Vēlēšanas un Eiropas labākais pašvaldības vadītājs
   19.10.2012

„Sprūdžs mēģina vērsties pret Eiropas labākās pašvaldības vadītāju,” pirmdien paziņoja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam gan neesot pa spēkam no amata atbrīvot Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vaicāts, kāda tad ir ministra motivācija vērsties pret Lembergu, frakcijas vadītājs atbildēja, ka „Reformu partijai ir 5% atbalsts, bet Ventspils partijai – 50%. Domāju, ka motivācija varētu būt arī vēlme sākt kaŗu ar pašvaldībām,” piebilstot, ka „Sprūdžs nāk un iet, bet pašvaldības paliek.”

Šādās situācijās mēdz sacīt, ka kaislības „sit augstu vilni”, un, gaidot, kā beigsies ministra un Lemberga „duelis”, tiek izteikti visdažādākie minējumi. Sākot ar apgalvojumu, ka Sprūdžs pirms pašvaldību vēlēšanām mēģina celt savas Reformu partijas reitingu, un beidzot ar bažīgiem minējumiem, ka valdība varētu krist, ja tā neglābs Lembergu.

Protams, lasītājiem varētu rasties jautājums, kas ir noticis, ja jau runas un minējumi nerimst un nerimst.

15. oktobŗa rītā ministrs Sprūdžs publiski paziņoja, ka Ventspils pilsētas galva Aivars Lembergs tiks atlaists no amata un tas ir garantēts par visiem simt procentiem. Kā zināms, jau četrus gadus notiek tiesvedība pret Lembergu, bet tagad prokuratūra ministrijai nosūtījusi vēstuli, kuŗā lūdz vērtēt tās rīcībā esošo informāciju, jo ministriju vairs nevada ar Lembergu un ZZS saistīti cilvēki. Izrādās, ka Ventspils domes priekšsēdim Aivaram Lembergam un viņa bērniem Anrijam un Līgai Lembergiem pastarpināti piederējušas vai pieder daļas vairākos Ventspilī darbojošos uzņēmumos un viņi bijuši šo uzņēmumu patiesie labuma guvēji, Lembergs  domes priekšsēža amatā pieņēmis lēmumus par viņu interesēm, tā nonākot interešu konflikta situācijā. Tie ir aptuveni 300 lēmumi, kas skaŗ 25 uzņēmumus. Lembergs ne tikai lēmis par pašvaldībai piederošu uzņēmumu pārdošanu sev pašam vai savām atvasēm, bet arī spriedis gan par aizdevumiem sev slēpti vai pastarpināti piederošām kompānijām, gan par nodokļu parādu atlaišanu, nomas maksu un dažādiem celtniecības projektiem.

Ministrs Sprūdžs pieprasīja pirmdien Lembergam paskaidrojumu par šiem faktiem, lai pēc tam lemtu par Ventspils pilsētas galvas atstādināšanu no amata, bet vēlāk varbūt arī atrastu juridiski pareizu iespēju no amata viņu atlaist.

Pirmdienas vakarā Lembergs TV sižetos smīnīgi klāstīja, ka tās visas ir muļķības, ka ministrs viņu var atstādināt, ja grib, bet tas neko nemainīšot, jo viņa vietu domē uz laiku ieņemšot viņa vietnieks, bet viņš pats turpat blakus vien būšot. Savukārt atlaist viņu, tautas ievēlēto, varot vienīgi deputāti, bet viņi to nedarīšot.

Protams, nekādu paskaidrojumu Lembergs ministram nav uzrakstījis, bet Ventspils pilsētas dome apgalvo, ka tā jau 12. oktobrī ir sagatavojusi un nosūtījusi atbildes vēstuli Sprūdžam uz viņa atsūtīto vēstuli par paskaidrojumu sniegšanu. Tiesa gan, vēstulē, ko parakstījis Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, norādīts, ka Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdi ticis ievēlēts ar 2009. gada 1. jūlija Ventspils pilsētas domes lēmumu un viņa pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Līdz ar to ministrs Sprūdžs neesot tiesīgs prasīt paskaidrojumus par periodu pirms 2009.gada 1.jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros. Vārdu sakot, Lembergs vada Ventspili jau visus neatkarības gadus, bet ministram nav tiesību prasīt nekādus pārskatus par to, kas noticis pirms 2009. gada 1. jūlija.

Savukārt ministrs otrdienas rītā paziņoja: „Tas pārkāpumu apjoms, uz kuŗu norādījusi Ģenerālprokurātūra, tas, ka Lembergs 20 gadus faktiski spļauj sejā ikvienam iedzīvotājam, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi šajā valstī nav visiem vienādi.

„Lemberga kungs ir lielākais augonis pašvaldību sistēmā, jo kā es varu prasīt atbildīgu rīcību no citiem pašvaldību vadītājiem laikā, kad Lemberga kungs Ventspilī ir astoņu no vienpadsmit Ventspils brīvostā strādājošo termināļu slēpts īpašnieks,” sacīja Sprūdžs. Viņš ir sācis Lemberga atstādināšanas procedūru, bet Lembergs savukārt apgalvo, ka tās visas ir tukšas runas.

Par pēdējo dienu notikumiem un runām tik daudz rakstām tāpēc, ka viss šis jandāliņš ļoti skaidri parāda vairākas neskaidrības.

Pirmkārt, vēl nav skaidrs, vai Lembergu izdosies atstādināt, jo viņa aizstāvjos metušies gan polītiķi un politologi (apgalvojot, ka Sprūdžs tikai audzē savai partijai reitingu), gan Lielo pilsētu asociācija, kuŗas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis saka: “Mēs domājam, ka ministra E. Sprūdža paziņojumi plašsaziņas līdzekļos par to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs simtprocentīgi tiks atlaists, ir nekompetence vai tiešs mēģinājums likumā noteiktās pilnvaras izmantot sava polītiķa – aktīva reformātora tēla spodrināšanai.” Aizstāvības runās tiek minēts arī tas, ka par Lemberga vainu var spriest tikai tiesa. Acīmredzot Latvijā joprojām polītiķi (un daudzi citi) nedomā, ka amatpersonai vai politiķim, kuŗa rīcība ir apšaubāma, būtu jāatkāpjas no amata, vēl vairāk – šo cilvēku nekādā veidā nedrīkst aizskart. Tā teikt, citur pasaulē no amatiem var atkāpties, ja jau reiz ir tik naivi, bet Latvijā amatpersonas un polītiķi ir cieti kā klints.

Otrkārt, Lemberga cīņa par savas vietas saglabāšanu ir viņa pēdējā cerība glābt savu ādu, jo Londonas tiesā viņam klājas pavisam bēdīgi, un šķiet, ka arī Latvijā daudzos amatos ir nonākuši cilvēki, ar kuŗiem neko sarunāt nevar. Tāpēc ir intresanti, vai Lembergs liks lietā zināšanas par savu “sadarbību” ar vairākiem šodienas valdošās koalicijas politiķiem vai citiem vārdiem sakot, vai viņš mēģinās šantāžēt “savus draugus” ārpus ZZS, lai Sprūdžu apturētu. Gāzt valdību gan nebūs vienkārši, lai ko arī Lembergs paustu, jo Vienotība turēsies pie varas par jebkuŗu cenu. Šķiet, vienīgais variants, ko vismaz teorētiski var izspēlēt, ir šāds: Vienotība izmet no valdības Sprūdžu vai pat visu Reformu partiju, lai vietā var nākt Lembergam mīļā ZZS. Tiesa, liela daļa vēlētāju to varētu galīgi nesaprast, bet labāk dzīvot cerībās, ka gan jau viss kaut kā nomierināsies, nevis sagaidīt kompromitējošu informāciju par sevi no klusā un slepenā “drauga”.

Protams, pēdējo dienu kaislību stāsti un teorētiskie apsvērumi par to, kas varētu vai nevarētu notikt, normāli domājošam cilvēkam droši vien atgādina murgus. Diemžēl Latvijā tā ir skarba reālitāte.

Tomēr ārpus varas sienām Latvijā joprojām mīt gaiši un darbīgi cilvēki. Pagājušajā sestdienā biju Valmiermuižas rudens gadatirgū pie Valmieras. Cilvēki tirgoja pašu ceptu maizi, pašu audzētu un pašu kūpinātu trušu, jēru, teļu un cūku gaļu, pašu lietas vaska sveces un pašu spiesto rapšu eļļu ar dažādām piedevām. Jā, viegli viņiem neiet, kāda saimniece no Limbažiem smejot sacīja, ka pati nesaprot, kā viņiem izdevies noturēties jau 15 gadus un joprojām pārdot pašu audzētus un kūpinātus šķinķus un karbonādes, cauraudzīšus un citus labumus. Turīgāki nav kļuvuši, krizes plaukumā ūdens smēlies mutē, bet dzīvo joprojām. Tāds Lembergs un citi gudrīši šo cilvēku priekšā varētu tikai cepuri noņemt, bet to jau viņi pat neiedomājas. Jākaŗo par savu vietu pie lielo labumu siles. Atliek cerēt, ka viņu laiks paiet, – kaut lēnām un negribīgi, bet aiziet.

Sallija Benfelde