EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Vai Saeima k imenes bizness?
131106
Foto: Evija Trifanova/LETA

Sallija Benfelde    31.01.2024

 

 

Vismaz trs Saeimas deputti ir vajadzgi, lai izveidotu grupu sadarbbas veicinanai ar kdas valsts parlamentu. Tdu grupu Saeim palaik ir 42. Ir ar grupa  sadarbbas veicinanai ar nas parlamentu, ku ir 19 Saeimas deputti: astoi no Ainra lesera partijas Latvija pirmaj viet, divi no Nacionls apvienbas, trs no partijas Progresvie, divi no Zao un zemnieku savienbas un viens deputts no Jauns Vienotbas, ar viens pie partijm nepiederos deputts.  Kop pagju gada septemba grupas vadtjs ir Ainrs lesers. Jpiebilst ar, ka 14. Saeimas vlans kandidja un tika ievlti tvs un dls Vilis un Kristaps Kritopani, ar tvs un dls Ainrs un Riards leseri. nas grup ir gan abi Kritopani, gan abi leseri. 

 

K zinms, Latvijai ir sadarbba ar nu rpoltik, tomr tas nenozm, ka attiecbas ar nu ir oti vienkras. na ir autoritra komnistu valsts, kua turklt "danco ar Krieviju. Nav noslpums, ka na, tpat k visas liels valstis, cns par vadoo un noteicoo vietu Eirop un pasaul. Ts rcbu un attieksmi nenosaka ne morle, ne tika, viengi izdevgums. Tpat nav noslpums, ka nas uzmjiem, kui strd rzems, visiem ir obligta saikne ar savas valsts izlkdienestiem citiem vrdiem sakot, viiem ir jspiego un vii to ar dara, katrs savu iespju robes. Tpat jau sen valda zinms satraukums par iebvtiem mikroskopiskiem izsekoanas elementiem jeb ipiem elektroniskajs iekrts. 

 

Visbeidzot na iesaists jaunos tirgos, piedv investcijas, aizdevumus, savas produkcijas raotnes cits valsts, gaidot brdi, kad nodoki budet un pats budets, nodarbintba ks vairk vai mazk atkarga no nas investcijm. Un tad na sk diktt savus noteikumus un savas intereses. Pdjais spilgtais piemrs ir Melnkalne. Augsta ranga Melnkalnes valdbas amatpersonas pdjs neds lguas Eiropas Savienbu (ES) paldzt Melnkalnei atmakst aizdevumu, kas sastda ceturto dau no valsts kopj parda un labi parda nas ietekmi Balknu rietumos. K zinms, Melnkalnes iepriekj valdba 2014. gad piema slikti apdomtu lmumu, pretji ES padomam pieemot nas aizdevumu, kas sedz 85% no izmaksm pretrungi vrtt projekt par autostrdes bvi, kua vl nav pabeigta. Ar citas valstis, piemram, rilanka, Pakistna un Dibuti ir pamuas aizdevumus no nas, kuus tagad grti atmakst, kas savukrt pakauj valstis nas ietekmei. Ar vrdu sakot ar nu jsadarbojas draudzgi, bet uzmangi. Gan amatpersonas, gan Saeimas deputti un uzmji pc s valsts ielgumiem agrk ir viesojuies n. Tiesa gan, toreiz nebija Krievijas iebrukuma un kaa Ukrain, un na daji nedarbojs agresorvalsts pus. ASV, Eiropa un Latvija sadarbojs ar nu un Krieviju, jo ticja (vai gribja tict), ka s valstis spj kt demokratiskkas. Krievijas iebrukums Ukrain visu ir salicis pa plauktiiem. Pret nu Eiropa ir kuvusi daudz piesardzgka. Protams, attiecbas nav prtrauktas, jo nas interess nav zaudt ASV un Eiropas tirgus, td, paiem uzmanoties, ar ekonomiskajm svirm ir iespja tomr nas poltiku mazliet ietekmt, neaut tai pilnb nostties Krievijas pus. 

 

Mints lesera vadts grupas astou Saeimas delegtu vizte n sabiedrb izraisja asas diskusijas, t nebija Saeimas Prezidija apstiprints komandjums, ttad uzskatms par privtu braucienu. Gandrz taj pa laik uz nu devs ar Latvijas Tirdzniecbas un rpniecbas kameras (LTRK) biedru grupa, bet vizte tdas diskusijas sabiedrb neradja.

 

Kpc tik atirgs vrtjums?

 

lesers apgalvo, ka samis oficilu ielgumu no nas, t ar apmaksjusi o braucienu un aizgtnm slav liels iespjas, ko Latvijai tas sagdot. Tomr ir noteikta krtba, k tiek krtoti komadjumi, bet tas pirms viztes netika izdarts. Ttad nas braucju Saeimas darba kavjumi ir neattaisnoti.  Ar konsultcijas ar Latvijas drobas dienestiem nenotika, jo lesers apgalvo, ka reiz jau ar tiem runjis, kstot par 14. Saeimas deputtu, un visu zinot. Ar ar rlietu ministriju nas braucji nekonsultjs. Sapulce un balsojums grup sadarbbas veicinanai ar nas parlamentu nenotika, lesers ar katru grupas deputtu runja atsevii.  Kpc leseram par katru cenu vajag nu, kua ir draudzene vai pusdraudzene Krievijai? Pirms kaa Ukrain tikpat dedzgs lesers bija par draudzbu un biznesa attiecbm ar Krieviju. Latvijas uzmjiem bija gadiem ilgas problmas, lai mazintu eksporta atkarbu no Krievijas, lai gan tika brdinti par iespjamm problmm. Atcersimies kaut vai t.s. protu kaus, kas bija brutls minjums ietekmt un sodt Latviju par tm poltiskajm nostdnm, kas nepatika Krievijai. Toreiz publiski skaidri un saprotami tika sacts, ka Krievijai Latvijas mazais tirgus ir vajadzgs td, lai mintu ietekmt msu poltiku. Tagad partijas Latvija pirmaj viet lderis un 14. Saeimas deputts Ainrs lesers ait, ka vajag nu, lai gan iespjamie riski ir tdi pai. Protams, lesers atsaucas uz saviem vltjiem, kuiem to vajagot, jo Latvija esot pdj viet Eirop . Tiem? Vajag nu? Un vai, sadarbojoties ar maz uzticamu, autoritru komnistisku valsti, ms noksim ES labkljbas valstu top? Jteic, ka lesera darboans atgdina mafijas pierasto stilu aprunties privti, mint par kaut ko vienoties. Turklt, lesera imene saistta ar tranztbiznesu, kuam kara laik Ukrain un Eiropas Savienbas sankcijm pret Krieviju vairs tik labi nevedas. Ja lesers abi ar dlu uz nu btu devuies k privtpersonas, lai krtotu savus biznesa jautjumus, diskusijas nebtu. 

 

LTRK lmumu par vizti n piema sapulc balsojot, konsultjs ar ar drobas dienestiem.

 

Protams, var spriest, vai ts bija tikai paa lesera intereses vai kda liela naudas devja vlme caur nu padart Latvijas rpoltiku ietekmjamku. Bet ir skaidrs, ka Saeimai o astou deputtu braucienu ir jatzst par neattaisnotu Saeimas darba kavjumu. Pretj gadjum 14. Saeima, tpat k savulaik 10. Saeima, nostsies lesera pus. Toreiz 10. Saeima tika atlaista tiei lesera d. Vai tiem tautas kalpi 14. Saeim atkal lesera d grib nonkt pie sabiedrbas jautjuma par Saeimas atlaianu? Sabiedrba poltius pai augstu nevrt, un 14. Saeimas pretimnkana leseram uzticbu nevairos, pat ja nenotiks ts atlaiana.

 

 


 

Atpaka