EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Uz Latviju brauku pc kara
130379

MRA LIBEKA    07.11.2023

 

 

Jakovs Lufts ir bijuais tukumnieks, kur jau 34 gadus dzvo Izral, netlu no Jeru-zalemes. Turp vi kop ar imeni prcls pc Latvij nodzvotajiem 17 gadiem. Jakovs Lufts ir ar viens no Latvijas kultras biedrbas Izral dibintjiem. Studjis vsturi Jeruzalemes universitt un Humboltu universitt Vcij. Pirms Izralas un Palestnas kara ctgi nodarbojies ar vsturisko trismu, bdams gids - vedis tristu grupas uz dadm valstm, lielkoties gan Eirop, lai izzintu tur dzvojoo tautu vsturi un tradcijas.

 

Vai tagad, pc piedzvotajiem traiskajiem notikumiem Izral, nav vlans atgriezties Latvij?

Man ir plns atbraukt uz Rgu decembr, jo kop ar savu draugu, Rga dzimuo Izralas vsturnieku, jau iepriek bijm plnojui atvest tristus, lai ned-u viiem rkotu izgltojoas ekskursijas pa vietm, kas saisttas ar Latvijas ebreju vsturi.

 

Astotaj oktobr, dienu pc Hams teroristu iebrukuma Izral, biju paredzjis do-ties uz ipti un pc tam - uz Maroku. Bietes jau bija kabat. Tur man vajadzja sagaidt tristu grupu no Amerikas, lai nodrointu deviu dienu ekskursiju Marok. No turienes biju plnojis lidot uz Franciju, kur grasjos piedalties seminr par vstures jautjumiem. Tie, kas bija pieteikuies, atteics no brauciena - cilvkiem nav vlans obrd kaut kur lidot, jo is ir galgi nepiemrots laiks izklaidm.

 

Ms redzam, ka Krievijai ir liela interese aktivizt karu Tuvajos Austrumos, lai mazintu uzmanbu karam Ukrain. Ms dzirdam par Amerikas kara bzm Irk un cits valsts, kurm teroristu organizcijas uzbruka ar raetm. 

 

Uz Latviju brauku pc kara. Patlaban ir tda sajta, ka ir jnogaida.

 

Kpc gandrz visur pasaul pieaug Hamssimpatizjoo aktvistu skaits, kas nk iels ar skaiem sveicieniem dihdam un protestiem pret Izralu? Viiem ne-trkst atbalsttju jaunieu vid, pat Latvij.

Francij, piemram, dzvo jau sei miljoni musulmau. Zviedrij, Malm un Gteborg un o pilstu apkrtn, gandrz nav nevienas dienas, kad musulmau bandu savstarpjos grautios nenogalina kdu cilvku. Dnij, Vcij, ar Beij ir daudz musulmau, tpc drobas problmas nebs tikai Izralas pilsoiem, kuri dzvo ajs valsts, bet visai Rietumu civi-lizcijai. Tas ir redzams, ka lielk problma ir dihda kustba, kas Eirop oti aktiviz-jas, un 99% teroru aktu, kas tur notiek, ir ar to saistti. Viiem ir vienalga, vai nogalint izralieus, francus, dus vai latvieus.

 

Pastv jau ar tds viedoklis, ka Hams karojot par palestnieu neatkarbu. Ja vi-iem doto neatkarbu, tad gan viss btu krtb. Bet tiek aizmirsts, ka Izrala no Gazas joslas izgja 2005. gad, un no t laika ldz im brdim palestnieiem bija pilnga neatka-rba, bet ko vii ar to darja? Vii sama miljardus no Eiropas, Amerikas un Izralas un Gazas josl varja sasniegt tdu pau attstbas lmeni k Singapr. Dieml visa nauda tika novirzta terorisma veicinanai, ierou iegdei.

 

Musulmau demonstrcijas demokrtiskaj Rietumu pasaul kst arvien pla-kas. Vai ts ir Eiropas migrcijas politikas radts sekas? 

T pirms kda laika bija oti populra ideja, ka ie cilvki, ieraduies Eirop, ieraudzot citu dzvi, mcoties universitts, iegot labu izgltbu un viiem, dzvo-jot demokrtisk vid, mainoties dzves uztvere. Ms tau labi zinm, ka 2001. gada 11. septembr ASV gandrz visi teroristi, kas sagrva Dvu torus ujork un ietrieca lidmanu Pentagona k Vaington, studja Eiropas universitts Hamburg, Berln, Francij... Bet tas neizmainja viu ideoloiju.

 

Pirms daiem gadiem Zviedrij, skol, kuru bija finansjusi s valsts Izgltbas minis-trija, visi skolotji un direktors bija saistti ar teroristu organizciju ISIS. Vii brauca uz Afganistnu, Irku un Sriju un atgriezs, lai strdtu par skolotjiem Eirop.

 

Es vairk interesjos par Skandinviju, jo man ir diezgan daudz projektu Norvij un Zviedrij. Runa vairs nav par pirmo mig-rantu paaudzi, bet gan otro paaudzi, kas ir piedzimusi Zviedrij, Norvij un citur Eiro-p. Tie ir cilvki, kas izgltojuies ajs valsts, dzvo demokrtisk sabiedrb, bet viu fantisk ideoloija nav mainjusies.

 

Atceros Vcij, Minhen, tiesnesi, kur iztiesja vienu interesantu lietu, proti, kds musulmanis regulri sita savu sievu un via meklja paldzbu policij. Pc tam bija tiesas process, un tiesnesis atzina, ka musulmaiem ir cita kultra un sievas siana ir viu kultras sastvdaa. Via ieskat tur neko nevarot maint. K tiesnesis Eiropas centr varja kaut ko tdu pateikt? Tomr Bavrijas tiesa to nepiema k normu, un is musulmanis sama sodu.

 

Reliija ir daudz stiprka nek sekulr ideoloiju un demokrtiju un tagad ms to spilgti redzam Eirop.

 

Baltijas valstis oti labi saprot, kas notiek tad, ja valsti prvalda demokrtijas ienaid-nieki. Ar to ir saistta o valstu migrcijas politika. Savukrt Francij, Beij un cits Ei-ropas valsts joprojm valda sajta, ka, lk, ms vius Tuvajos Austrumos okupjm un kolonizjm un, pats par sevi saprotams, ka mums tagad vii ir jlai iek. Visticamk, domana mainsies. Eiropas valsts pie varas nk partijas, kas arvien skak run par Eiropas demokrtiskajm vrtbm, kuras bs jpieem tiem, kuri eit ir ieraduies un ku-ras ir svargas eiropieiem.

 

Ar Izralas valdba visus os astopadsmit gadus, kad t izgja no Gazas, nav sapra-tusi tur valdoo noskau. T filozofija bija tda, ka ms, lk, viiem visu atstjam un do-dam iespju uzcelt savu neatkargu valsti. Ar patlaban Izralas sabiedrb, tostarp ar kreisi noskaotaj pus, arvien vairk saprot, ka jstiprina robea, armija. Vairs nav ie-spjams runt par mieru.

 

Izralas robea ar Gazu bija k mris, aprkota ar augstas klases tehnoloijm, un tik un t tas 7. oktobr tika prvarts.

Izralas robeas specilisti masu informcijas ldzekos ststja, ka neesot tdu robeu, kuras nevar prvart. Starp Ziemekoreju un Dienvidkoreju ir uzbvts oti pamatgs robeas nocietinjums, bet tik un t ir cilvki no Ziemekorejas, kuriem izdodas tikt tai pri un aizbgt uz Dienvidkoreju. Ms tau zinm, ka desmitiem cilvku no Austrumvcijas izdevs prvart sienu, kas ra no Rietumvcijas.

 

Izralas gadjum teroristi das viets uzspridzinja robeu un ar deltaplnu paldzbu lidoja pri sienai un tad uzbruka starptautisk elektronisks mzikas festivla dalbniekiem ap trim tkstoiem jaunieu no visas pasaules. Mans astopadsmitgadgais dls pc tam man ststja, ka vi ar bija plnojis tur piedalties, bet tas bijis par drgu un tpc vi atteicies no nodoma. Lielk daa jaunieu, kas tika nogalinti, bija tie, kas seos no rta dejoja. Video redzams, ka vii, ieraugot lidojam o dronam ldzgo veidojumu, skum vispr nereaja, jo neiedomjs, ka tas vartu bt kaut kas bstams.

 

Zinms, ka Izralas izlkdienests tomr sama informciju par iespjamu iebrukumu daas dienas pirms tas notika. Sest oktobra vakar Telaviv tiks Izralas izlkdienesta direktors ar armijas prstvjiem, jo bija saemta informcija, ka Hams, iespjams, kaut ko gatavo. Vii nolma, ka nkamaj dien, 7.oktobr, vlreiz sazinoties un apspriedot tlk, ko dart. Vii bija prliecinti, ka Hams nav gatavs tik lielai opercijai. Kpc tas notika un k tas vispr varja notikt? Tas tiks izmeklts. Armijas eneriem ka ar politiiem bs jsniedz atbildes, un oti jaubs, vai vii vars palikt sav amat. To ms uzzinsim pc kara.

 

Vai Izralas iedzvotju mjs ir patversmes?

Izralas bvniecbas standarts noteic, ka ikvien dzvokl vai privtmj obligti ir jbt betona istabai jeb patversmei, kura no rpuses izskats, k normla istaba, bet kura ir izbvta no betona. Ar durvis ir no oti stipra materila. Ar man mj ir da istaba. Pateicoties dm istabm, daudzi cilvki, kuri dzvo pie Gazas, izglbs no nves.

 

Izral jauniei vispirms divus gadus nodien armij, ar meitenes, un tikai pc tam vii stjas augstskols. Vai tas nozm, ka vii ir oti labi sagatavoti, lai aizsargtos pret diem negaidtiem uzbrukumiem vai ar lai sptu piedalties rels kaujs, kad tiks iesaukti k rezervisti?

Rezervistu rinds uzreiz pc 7. oktobra bija iesaukti vairk nek 300 tkstoi Izralas pilsou un vii ir labi sagatavoti. Lai iekarotu Gazu, nav pat vajadzgs tiks liels skaits. Tau Izralai ir jparda, ka tai ir spcga armija, kas ir gatava cnties, ja konflikts ks plaks.

 

Armija bija prliecinta, ka teroristi baids, ka vii neuzbruks. To apstiprinja ar Iz-ralas izlkdienests no Gazas puses nekdas briesmas nedraudot, jo Hams nav ga-tavs uzbrukumiem. Draudi pastvja ar no Libnas puses, no Hezbollah, ar no Srijas.

 

Uzbrukums notika sestdien, kad daudzi karavri bija savs mjs. Tomr vairkiem simtiem teroristu izdevs uzbrukt netlu no robeas izvietotajai armijas bzei un nogalint vairkus desmitus karavru.

 

Gar Gazas joslu atrodas daudzu skaistu kibucu, kuru iedzvotji bija gatavi ar ieroiem roks aizstvties. Vien no tiem divdesmit trs gadus veca jauniete, kura bija dien-jusi armij un kura kibuc bija atbildga par drobas jautjumiem, no pirms mintes saprata, kas notiek, un aicinja sav Whatsapp grup vietjos cilvkus, bt gataviem atvairt uzbrukumu no Gazas puses. Vairk nek divdesmit cilvki spja aizstvt savu kibucu, nogalinot vairk nek simts teroristu.

 

Tiem, kuri dzvo pie robeas, dien armij, ir ieroi. Ar man bija pistole, bet es to atdevu dlam, kur dzvo neliel ciemat. Bet pc 7. oktobra tradijas es taj pa dien aizpildju dokumentus, lai saemtu jaunu ieroa atauju. 

 

Vai visi jsu brni ir dienjui armij?

Man ir etri brni trs dli un meita un visi ir ne tikai Izralas, bet ar Latvijas pilsoi. Trs no viiem ir dienjui armij, bet jaunkais dls nesen pabeidza skolu un izvljs civildienestu.

 

Pdjos gados armij valdja noskaa, ka Izrala un arbu pasaule labi sadzvo, ka izveidojus labas attiecbas ar Apvienotajiem Arbu Emirtiem. s valsts prstvis ANO neprprotami pauda negatvu nostju pret Hams. Ar Sadu Arbija gatavojas tuvkaj laikaposm nodibint diplomtiskas attiecbas ar Izralu. valsts ir turga un ts iedzvotji saprot, ko nozm laba dzve. Bet ir ar otra arbu pasaule. Sadu Arbijai lielkais ienaidnieks ir Irna, kuras valdba grib iekarot Meku. Huti, kas tagad prvalda Jemenu, pdjos gadus karo pret Sada Arbiju. im mrim vii saem ierou no Irnas.

 

Libna bija oti attstta valsts Beiruta tika dvta par Tuvo Austrumu Parzi. odien tur vara pieder itiem un aj valst ir smaga gan ekonomisk, gan politisk situcija. Man tur dzvo draugi un pazias, ar kuriem es kontaktjos un satiekos rzems. Vii prsvar ir kristiei, un vii man ststa par bdgo situciju Libn, kuru prvalda Irnas atbalsttais grupjums Hezbollah. T vadoi ir lieli draugi Krievijas prezidentam Putinam, kur vius uzma pie sevis Kreml.

 

 

Hams jau nav tikai teroristu grupjums. T ir ar politiska partija, kura 2006. gad uzvarja Palestnas paprvaldes vlans un ieguva 76 vietas no 132 ie-spjamm. Ttad par iem teroristiem nobalsoja liela daa palestnieu.

Pc 2006. gada Gaz vairs nav rkotas vlanas, jo to rkotji saprata, ka vairkumu atkal iegs Hams. os teroristus var izncint, Gazu var iekarot, bet ko dart tlk? Hams ir ap 35 tkstoiem karavru, bet Gazas josl dzvo divi miljoni cilvku, no kuriem lielk daa atbalsta Hams. Izrala nevlas paturt Gazu, ar ipte to nevlas. Ja to prems Palestnas nacionl autonomija, ko patlaban vada Mahmuds Abass, uz viiem vietjie iedzvotji skatsies k uz okupantiem. Vii tau nebs gatavi tur rkot vlanas, lai atkal zaudtu. Ja nebs Hams, t viet nks kds cits grupjums, jo cilvki atbalsta tdu ideoloiju. 

 

Un t ir ne tikai Izralas, bet ar citu demokrtisko valstu lielk problma. Vai kda arbu valstu koalcija vlsies uzemties atbildbu par Gazas joslu? Patlaban uz o jautjumu nav atbildes.


 

Atpaka