EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Valsts prezidenta vçlçðanas un Saeima
128833

Sallija Benfelde    16.05.2023

 

 

Valsts prezidenta Egila Levita paziòojums otrdien, ka viòð nekandidçs uz otro amata termiòu, ir izraisîjis ne mazumu vçrtçjumu un minçjumu, tâpat kâ Jaunâs Vienotîbas paziòojums, ka uz amatu virza tagadçjo ârlietu ministru Edgaru Rinkçvièu, un “Progresîvo” pieteikums par juristes Elînas Pinto izvirzîðanu. 

 

Pirms runât par to, ko paðreizçjais Prezidents ir vai nav teicis un kâpçc tâ rîkojies, ir vçrts ðo paziòojumu rûpîgi izlasît – tas ir pieejams Valsts prezidenta mâjaslapâ. Egila Levita nostâju skaidri izsaka daþi fragmenti no ðî paziòojuma:

 

„Pie paðreizçjâ Saeimas polîtiskâ salikuma vienîgâ reâli iespçjamâ koalîcija, kas vairâk vai mazâk var garantçt ðâdu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientâciju, ir paðreizçjâ koalîcija, kuºu veido Jaunâ Vienotîba, Nacionâlâ apvienîba un Apvienotais saraksts. (..) Ðobrîd koalîcija ðajâ jautâjumâ ir saðíçlusies. Nacionâlâ apvienîba un Jaunâ Vienotîba ir atbalstîjusi manu kandidatûru, savukârt Apvienotais saraksts un opozîcijâ esoðâ Latvija Pirmajâ vietâ atbalsta citu kandidatûru. Nevienam nav skaidrs vairâkums. Ðâdâ situâcijâ pastâv reâla iespçja, ka Valsts prezidenta ievçlçðanâ izðíiroðâs balsis bûtu partijâm, kuºas nepârstâv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Bûtu naîvi iedomâties, ka ðo spçku balsis tiktu atdotas tâpat vien, bez polîtiska nodoma. Par to bûs ilgstoði jâmaksâ sava cena. Tas bûtu signâls, ka tik bûtiskâ jautâjumâ kâ Valsts prezidenta ievçlçðana par lîdznoteicçjiem var kïût prokremliskas un ar oligarchiem saistîtas aprindas”.

 

Protams, partijas, uz kuºâm var attiecinât apzîmçjumus „prokremliskas” un „ar oligarchiem saistîtas” tagad neskopojas ar apzîmçjumiem, kas brîþam jau robeþojas ar zemiskumu. Protams, var uzskatît, ka oligarchu pieminçðana ir pârspîlçjums, bet vai gadiem ilgi un joprojâm, runâjot par oligarchiem un viòu ietekmi, Ainâra Ðlesers un Aivars Lembergs nav no “oligarhu trijotnes” (kâ treðais vienmçr tiek pieminçts Andris Ðíçle)? Vai saistîbâ ar ðiem cilvçkiem vçl tagad nenotiek kriminâlprocesi un vai Lembergs nav notiesâts pirmajâ instancç? Protams, novest ðîs lietas lîdz tiesai ir grûti, vçl grûtâk ir pierâdît, ka minçtâs personas ir pârkâpuðas likumus, jo daudzi liecinieki ir miruði, bet daudzi klusç. Savukârt par prokremliskâm partijâm jâteic, ka, pirmkârt, tas vien, ka cilvçks ir Latvijas pilsonis un vçlçtâjs, diemþçl ne vienmçr garantç lojâlu attieksmi pret Latvijas valsti. Turklât vçl pirms Krievijas pilna mçroga iebrukuma Ukrainâ gan Ðlesera, gan Rosïikova partijas runâja par draudzçðanos ar Krieviju, par to, ka tas jâdara tûlît un tagad. Desmit dienas pirms ðî kaºa sâkuma, Ðlesers savâ facebook lapâ publicçja ierakstu par pajoliòiem, kuºi brîdina par kaºu, jo nekâda kaºa nebûs, un sunîja gan premjeru, gan prezidentu. Toreiz, 14. februârî, Ðlesers, piemçram, vçstîja: “Kâpçc Latvijas pajoliòi sûta kaut kâdus ieroèus Ukrainai? Vai nu viòi patieðâm ir tik stulbi, ka nesaprot, ka kaºð starp Ukrainu un Krieviju skars vistieðâkâ veidâ arî Latviju, vai arî viòi vienkârði ir provokatori, kuºi apzinâti provocç situâciju, lai viss bûtu sliktâk priekð Latvijas!” Jâpiebilst, ka foto no ðî ieraksta joprojâm ir pieejami internetâ un ir arî redakcijas rîcîbâ. Tâtad pçc Ðlesera domâm, neatbalstît Ukrainu nozîmç droði saglabât valsts neatkarîbu un brîvîbu?! Kâ Baltkrievija, kuºa neatkarîga ir vairs tikai formâli? Manuprât, ðis ieraksts pasaka visu par partiju un tâs vadîtâju, nemaz nerunâjot par to, ka pçc Ðlesera domâm, Valsts prezidentam un nevis valdîbai ir jânodarbojas ar ekonomiku. Savukârt par Rosïikovu jâteic, ka Krievijas kaºu viòð tâ arî nav nosodîjis, izvairoties atbildçt uz jautâjumiem un uzreiz sâk runât par krievvalodîgo tiesîbâm, kuºas Latvijâ tiekot aizskartas. 

 

Jâpiekrît Egila Levita paustajâm baþâm, ka balsojumu par viòu varçtu panâkt, tikai apsolot amatus un rîcîbu, kas patiesîbâ apdraudçtu Latvijas neatkarîbu un brîvîbu. Ne velti Ðleseram un Rosïikovam Egils Levits Latvijâ ir ienaidnieks nr.1, jo Levita nostâja par NATO un Rietumiem ir skaidra un nepârprotama. Arî Lemberga pakïautîbâ praktiski esoðajai Zaïo un zemnieku savienîbai Levits ir ïoti nevçlams.

 

Ja runâjam par esoðajiem kandidâtiem, tad par Uldi Pîlçnu jau esam rakstîjuði, tâdçï ir vçrts atgâdinât par abu pârçjo kandidâtu izglîtîbu un pieredzi. Pinto ir latvieðu diasporas aktîva pârstâve Eiropâ, ir vadîjusi Eiropas Latvieðu apvienîbu. Viòa strâdâjusi daþâdâs Eiropas Savienîbas (ES) institûcijâs un starptautiskâs organizâcijâs. Kopð 2023.gada viòa ir komunikâcijas un partnerîbu vadîtâja Eiropas Komisijas pârstâvniecîbâ Luksemburgâ. Pirms tam strâdâjusi Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcijâ (OECD), Eiropas Komisijâ, Eiropas Ârçjâs darbîbas dienestâ un ES Padomç. Maìistra gradu tiesîbu zinâtnçs viòa ieguvusi Latvijas Universitâtç, bet maìistra gradu cilvçktiesîbâs un demokratizâcijâ – Eiropas Starpuniversitâðu centrâ Eiropas maìistrantûrâ. Papildinâjusi zinâðanas Londonas Ekonomikas augstskolâ un Luksemburgas Universitâtç. Trîs bçrnu mâmiòa, ir Latvijas pavalstniece un nekad nav bijis kâdas citas valsts pilsonîbas. Savukârt Edgars Rinkçviès ir absolvçjis Latvijas Universitâtes (LU) Vçstures un filozofijas fakultâti, saòçmis sertifikâtu par polîtikas zinâtòu un starptautisko attiecîbu studijâm Groningenas Universitâtç, Nîderlandç. Viòam ir arî divi maìistra gradi, kas iegûti LU polîtikas zinâtnç un ASV Nacionâlâs Aizsardzîbas universitâtes Bruòoto spçku Nacionâlo resursu stratçìijas industriâlajâ kolledþâ. Rinkçviès 90. gados strâdâjis par Latvijas Radio þurnâlistu ârpolîtikas un starptautisko attiecîbu jautâjumos, pçc tam daþâdos amatos sâcis savu karjeru Aizsardzîbas ministrijâ (AM), kuºâ kopð 1997.gada vairâk nekâ desmit gadus ieòçma augstâkâ ierçdòa – AM valsts sekretâra amatu. No 2002. lîdz 2003.gadam bija Latvijas delegâcijas vadîtâja vietnieks sarunâs par iestâðanos NATO, un no 2005.gada lîdz 2007.gada janvârim Rinkçviès ieòçma NATO valstu un valdîbu sanâksmes organizâcijas biroja vadîtâja posteni. No 2008.gada oktobºa lîdz 2011.gada jûlijam Rinkçviès bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadîtâjs.

 

Protams, ðobrîd partiju iekðçjâs sarunas par to, ko atbalstîs vai neatbalstîs un ko gribçs saòemt par vienas vai otras kandidatûras atbalstîðanu, jau ir sâkuðâs. Vien jâpiebilst, ka Uldis Pîlçns par Prezidenta darbu runâ vairâk no valdîbas vadîtâja pozîcijâm, bet Edgars Rinkçviès un Elîna Pinto saprot, kâdas ir Prezidenta funkcijas un iespçjas parlamentârâ demokratijâ.

 

 

 


 

Atpakaï