ciklu “Sapņu dziesmas” ērģelniecei Kristīnai Adamaitei, flautistei Lienei Denisjukai-Straupei un sop­rānam Guntai Gelgotei ar Baibas Bičoles dzeju. Viņas to atskaņoja Rīgā, Doma baznīcā. Atradu Baibas dzejoļus, kas ļoti sasaucās ar manu izjūtu… Priecājos, ka to ierakstīja Latvijas Radio “Klasika”.

Turpinu sadarbību ar pianisti Dzintru Erlihu un nu jau arī ar viņas talantīgo meitu flautisti Evelīnu. Pagājušajā pavasarī uzrakstīju miniatūru viņai, kas saucas “Madrigāls”, un jaunā māksliniece to plāno pirmatskaņot rudenī savos koncertos Amerikā, par ko priecājos!

Jāteic, man ļoti patīk komponēt māksliniekiem, kurus pazīstu tuvāk – tad varu labāk iedomāties, kā viņi interpretēs manu mūziku. Jā, un vēl saksofonistei Ilzei Lejiņai, pēc viņas lūguma, uzrakstīju “Vasaras impresiju” alta saksofonam, ko viņa ar pianisti Ivetu Cālīti nesen pirmatskaņoja Rankas muižā Latvijā. Starp citu, šogad Siguldas meistarkursos piedalījās viņas meita, jaunā pianiste Maija.