26.10.2012
"Bauskas aizstāvjiem pret otrreizēju padomju okupāciju.1944.29.07 - 14.09" - piemineklis ar šādu uzrakstu atklāts 14. septembrī.
Nav nedz kāškrusta, nedz pat Dzelzs krusta - tikai vairodziņš LATVIJA un Saulīte - pats pirmais Latvijas ģerbonis un brīvvalsts armijas kokarde. Pieminekļa iniciators ir leģionārs Imants Zeltiņš, kas nepilnu 18 gadu vecumā, aizstāvot Bausku, granātas sprādzienā zaudēja abas plaukstas. "Bet vēlāk uzbūvējis divas mājas un izaudzinājis četrus bērnus," teikts rakstā par viņu. Raksts š.g. 16. martā publicēts Latvijas Avīzē. Satriecošs dzīves stāsts. Ne mazāk satriecošs ir vēsturnieka Viestura Sprūdes raksts Latvijas Avīzes 21. septembŗa numurā - Pret desmitkārtīgu pārspēku.
Piemineklis veltīts 300 brīvprātīgajiem, kuŗi 1944. gada vasaras beigās cēlās, lai nepieļautu sarkanarmijas ielaušanos Bauskā. Aizstāvju kodols bija brīvprātīgie, kuŗu vidū bija arī pusaudži. Vēlāk palīgā nāca vācu vienības un 319., 322. un 23. policijas bataljons. Pirmos divus saformēja tikai 1944. gadā, un tas, ka viņi nez ko Baltkrievijā darījuši, ir pilnīgs "sviests", teikts rakstā. 23. bataljons bija uzturējies Ukrainā, "taču nodarbināts tur ar ceļu būves un fortifikācijas būvju apsardzību, ne ar pretpartizānu akcijām".
Piemineklī nav nekā zaimojoša, jo pati vēlme nepieļaut Baigā gada atkārtošanos tālaika apstākļos bija saprotama.
Piemineklī iegravētais Kārļa Ulmaņa izteiciens - Latvijai jābūt latviešu valstij - pamudināja kādu komentētāju tīmeklī paust viedokli, ka šis citāts nav prātīgi izvēlēts, jo Bauskā pirms kaŗa dzīvoja daudz žīdu, kas tika nogalināti holokaustā. Arī tie bija baušķenieki, Latvijas pavalstnieki. Bauskā pazīstams un cienīts bija rabīns Abrahams Īzaks Kuks (Kook), cionisma nacionāli reliģiskā strāvojuma pamatlicējs, kas neilgi pirms kaŗa kļuva par Palestīnas (britu mandāta teritorijas) žīdu pašpārvaldes virsrabīnu.
Un te nu man diemžēl jākonstatē, ka Bauskas pašpārvalde nu jau daudzus gadus ietiepīgi iebilst pret nodomu uzcelt memoriālu, pieminot 500 Bauskas žīdus, kas gāja bojā holokaustā - kaut gan attiecīgais projekts sen ir izstrādāts un trūkst vienīgi pašpārvaldes akcepta. Skumji...
Nobeigumā tāds kā melnais humors. Kāds man "piespēlēja" tīmekļa dzīlēs atrastu "ziņojumu" par konfliktu starp Krieviju un Latviju sakarā ar to, ka 76. gvardes desantnieku divīzijas izlūku rotas kareivji, kas izvietoti Pleskavas apgabala Čerjochas sādžā, sava komandieŗa, gvardes kapteiņa Nikolaja Arjakova vadībā nakts tumsā veikuši zibenīgu pārgājienu Latvijas teritorijā un, sasnieguši Bausku, demolējuši "pieminekli esesiešiem", lietojot cirvjus un stieņus un "piepalīdzot kādai mātei" (acīmredzot krievu lamas - t.s. mātes vārdi - F.G.)."Ziņojumam" pievienota bilde ar parakstu: "SS veterāni pieminekļa atklāšanā". Ieraugot šo bildi, es tikko valdīju smieklus: uzņēmums izdarīts pērnvasar Igaunijā, kur tika atklāts piemineklis igauņu Waffen-SS kaŗavīriem, kas 1944. gadā cīnījās Narvas pievārtē.
Idiotisms - vai laba satīra?
Franks Gordons
Foto: Bauskas dzīve
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
