EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Valdîbas tapinâðana
129708
Foto: LETA, Edijs Pâlens

Sallija Benfelde    29.08.2023

 

 

 

Valsts prezidenta premjera amatam izvirzîtâ paðreizçjâ labklâjîbas ministre Evika Siliòa no Jaunâs Vienotîbas ir sâkusi sarunas ar èetrâm partijâm: Zaïo un zemnieku savienîbu (ZZS-16 deputâtu mandâti Saeimâ), Apvienoto Sarakstu (AS-15 mandâti), Nacionâlo apvienîbu (NA-13 mandâti) un Progresîvajiem (P-10 mandâti). Tâs ir partijas, kuºas teorçtiski varçtu veidot valdîbu, ja vienotos par darâmajiem darbiem un varçtu vienoties arî par to, ka atðíirîbas to programmâs nav tik bûtiskas un nepârvaramas, ka darbs vienâ valdîbâ nav iespçjams, un viens no jautâjumiem varçtu bût par Aivara Lemberga ietekmi. Otrs lielais jautâjums ir nostâdnes cilvçktiesîbu jautâjumos.

 

Siliòa cer, ka jau treðdien, 30. augustâ, varçs informçt Valsts prezidentu par tâm partijâm, kuras ir piekrituðas kopâ strâdât valdîbâ. Ðobrîd ir skaidrs, ka kopâ ar Jauno Vienotîbu varçtu strâdât Apvienotais saraksts, Zaïo un zemnieku savienîba un Progresîvie. Tiesa gan, AS ir palûdzis dienu pârdomâm un tiksies ar premjera amata kandidâti, lai pârrunâtu daþus jautâjumus, acîmredzot arî to, cik ïoti valdîbâ pieòemtos lçmumus ietekmçs smagos noziegumos apsûdzçtais un jau pirmajâ instancç notiesâtais Aivars Lembergs. Savukârt paðreizçjais vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrs Mâris Sprindþuks (AS) Latvijas Radio raidîjumâ pauda viedokli, ka iecere atrunât un ierobeþot Lemberga ietekmi valdîbâ bûtu partiju un sabiedrîbas mânîðana. Viòð arî uzskata, ka tad jau labâk, lai Lembergs neslçpjas un daþâdâs koalîcijas apspriedçs sçþ ar ZZS pie viena galda, jo tad visiem bûs skaidrs, ko Lembergs grib un kuºus lçmumus ietekmç. AS Saeimas frakcijas vadîtâjs Edgars Tavars publiski ir paudis, ka baþas par Lemberga ietekmi ir galvenais jautâjums, ko vçlas pârrunât ar Eviku Siliòu. Arî kâdreizçjais ZZS premjers, tagadçjais iekðlietu ministrs no Apvienotâ saraksta Mâris Kuèinskis intervijâ Latvijas Televîzijai izteicâs, ka piedzîvojis situâcijas  “viens zvans, viena nakts, un tiek mainîti visi uzstâdîjumi”, kas liecinot par Lemberga ietekmi uz ZZS.

 

Savukârt Nacionâlâ apvienîba neiebilst pret ZZS darbu valdîbâ, bet ir paziòojuði, ka nekâdâ gadîjumâ nestrâdâs vienâ valdîbâ ar Progresîvajiem. NA arî cenðas uzstât, ka nâkamajâ valdîbâ kopâ jâstrâdâ tâm paðam trîs partijâm, kuras ir jau demisionçjuðajâ valdîbâ. Nacionâlâs apvienîbas lielais iebildums ir pret Progresîvajiem, ðo partiju jau pirms vçlçðanâm NA nosauca par gandrîz vai visa ïaunuma sakni Latvijâ, pat par Kremïa piekritçjiem. Ðis ïoti negatîvais partijas tçls tika izveidots un pielipa tâ, ka joprojâm daudzi vçlçtâji Latvijâ uzskata, ka ðî partija ir ïoti slikta un naidîga Latvijai. Patiesîbâ Progresîvie ir ar sociâldemokratisku virzienu, tajâ ir daudz nesen polîtikâ ienâkuðu jaunu cilvçku, kuºi nereti uz daþâdiem procesiem raugâs atðíirîgi no “vecajiem polîtikas bukiem”.

 

Protams, jautâjums ir, kas traucç ðîm piecâm partijâm kopâ strâdât? Turklât pirms Saeimas vçlçðanâm un arî pçc tâm JV krasi norobeþojâs no ZZS, un galvenais arguments bija tas, ka oligarchs Lembergs bija iekïauts ASV sankciju sarakstâ un notiesâts jau pirmajâ instancç. Ðajos jautâjumos nekas nav mainîjies, Lembergs tiesas lçmumu ir pârsûdzçjis, un gala sprieduma tik drîz droði vien vçl nebûs. ZZS nav norobeþojies no Lemberga un teic, ka to nedarîs. ZZS Saeimas frakcijâ no Lemberga partijas “Latvijai un Ventspilij” ir ievçlçti divi deputâti, ilgus gadus Lembergam partiju savienîbâ ZZS bija noteicoðais un galvenais vârds jautâjumos par to, kas darâms Saeimâ un valdîbâ. Grûti arî aizmirst savulaik Lemberga sacîto, ka NATO kaºavîri Latvijâ ir okupâcija. Tiesa gan, tagad Lembergs jau ir paudis, ka Latvijâ noteikti ir jâbût ASV kaºavîriem no NATO, bet te neesot vajadzîgi NATO kaºavîri no Kanadas, gan nepaskaidrojot, kâdçï tâda vçlme. Jebkuºâ gadîjumâ tâ dçvçtais “Lemberga faktors” satrauc arî daudzus vçlçtâjus Latvijâ. 

 

Evika Siliòa, vaicâta par viòas iespçjamo ietekmi valdîbâ, sacîja: “Manâ valdîbâ, ja man tâdu izdosies veidot, nebûs nevienas sankcionçtâs personas ietekmes. Man tas personîgi patieðâm ïoti rûp. Es ïoti ceru, ka arî pârçjiem koalîcijas partneºiem bûs mugurkauls un viòi izturçs ðo spiedienu, ja tâds patieðâm bûs.” Siliòa arî piebilda, ka atsaukðot no amata jebkuru ministru, ja redzçs tâdu ietekmi. Siliòa arî uzskata, ka JV un Progresîvo domstarpîbas Rîgas domç nevar ietekmçt un tam nav jânotiek. Jâpiebilst, ka baþas par Lemberga ietekmi, manuprât, ir pamatotas, tomçr acîmredzot lîdzðinçjai koalîcijai kopâ strâdât bija kïuvis gandrîz neiespçjami. Ðobrîd izskatâs, ka, visticamâk, valdîbâ kopâ varçtu strâdât JV, AS, ZZS un Progresîvie. Ja NA nemainîs savu nostâju jautâjumâ par Progresîvajiem, tad valdîba taps no JV, AS, ZZS un Progresîvajiem, un tâs bûs 67 balsis. Ja arî kaut kâdu iemeslu dçï AS ietiepsies, tad valdîba taps no JV, ZZS un Progresîvajiem, un tâs kopâ bûs 52 balsis. Premjera amata kandidâte Siliòa ir skaidri likusi saprast, ka JV valdîbu veidos ar ZZS un Progresîvajiem, ja NA un arî AS nepiekritîs sadarbîbai. Uzreiz gan arî jâpiebilst, ka AS interesçs ir saglabât Saeimas priekðsçdçtâja amata vietu Edvardam Smiltçnam. Lai gan NA ïoti negrib zaudçt Saeimas Nacionâlâs droðîbas komisijas vadîtâja vietu savam partijas biedram Jânim Dombravam, otrs lielais jautâjums ir jau minçtâs nostâdnes cilvçktiesîbu jautâjumos, jo partijas attieksme ir ne tikai ïoti konservâtîva, bet nereti arî galçji radikâla.

 

Vârdu sakot, ðobrîd izskatâs, ka bûs valdîba no èetrâm partijâm ar 67 balsîm Saeimâ, bez NA. Protams, polîtikâ par kaut ko teikt, ka bûs tieði tâ un ne citâdi, lielâkoties var tikai pçc tam, kad vienoðanâs apstiprinâta ar parakstiem oficiâlâ dokumentâ. Domâju, ka skaidrîba par to, kuºas partijas strâdâs valdîbâ, tomçr kïûs zinâms jau ðonedçï.


 

Atpakaï