EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Vai pārdzīvosim emigrācijas un demogrāfiskās briesmas?
22396

   26.03.2012

Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka Latvijā visticamāk, dzīvo mazāk ļaužu kā tautas skaitīšanā saskaitītie jo internetā saskaitījušies arī tie iedzīvotāji, kuri nedzīvo Latvijā.

Jāpiekrīt I.Meža viedoklim, ka neizprotams amatpersonu viedoklis, ka tautas skaitīšanas rezultāti esot labāki, nekā cerēts. „Nevaru atrast neko optimistisku, ja tik krasi zaudējam iedzīvotājus. Samazinājums 10 gados ir 13%.” sacīja demogrāfs. Jāpiebilst, ka visvairāk - par 21,1% - kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Bērnu skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā - par 44,1%, Latgales reģionā - par 41,7%, Kurzemes reģionā - par 36,2% un Zemgales reģionā - par 35,9%. Trauksmes zvanus sit Latgales pašvaldības norādot, ka  20 gadu laikā Latgales reģions ir zaudējis 88 tūkstošus iedzīvotāju. Gadā tas ir ap 5000 iedzīvotāju aptuveni tik cik dzīvo  Maltas ciemā, bet visos  neatkarības gados – veselu Daugavpils pilsētu! Jāuzsver, ka iespējams zaudējums ir vēl lielāks, jo daļa ir joprojām deklarējušies reģionā, bet reāli atrodas ārzemēs. „Vai teju 30% tautas zaudējums septiņpadsmit gados saņem pretī tādu valsts politiku, kas šo zaudējumu var būtiski samazināt?” jautā publicists Viktors Avotiņš. Diemžēl Latgales jautājumam veltītajā LTV raidījumā valdības vīri nespēja dot skaidru atbildi par to vai tuvākajā laikā tiks pieņemti kardināli lēmumi bezdarba samazināšanai un ieviestas atbalsta programmas. Viena no problēmām ir tā, ka pašvaldībām nav ļauts  iejaukties vai pašām nodarboties ar uzņēmējdarbību, taču, ja  uzņēmējs nāk  ar savām investīcijām, pašvaldībai būtu jāpalīdz ar infrastruktūru – pievadceļiem  vai subsidētām darbavietām. Viens no priekšlikumiem ir iekļaut visu Latgales reģionu  speciālā ekonomiskā zonā  piemērojot nodokļu atlaides  darba devējiem, kuri rada jaunas darba vietas tā veicinot jaunu uzņēmumu un darbavietu rašanos. Samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli, ja peļņa ieguldīta  uzņēmuma pilnveidošanai un  attīstībai. Daļa ekonomistu uzskata, ka brīvajām zonām piešķirtajiem atvieglojumiem ir protekcionistisks raksturs un to ietekme kopumā ir negatīva, jo tās izkropļo konkurenci. Bet ir arī daudzi nozares speciālisti, kas šim apgalvojumam nepiekrīt, jo jaunu darbavietu radīšana un kāda konkrēta reģiona attīstības veicināšana ir pamats ekonomiskam atspērienam. Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš ieskicējot nākotnes ainu pauž viedokli, ka  liela daļa patlaban apdzīvotu vietu nākotnē vienkārši beigs pastāvēt. Cilvēkiem aizbraucot no vecām koka mājām laukos, tās ļoti drīz kļūst neapdzīvojamas un sabruks. Iedzīvotāji turpmāk koncentrēsies pievilcīgākajās pilsētās un to apkārtnes privātmāju rajonos, bet agrāk apdzīvotajās lauku teritorijās būs  lauksaimniecības plašumi vai meži. I. Mežs pamatoti uzsver, ka, ja jaunieši brauc prom un bērni dzimst mazāk, kādam tomēr vajadzēs dzīvot Latvijas teritorijā un tas var novest pie kā masveida imigrācijas. Demogrāfijas politikai, ko Latvijai būtu jāīsteno, neesot nekur tālu jāmeklē, bet jāpieņem Igaunijas piemērs. Kaimiņvalstī valdība spējusi ieguldīt 100 miljonu latu jaunajās ģimenēs. Pēc viņa vārdiem ka izmaiņas varētu notikt, ja reaģētu valdība un atbildīgās amatpersonas. I.Mežs atgādina, ka Eiropas valstis mēģina savu budžetu sabalansēt tā, lai jaunajām ģimenēm no iekšējā kopprodukta piešķirtu 2-4%, Latvijā patlaban novirza finansējumu 1% apmērā. Varam jau teikt, ka vēstures tecējumā esam piedzīvojuši gan plašu emigrāciju, gan   ilgstošus karus, badu, mēri, kā arī ekonomisku pagrimumu. Taču mūsdienu globalizācijas spiediena rezultātā latviešu nākotne ir apdraudētāka nekā, tad kad kopām savas druvas un lauku sētas pieskandināja bērnu balsis. Demogrāfiskai situācijai par sliktu runā arī tas, ka daudzas ģimenes, ekonomiskas un finanšu krīzes ietekmē ir atlikuši savus plānus par bērnu radīšanu uz vēlāku nākotni cerībā, ka stāvoklis varētu uzlaboties. Lai pieņemtu lēmumu par ģimenes pieaugumu, viena vecāka ikmēneša ienākumiem uz vienu bērnu jābūt vismaz 640 latu mēnesī, liecina privāto bērnudārzu tīkla  „BeBe.lv” rīkotās interneta aptaujas Rīgas reģionā dati. Demogrāfs  I.Mežs uzskata, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā, kur ģimenēm ar bērniem visstraujāk palielinās risks nokļūt nabadzībā. Viņaprāt, nav tik svarīgs astoņu latu pabalsts, bet gan stabils darbs ar labu algu un vietas bērnudārzā. Viņaprāt, svarīgi ir, kādu signālu sabiedrībai dod politiķi. Aktīvi par demogrāfiju runāja prezidents V. Zatlers, tagad Mežs gaida darbus.

Labklājības ministrijas  sagatavotais pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2010.gadā liecina, ka zināmi vairāk nekā 3000 bērnu, kurus vecāki atstājuši Latvijā un paši devušies strādāt uz ārzemēm. Pozitīvā ziņa ir tā, ka  pērn Latvijas pilsonībā reģistrēti teju 3000 ārvalstīs dzimušu Latvijas pilsoņu bērnu, kas ir par 45% vairāk nekā 2010.gadā. Visvairāk bērnu Latvijas pilsonībā reģistrēti vēstniecībā Lielbritānijā – 1503 un Īrijā – 520. Sliktā ziņa savukārt ir tā, ka 2011./2012.mācību gada sākumā nevienā izglītības iestādē mācībām nebija reģistrēti aptuveni 11 000 bērnu. Tas nenozīmē, ka visi šie bērni neapmeklē skolu, jo liela daļa no viņiem kopā ar saviem vecākiem izbraukuši uz ārzemēm. Neskatoties uz to aptuveni 3000 bērnu liktenis ir neskaidrs, no viņiem aptuveni 2000 bērnu vajadzētu dzīvot Rīgā, liecina Izglītības ministrijas aplēses.

Uz ārvalstīm devušies 7674 skolēni obligātajā izglītības vecumā.
Vai viņi atgriezīsies? Tikai piektā daļa ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir izlēmuši, ka kādreiz atgriezīsies un aptuveni tikpat daudz (19%) pauduši viedokli, ka nevēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā, liecina VisiDati.lv veiktā aptauja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū. Mazāk nekā puse aptaujāto (42%) vēlētos, bet nav pārliecināti, vai kādreiz tiešām pārcelsies atpakaļ. Zīmīgi, ka , 46% aptaujāto ir kredīts (60% no tiem maksā Latvijā izsniegtu kredītu). Papildus ekonomiskajai situācijai būtisks iemesls neatgriezties ir valdības darbība. Ievērojami liels aptaujāto skaits (72%) uzskata, ka korumpētība Latvijā ir augstāka nekā viņu pašreizējā mītnes valstī. Lielākā daļa (80%) apciemo Latviju vismaz reizi gadā. Aptuveni trešdaļa atzīst, ka no apkārtējiem dažreiz jūt nosodījumu par to, ka pametuši Latviju. Visvairāk nosodījumu jutuši no Latvijā dzīvojošiem. Prezidents A. Bērziņš atbildot I.Mežam norāda, ka jaunu darba vietu radīšana ir mūsu kopīgā - politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un darbinieku atbildība. Vēl lielāku pārliecību par šo patiesību viņš guvis nesenajā darba vizītē Latgalē, kur patlaban koncentrētā veidā summējas gan ekonomiskās krīzes sekas, gan politiķu pieļautās kļūdas. „Viens no būtiskiem aizbraukšanas apturēšanas un iedzīvotāju atgriešanās priekšnosacījumiem ir uzticības atjaunošana Latvijas valstij, kā arī iespējas Latvijas iedzīvotājiem atrast apgūtajām zināšanām atbilstošu darbu savā valstī.” Viedi vārdi. Taču joprojām redzam politiskās  gribas trūkumu spert soļus demogrāfiskā jautājuma risināšanā.

Dainis Mjartāns

Foto://lvportals.lv/
 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA