EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Sena dziesma jauns skas
127030
Brlis pret brli (no kreiss) Guntis Kolbergs un Guntars Arjs // Foto: Ieva Rodia

Gundega Saulte    15.11.2022

 

 

Ms biei mdzam atkrtot, ka latviei ir ne tikai dziedtju, bet ar teta spltju un teta skattju tauta. K lai citdi skaidro labi apmeklts teta izrdes oruden, kad ms baida ar ekonomisko krizi, ar cenu un maksjumu pieaugumu ja ne tlt, tad tuvkaj nkotn?Tetu zles ir piepildtas, pc diviem pandmijas gadiem, skattji ir izslpui pc izrdm,  kas uzrun cilvku jtas un prtu. Bet vai daudzi no tiem, kas sevi dv  par skatuves mkslas cientjiem, bs kaut ko dzirdjui par Ogres tetri? Tas ir dzvs un mekljos organisms, tetris ar senm tradicijm, bet jaunu radou sparu un daudzveidgu reperturu.

 

Teta splana Ogr un ts apkaim ir ar senm saknm. Ir liecbas, ka jau 1873. gada Ziemsvtkos skolotjs Krogzemju Mikus (Auseklis)  Vecuteu mjs ar vietjiem entuziastiem iestudjis  divus vienclienus. teta indeve ik pa laikam likusi sevi mant, tau 1928. gad, kad Ogre iegst republikas pilstas statusu, Apvienoto biedrbu nam notiek pirm izrde, pc kuas pieemts skaitt regulras teta splanas aizskumus. Izrdes iestudtas un izrdtas dados laikposmos, pie dadm varm, arvien dodot iespju izpausties tlotju un iestudtju alkm pc radoas darboans. 

 

 Btisks pavrsiens bija 2020. gada ruden pieemtais pavaldbas lmums Ogres tetrim - gadu gait veidotam ansamblim, kas daudzkrt valsts mrog izpelnjies apbalvojumus amatieu izru skats, - pieirt pilstas jeb reionl teta statusu. Ogres pilstas tetris darbojas uz profesionliem pamatiem, kaut aktieu ansambl spl entuziasti bez profesionlas izgltbas, viu skola ir skatuves darbs no lomas lom, nopietnas nodarbbas teta studij un nenoliedzama teta mlestba. 

 

Ja bsiet Ogres pilstas centr, tetrim gam nenoiesiet. Ciei blakus Kultras centram uz galvens ielas stv nams, ko rot uzraksts Ogres tetris . T ir milzu privilija - bez teta idejas iegt ar savas mjas. Te nedas nogals notiek izrdes, te norit minjumi un dzimst jaunas idejas.

 

Tik plas ievads bija nepiecieams, lai lastjs saprastu, ka tas, par ko ststu, ir savdabgs organisms, kas pavisam nesen savus skattjus iepriecinja ar jaunu iestudjumu.

 

***

Afi lasm - Henriks Ibsens Sanatorija. Skattjiem tiek piedvta lugas Tautas ienaidnieks versija galven reisora Ja Kaijaka iestudjum. 

 

Izrde notiek pavisam nesen restaurt sanatorijas Ogre, zl, ts greznbas un neatkrtojams gaisotnes pamat ir mkslinieka Ana Crua sienu un griestu gleznojumi,  bet pati ka ir viens no pdjiem izcil architekta Konstantna Pkna darbiem. Griestus un sienas mkslinieks apgleznojis 1927. gad, kad te bijusi iekrtota sanatorija trcgiem brniem.

 

Izrdes Sanatorija kopskaa un H. Ibsena pirms 140 gadiem sarakstt polemisk luga iegst spcgu atbalsi aj tautiski romantisks mkslas telp, un vietas izvle ir btisks iestudjuma veiksmes pamatnosacjums. Spilgti izgaismot fasde ar lielajiem, augstajiem logiem, ar balti krsoto plao verandu sagaida skattju, solot paciljou mkslas piedzvojumu. Ieejot zl, kur ieraugm gleznojumus ar brnu dzves ainm un sajtam balto podiu kru staltumu (bet ne siltumu), jtamies k pai izredzti viesi, kam kupl pulk bs iespja sekot  lugas notikumiem. 

 

Izrde skas ar pai sacertu (ne Ibsena) prologu, ku zl ekskursijas  vadtjas- Ramonas Rubenes  pavadb iebras kupls apmekltju pulks. Lai apbrnotu zli, lai viesiem atgdintu par uniklajiem sienu gleznojumiem un nobeigum - lai uzaicintu nobaudt glzi dziedjoa dens. Tiei im denim turpmkaj gait izrdsies svarga nozme lugas konflikt. 

 

Tlk gan balt, spoi izgaismot veranda, gan zle bs vairk tikai notikumu fons - izteiksmgs, vsi bezkaislgs. Te nav vietas sadzvi raksturojom detam. Tiks apspltas gan augsts, balts durvis, gan logi abs to puss. Ar minimliem ldzekiem iezmtas darbbas vietas - sanatorijas direktora doktora Stokmana mjs vai pilstas avzes redakcij. aj lakoniskaj telpas apguv sagriezsies kaislbu virpulis, kad, prstvot divas patiesbas, pret brli nostsies brlis - doktors Tomass Stokmans un pilstas mrs Peters Stokmans. Sanatorijas direktors ar zintniski apliecintu prliecbu par sanatorijas deu kaitgo iedarbbu uz pacientiem, bet plak - uz visu pilstu. Un via brlis - mrs - apkaojot o prliecbu, jo via interess ir ne tikai astvt pilstas un dziedncas labo slavu, bet ar cienjamo ldzpilsou darjumus, kas, atkljot patiesbu, tiek apdraudti. Guntars Arjs, tlojot doktoru Stokmanu, darbojas k gaii domjos cilvks, ku patiesbas aizstvb nebaids no ideju un vrdu cas. Viam nkas sastapties ar nodevbu, liekulbu, sajust vientulbas draudus. Aktieris savu varoni atklj attstb, no jsmga, aizrautga taisnbas karotja prvroties prliecint orator  un pc tam - sargtint vientuniek. Lugai  reisors pieris atvrto finlu, ar sievas Katrnas un meitas Petras atbalstu, saspl ar Astru Kolbergu un Katrnu Annu Ozoliu, kas pau cilvcisku siltumu un mlestbu, triumf doktora Stokmana vriba un iekjais spks - Guntara Arja varonis  nekur nebgs, vi paliks un nepadosies.

      

Guntim Kolbergam mra Petera Stokmana rcb ir pavisam atirgi cas ldzeki. vi ir tik ciei saistts ar apkrtjo sabiedrbu, labi przina ts vjos punktus. Sava viedoka populrizana un manipulana ar to, acmredzot, viam ir pierasta un labi apgta mka. Aktieris ne mirkli netlo auno pretinieku, vi aizstv savu neprsdzamo patiesbu un savu pozciju, dara to ar prliecbu, ka pilstai un iedzvotjiem t bs labk. Un ir vesela virkne autiu, kas bez ierunm padodas ai demagoijai, - tipogrfijas panieks Aslaksens, ko armanti paapmierintu, visnota omulgu tlo Andris Peismalieties. Vi aizraujas ar atturbas popularizanu vrdos, bet darbos - tiei pretji, ai pulk ir ar vietjs avzes redakcijas darbinieki Hovst - Kalvis Kravalis un Billings - Arturs Mlnieks - brnigie hameleoni, kas savu viedokli uz pretjo spj prmaint nepilnas diennakts laik. Un pat braais kua kapteinis Horsters, ko tlo Juris Gasparovis, ir spiests padoties veiklu manipulciju priek. Savukrt stanisko smieklu panieks Hjls Ptea Zilberta ekscentriskaj veidol it k stv rpus s saliedts sabiedrbas, via varon ldz neprtam sakpintas veikalniecisks tiekmes. 

       

Darbbas gait bez skaudrs uzskatu sadursmes divu bru un divu patiesbu starp dabiski iekaujas ar ironiski akcenti, kas neprprotami uzsve notikumu un problmu ldzbu odienas situcijm. Asprtgi risint aina tautas sapulc, kur tiek mrtiecgi apstrdts pilstas iedzvotju viedoklis, notiek, trokain pa prstvjus izsdinot krslu rind starp skattjiem. Jezga, klaigas, komentri izsaka tautas gribu, balsoana ar melniem un baltiem bieteniem itin uzskatmi demonstr demokratiju, taj aicinti piedalties ar apkrtjie skattji. Tau beigs, saskaitot balsis, izrds, ka par doktoru Stokmanu iemests tikai viens bietens. Vai t nav vlanu parodija?

 

Tlotju ansamblis, ku mazkos uzdevumos iesaistti ar teta studijas audzki, izspl asas problemtikas polemiku. Ne velti reisors Jnis Kaijaks izrdes programm, raksturojot savu ieceri, raksta: aj Ibsena meistardarb ir savijies viss, kas vien var bt svargs cilvka dzv,  - mri un ideli, mlestba un nodevba, uzupurans un prkamba, un, protams, izvles, kuas nkas izdart lugas varoiem. Tiei ts ar nosaka  izrdes nozmbu. Grtas un smagas izvles - starp pienkumu un izdevgumu,  starp draudzbu un nodevbu, starp labajiem meliem un skaudro patiesbu. 

 

Izrd, ku daudz kontrastu, neprprotami sajtam msdienu pulsu. Kaut vai diskusij par demokratiju, par viedoku lderiem, ar kdiem odien sastopamies ik uz soa, par preses prkambu un lastju interesm . Un galu gal - svargas un aktulas ir prdomas par godgumu un uzticbu savai prliecbai, ts aizrauj un rosina. Reisors Jnis Kaijaks, mksliniece Ilze Kupa Ziemele, gaismu mkslinieks Oskars Pauli un Ogres teta ansamblis kop radjui vriengu un aktulu iestudjumu.        


 


 

Atpaka