EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Tuvojas beigas
126244
Foto autors: Dvis Dors, Valsts prezidenta kanceleja

Krlis Streips    13.09.2022

 

 

8. septembr Latvijas Republikas Saeim bija pirm rudens sesijas plenrsde. Atbilstoi tradicijai, ts ievad deputtus uzrun Valsts prezidents, aj gadjum Egils Levits. Uzrunu prezidents ska ar trim jautjumiem, kuus vi uzskata par paradoksliem. Pirmkrt, faktu, ka valdoo koalciju 13. Saeimas laik vadjusi pati mazk no 2018. gad ievltajm frakcijm. T tas ir   premjrministra Krija Karia prstvt Jaun Vienotba (JV) 13. Saeimas vlans sama vismazko balsu skaitu starp tm, kuas prspja piecu procentu barjru un ldz ar to izcnja mandtus likumdevj. Jaun Vienotba astous.

 

Otrkrt, lai ar Karia vadto koalciju veidojuas piecas, vlk  etras ne pai ideoloiski sadergas partijas, ir bijusi pirm reize Latvijas Republikas vstur, kad viena un t pati koalcija ir strdjusi visu etru gadu gaum starp divm vlanm. Prn jnij no koalcijas izraidta partija KPV.LV, jo t princip jau tad bija uz sabrukanas robeas. rpus t, JV, Nacionl apvienba (NA), apvienba Attstbai/Par (AP) un Jaun konservtv partija (msdiens pazstama ar vienu vien vrdu Konservtvie) ir reizm ildojus, tau koalcija ir noturjusies. oti iespjams, ka tas vismaz daji bijis tpc, ka matmatisk nozm pai daudz variantu aj Saeimas sasaukum nav bijis. Konservtvie uzstjui, ka koalcij ar Zao un zemnieku savienbu (ZZS) nu nekdi. Neviena no valdbu veidojoajm partijm ar Saskau, socildemokrtisko partiju, koalciju veidot negrib. Ldz ar to mint etrotne ir varjusi justies visnota stabili.

 

Prezidents Saeimu uzslavja par padartiem darbiiem, pai izceot caur puiem un asarm apstiprinto administrtvi territorilo reformu, kuas ietvaros kdreizjie 109 novadi, daudzi no kuiem, izrdjs, bija prk mazi, lai tie btu ekonomiski dzvotspjgi, tapa saspiesti 36 jaunos novados, pls msu valst ir ar 10 valstspilstas. Prezidents ar priecjs par vairk vai mazk kop ar administrtvi territorilo reformu pieemto likumu par latvieu vsturiskajm zemm. Vl viens pozitvs lmums E. Levita acs bija Ekonomisks tiesas izveidoana, k ar fakts, ka pirmoreiz Latvijas vstur Saeima atlaida veselu pavaldbu Rgas domi, kua bija kuvusi darboties nespjga. Tpc 2020. gada august notika Rgas domes rkrtas vlanas.

 

No Valsts prezidenta puses ar izskanja kritika, konkrti par faktu, ka valdba ir paredzjusi atbalstu mjsaimniecbm un uzmumiem patlaban, lai gan Eiropas komisijas Vides aizsardzbas jeb Zao plnu piema jau 2019. gad un kad energoresursu cenas ir kpuas debess, bet tad piebilda:

 

Tomr vai nebtu bijis krietni labk un izdevumi krietni mazki, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerti vriengi vja parki? Ja jau pirms trim gadiem btu uzcelts saidrints gzes terminlis? Ja jau tagad daudz mjsaimniecbu btu prgjuas uz atjaunojamiem energoresursiem un mjas jau btu nosiltintas? Tas viss bija zinms pirms gadiem, bet ms tagad skam to dart.

 

Valsts prezidents ar nosauca vairkas jomas, kus vi cerja uz 13. Saeimas tlku darbu tai atlikuaj laik. Atgdinu, 14. Saeimas vlanas bs 1. oktobr, un jaunievlt Saeima pirmoreiz tiksies mnesi vlk gada 1. novembr. Levita kungs aicinja galgaj lasjum pieemt grozjumus valsts Izgltbas likumo, lai beidzot nodrointu pilnu preju uz mcbm latvieu valod. Par to esmu rakstjis daudz un dikti. Ir pilngi absurdi, ka 31 gadu pc valsts neatkarbas atjaunoanas joprojm top lauzti pi par domu, vai aut turpintpastvt t dvtajm krievu skolm msu valst. Prezidents aicinja ieviest jaunu tradiciju prn apstiprintaj Valsts valodas dien 15. oktobr ik gadu aicint valdbu iesniegt ziojumu Saeim par valsts valodas statusu. Un vl Levita kungs aicinja apstiprint via iesniegtu likumprojektu par Latvijas Pareizticgs bazncas nkotni.

 

Pc Valsts prezidenta uzrunas gadjs misklis. Deputti aplaudja, bet tikai pc tam, kad aplausi bija beiguies, Saeimas spkere aicinja kltesoos piecelties kjas. Prezidents jau bija pie durvm, pagriezs, pasmaidja, pamja ar roku un aizgja. Poltoloe Ilga Kreituse kd intervij drz pc tam pareizi atzina, ka tas atgdinja brnus pamatskolas lmen, kuiem jmca piecelties kjs, kad telp ienk skolotja.

 

8. septemba Saeimas sd Saeima pirmaj un tad galgaj lasjum piema likumu par Pareizticgo bazncu, lai nodrointu ts pilngu  neatkarbu no patriarhta Maskav, ku ir kuvis par Krema faista t dvts varas vertikles neprprotamu sastvdau un atbalsttju.

 

Grozjumi valsts izgltbas un valsts visprjs izgltbas likum bija nodoti uz otro lasjumu. Opozcijas deputti no Saskaas dikti cents apgalvot, uzstjba, ka pieprasot Latvijas Republik viss skols mcbas tikai latvieu valod, esot kaut kda baisa un Eiropas standartos aizliegta diskrimincija. Deputti bija iesniegui virkni prieklikumu par grozjumiem, un tiem visiem Saeima pateica n, un abi likumi galu gal tika pieemti ar ievrojamu balsu vairkumu. Vl bs treais lasjums, visticamk, atkal ar milzgu prieklikumu gzmu.

 

Visai gaas diskusijas 8. septembr ar bija par jaunu Pavaldbu likumu treaj un pdj lasjum. T mris ir noteikt pavaldbu statusu jau mintaj jaunaj administrtvi territorilaj iekrt: Likuma mris ir nodroint demokratisku, tiesisku, efektvu, ilgtspjgu, atkltu un sabiedrbai pieejamu prvaldi katras pavaldbas administrtvaj territorij. Jcer, tas nenozm, ka deputti pareizjo stvokli pavaldbs uzskata par nedemokratisku, netiesisku, neefektvu, neilgtspjgu, neatkltu un sabiedrbai nepieejamu. 

 

Nepadarts 8. septemba darba krtb bija viens darbi, proti , krtjo reizi uz sem plenrsdm izslgt msu parlamenta visnepetnko deputtu Aldi Gobzemu, aj gadjum par rupju uzvedbu plenrsd 21. jnij, kur vi cita starp vienu no koliem nosauca par kretnu. Pieauju, lmums to neapspriest bija ne tikai tpc, ka pirms tam plenrsdes darba diena bija visai gaa, bet ar tpc, ka Gobzema uz 14. Saeimas vlanm izveidot partija Katram un katrai reitingos patlaban pai nekotjas, un tpc ir cerba, ka palaidngkais deputts ievlts netiks. Slikti nebtu.

 

13. Saeima ir izclusies vien nozm, proti, patlaban taj darbojas lielks skaits pie frakcijm nepiederou deputtu, nek ir deputtu jebku no parlament pastvoajm frakcijm 22 neatkargi deputti, kamr lielkaj frakcij Saskaa tdu ir tikai 18. Jdom, vltji to nebija paredzjui, un gribu cert, ka ogad 1. oktobr tas bs viens no argumentiem vltju doman, izvloties tautas prstvjus nkamajiem etriem gadiem. 

 

 


 

Atpaka