Valsts svētki Minsterē...
   03.12.2012

18. novembŗa pēcpusdienā Latviešu centrs Minsterē (LCM) izcēlās ne vien ar plīvojošiem sarkanbaltsarkaniem karogiem un uzrakstu „LATVIJA”, bet arī ar neierastu cilvēku burzmu un aktīvitāti LCM territorijā.

Tik lielu cilvēku pulku vienkopus iepriekš nav izdevies savākt. Latvijas Valsts svētkus svinēt bija ieradušies apmēram 280 cilvēki. Un nav nekāds brīnums, jo šoreiz  latviešus Minsterē uzrunāja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš, bet vēlāk ar dziesmām un dzejoļiem priecēja arī Latvijā labi pazīstamais mākslinieks Igo Fomins.

Svētki iesākās ar Laimas Urdzes uzrunu, kas bija Svētbrīdis, viņa aicināja visus klātesošos padomāt par mīlestību, kas ir mūžīga, kas dod spēku, kas veicina kopības izjūtu un palīdz veidot cienījamu sabiedrību un valsti. Pēc tam visi kopīgi dziedāja dziesmu „Dievs, sargi mūsu tēvu zemi”.

Sarīkojuma dalībniekus Minsterē uzrunāja Latviešu kopības Vācijā (LKV) valdes priekšsēdis Nīls Ebdens. Viņš iepazīstināja tautu ar LKV darbību un panākumiem, kā arī ziņoja par jumta organizācijas PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) balvu 2012. gadā, kuŗu saņēma Okupācijas mūzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs par nenogurstoši strādātu pašaizliedzīgu darbu Latvijas Okupācijas mūzejā. Pieminēja arī Andŗa Kadeģa atmiņu un liecību grāmatu „Izrakteņi”, par kuŗu viņš ir saņēmis Goda diplomu. Andŗa Kadeģa mūžs bija cieši saistīts arī ar Latviešu centru Minsterē, bet pirms dažiem mēnešiem viņš aizgāja mūžībā, atstājot ne vien gaišas atmiņas, bet nu arī vienu no neparastākajām memuāru grāmatām, kuŗa tika pienācīgi novērtēta.

Goda diplomu saņēma arī Liene Lauska par darbu „Pēteris Ērmanis un Jānis Jaunsudrabiņš: Die soziale und kulturelle Integration lettischer Schriftsteller in Lettland und im deutschen Exil“. PBLA Krišjāņa Barona prēmiju saņēma mūziķe Andra Dārziņa par ieskaņojumu „Latvian Impressions“ un par latviešu mūzikas populārizēšanu. Nīls Ebdens  pateicās visiem, kas bija pielikuši roku šī sarīkojuma tapšanā, it īpaši Zuzei Krēsliņai-Silai.

Par nozīmīgāko sarīkojuma daļu laikam gan varētu minēt Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa uzrunu. Arī viņš kādreiz ir bijis MLĢ Minsteres Latviešu ģimnazijas (MLĢ) audzēknis, un varēja arī manīt, ka viņam šī vieta ir īpaša. Runas sākumā viesis aicināja visus ar klusuma brīdi  godināt Andŗa Kadeģa piemiņu. Apsveicot latviešu tautu Latvijas 94. dzimšanas dienā, EP deputāts atgādināja, ka reiz šī diena bijusi drīzāk sēru diena, nevis svētki. Bet šogad šī svētku izjūta ir dziļa un patiesa, to apliecina arī vizuālie simboli LCM telpās, piemēram, sarkanbaltsarkanā lentīte pie krūtīm gandrīz ikvienam svētku dalībniekam. Krišjānis Kariņš rosināja tautu lepoties ar svarīgo apziņu, ka Latvijai ir gan sava territorija, gan tauta, gan valoda, - mums jānovērtē tas, ka esam maza, bet privilēģēta tauta, un tas raisīja aplausus zālē.

Runājot par krizi un emigrāciju, EP deputāts norādīja, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu skaits ir apmēram 10-20% no visu latviešu kopskaita, un tas tad nu ir rezultāts sarežģītajai ekonomiskajai situācijai Latvijas valstī. Pēdējā laikā Latvijā tomēr esot vērojama dzīves līmeņa augšupeja, taču lielākā problēma šobrīd saskatāma demografiskajā situācijā, Latvija tiek „iztukšota“. Viņš vēl piebilda, ka šī problēma ir risināma „jau šovakar“, - Vācijā dzimušo bērnu skaitu viņš labprāt vēlreiz uzzinātu pēc deviņiem mēnešiem... Tas atkal raisīja aplausu un smieklu šalti zālē. Krišjānis Kariņš aicināja vecākus dot saviem bērniem iespēju mācīties un prast latviešu valodu.

EP deputāta runa neguva vienprātīgu vērtējumu, jo katrs viņa vārdos saklausīja to, kas visvairāk „sāp un satrauc“. Kad tika apspriests un salīdzināts labklājības līmenis Latvijā un Vācijā, zālē izskanēja arī dažs skaļāks neapmierinātības izsauciens, ne visi piekrita deputāta viedoklim, ka „tikai paši“ varam veicināt labklājību - tauta, protams, sagaida arī valsts atbalstu... Krišjānis Kariņš vēlreiz atgādināja, ka visi latvieši ir daļa  Latvijas tautas, ka visiem ir pienākums piedalīties valsts attīstības veicināšanā, „jātur latvieša gars dzīvs“, jālepojas ar savu tautu jebkuŗā pasaules valstī. „Dievs, svētī Latviju!“ nodziedāja pati tauta klavieŗspēles pavadījumā.

Pēc tam LCM zāli pieskandināja Igo Fomina balss un Ērika Upenieka ģitarspēle. Tika dziedātas gan sen pazīstamas, gan gluži jaunas dziesmas. Tauta līgojās līdzi gan lēnākos, gan straujākos ritmos, un kaut arī lielākā daļa bija tikuši pie sēdvietas, beigās visi stāvēja kājās un aplaudēja, nelaižot māksliniekus prom no skatuves. Un tad atkal tika piedzīvots brīdis, kad tauta spēj būt tik vienota kā reti kad, ja pat visus vienotāja ir tikai sen pazīstama melodija, kas skan tāpat kā Latvijā un tomēr tik savādi un smeldzīgi...

Un tad tautai nācās nedaudz „sarauties”, jo nu savu dejas māku gribēja rādīt MiLaDeKo (Minsteres latviešu deju kopa). Nerimstoši aplausi pavadīja dejotāju uzstāšanos, smaids rotāja, gan skatītāju, gan mākslinieku pašu sejas. MiLaDeKo ir deju kopa, kas ir spējusi augt un attīstīties samērā ātri un, kas ir svarīgi, ko darbina vienīgi pašu iniciātīva un gribasspēks. Kopa ar vadītāju Inesi El Tawil priekšgalā aicina pievienoties savam pulciņam ikvienu dejot gribētāju, īpaši gaidīti ir kungi un jaunskungi.

Taču ar to vakars vēl nebeidzās. Visi tika aicināti uz iepriekš sagatavotām uzkodām – gan sāļākām, gan saldākām, atvērta bija arī bufete. Ļaudis varēja parunāt, padziedāt, padejot, nedaudz atpūsties no ikdienas rūpēm un runāt dzimtajā valodā, tomēr pienākuma apziņa, ka nākamā dienā  jādodas uz darbu, lika lielākajai daļai izklīst jau samērā agri. Izturīgākie vēl ilgi neļāva dzist gaismai LCM telpās un traucēja namziņa miegu, bet tā mēdz notikt, ja tiek svinēta diža (94.) Dzimšanas diena...

Daudz laimes, Latvija!
Dace Saveiko,

Foto: Inga Petersone