EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Sena dziesma jaunâs skaòâs
127030
Brâlis pret brâli – (no kreisâs) Guntis Kolbergs un Guntars Arâjs // Foto: Ieva Rodiòa

Gundega Saulîte    15.11.2022

 

 

Mçs bieþi mçdzam atkârtot, ka latvieði ir ne tikai dziedâtâju, bet arî teâtºa spçlçtâju un teâtºa skatîtâju tauta. Kâ lai citâdi skaidro labi apmeklçtâs teâtºa izrâdes ðoruden, kad mûs baida ar ekonomisko krizi, ar cenu un maksâjumu pieaugumu ja ne tûlît, tad tuvâkajâ nâkotnç?Teâtºu zâles ir piepildîtas, pçc diviem pandçmijas gadiem, skatîtâji ir izslâpuði pçc izrâdçm,  kas uzrunâ cilvçku jûtas un prâtu. Bet vai daudzi no tiem, kas sevi dçvç  par skatuves mâkslas cienîtâjiem, bûs kaut ko dzirdçjuði par Ogres teâtri? Tas ir dzîvs un meklçjoðs organisms, teâtris ar senâm tradicijâm, bet jaunu radoðu sparu un daudzveidîgu repertuâru.

 

Teâtºa spçlçðana Ogrç un tâs apkaimç ir ar senâm saknçm. Ir liecîbas, ka jau 1873. gada Ziemsvçtkos skolotâjs Krogzemju Mikus (Auseklis)  Vecuteïu mâjâs ar vietçjiem entuziastiem iestudçjis  divus viencçlienus. Ðî teâtºa indeve ik pa laikam likusi sevi manît, taèu 1928. gadâ, kad Ogre iegûst republikas pilsçtas statusu, Apvienoto biedrîbu namâ notiek pirmâ izrâde, pçc kuºas pieòemts skaitît regulâras teâtºa spçlçðanas aizsâkumus. Izrâdes iestudçtas un izrâdîtas daþâdos laikposmos, pie daþâdâm varâm, arvien dodot iespçju izpausties tçlotâju un iestudçtâju alkâm pçc radoðas darboðanâs. 

 

 Bûtisks pavçrsiens bija 2020. gada rudenî pieòemtais paðvaldîbas lçmums Ogres teâtrim - gadu gaitâ veidotam ansamblim, kas daudzkârt valsts mçrogâ izpelnîjies apbalvojumus amatieºu izrâþu skatçs, - pieðíirt pilsçtas jeb reìionâlâ teâtºa statusu. Ogres pilsçtas teâtris darbojas uz profesionâliem pamatiem, kaut aktieºu ansamblî spçlç entuziasti bez profesionâlas izglîtîbas, viòu skola ir skatuves darbs no lomas lomâ, nopietnas nodarbîbas teâtºa studijâ un nenoliedzama teâtºa mîlestîba. 

 

Ja bûsiet Ogres pilsçtas centrâ, teâtrim gaºâm nenoiesiet. Cieði blakus Kultûras centram uz galvenâs ielas stâv nams, ko rotâ uzraksts “Ogres teâtris” . Tâ ir milzu privilçìija - bez teâtºa idejas iegût arî savas mâjas. Te nedçïas nogalçs notiek izrâdes, te norit mçìinâjumi un dzimst jaunas idejas.

 

Tik plaðs ievads bija nepiecieðams, lai lasîtâjs saprastu, ka tas, par ko stâstîðu, ir savdabîgs organisms, kas pavisam nesen savus skatîtâjus iepriecinâja ar jaunu iestudçjumu.

 

***

Afiðâ lasâm - Henriks Ibsens “Sanatorija”. Skatîtâjiem tiek piedâvâta lugas “Tautas ienaidnieks” versija galvenâ reþisora Jâòa Kaijaka iestudçjumâ. 

 

Izrâde notiek pavisam nesen restaurçtâ sanatorijas “Ogre”, zâlç, tâs greznîbas un neatkârtojamâs gaisotnes pamatâ ir mâkslinieka Anða Cîruïa sienu un griestu gleznojumi,  bet pati çka ir viens no pçdçjiem izcilâ architekta Konstantîna Pçkðçna darbiem. Griestus un sienas mâkslinieks apgleznojis 1927. gadâ, kad te bijusi iekârtota sanatorija trûcîgiem bçrniem.

 

Izrâdes “Sanatorija” kopskaòa un H. Ibsena pirms 140 gadiem sarakstîtâ polemiskâ luga iegûst spçcîgu atbalsi ðajâ tautiski romantiskâs mâkslas telpâ, un ðî vietas izvçle ir bûtisks iestudçjuma veiksmes pamatnosacîjums. Spilgti izgaismotâ fasâde ar lielajiem, augstajiem logiem, ar balti krâsoto plaðo verandu sagaida skatîtâju, solot pacilâjoðu mâkslas piedzîvojumu. Ieejot zâlç, kur ieraugâm gleznojumus ar bçrnu dzîves ainâm un sajûtam balto podiòu krâðòu staltumu (bet ne siltumu), jûtamies kâ îpaði izredzçti viesi, kam kuplâ pulkâ bûs iespçja sekot  lugas notikumiem. 

 

Izrâde sâkas ar îpaði sacerçtu (ne Ibsena) prologu, kuºâ zâlç ekskursijas  vadîtâjas- Ramonas Rubenes  pavadîbâ iebrâþas kupls apmeklçtâju pulks. Lai apbrînotu zâli, lai viesiem atgâdinâtu par unikâlajiem sienu gleznojumiem un nobeigumâ - lai uzaicinâtu nobaudît glâzi dziedçjoða ûdens. Tieði ðim ûdenim turpmâkajâ gaitâ izrâdîsies svarîga nozîme lugas konfliktâ. 

 

Tâlâk gan baltâ, spoþi izgaismotâ veranda, gan zâle bûs vairâk tikai notikumu fons - izteiksmîgs, vçsi bezkaislîgs. Te nav vietas sadzîvi raksturojoðâm detaïâm. Tiks apspçlçtas gan augstâs, baltâs durvis, gan logi abâs to pusçs. Ar minimâliem lîdzekïiem iezîmçtas darbîbas vietas - sanatorijas direktora doktora Stokmana mâjâs vai pilsçtas avîzes redakcijâ. Ðajâ lakoniskajâ telpas apguvç sagriezîsies kaislîbu virpulis, kad, pârstâvot divas patiesîbas, pret brâli nostâsies brâlis - doktors Tomass Stokmans un pilsçtas mçrs Peters Stokmans. Sanatorijas direktors ar zinâtniski apliecinâtu pârliecîbu par sanatorijas ûdeòu kaitîgo iedarbîbu uz pacientiem, bet plaðâk - uz visu pilsçtu. Un viòa brâlis - mçrs - apkaºojot ðo pârliecîbu, jo viòa interesçs ir ne tikai astâvçt pilsçtas un dziednîcas “labo slavu”, bet arî cienîjamo lîdzpilsoòu darîjumus, kas, atklâjot patiesîbu, tiek apdraudçti. Guntars Arâjs, tçlojot doktoru Stokmanu, darbojas kâ gaiði domâjoðs cilvçks, kuºð patiesîbas aizstâvîbâ nebaidâs no ideju un vârdu cîòas. Viòam nâkas sastapties ar nodevîbu, liekulîbu, sajust vientulîbas draudus. Aktieris savu varoni atklâj attîstîbâ, no jûsmîga, aizrautîga taisnîbas karotâja pârvçrðoties pârliecinâtâ oratorâ  un pçc tam - sarûgtinâtâ vientuïniekâ. Lugai  reþisors pieðíîris “atvçrto finâlu”, ar sievas Katrînas un meitas Petras atbalstu, saspçlç ar Astru Kolbergu un Katrînu Annu Ozoliòu, kas pauþ cilvçcisku siltumu un mîlestîbu, triumfç doktora Stokmana vîriðíîba un iekðçjais spçks - Guntara Arâja varonis  nekur nebçgs, viòð paliks un nepadosies.

      

Guntim Kolbergam mçra Petera Stokmana rîcîbâ ir pavisam atðíirîgi cîòas lîdzekïi. viòð ir tik cieði saistîts ar apkârtçjo sabiedrîbu, labi pârzina tâs vâjos punktus. Sava viedokïa populârizçðana un manipulçðana ar to, acîmredzot, viòam ir pierasta un labi apgûta mâka. Aktieris ne mirkli netçlo “ïauno pretinieku”, viòð aizstâv savu nepârsûdzamo patiesîbu un savu pozîciju, dara to ar pârliecîbu, ka pilsçtai un iedzîvotâjiem tâ bûs labâk. Un ir vesela virkne ïautiòu, kas bez ierunâm padodas ðai demagoìijai, - tipogrâfijas îpaðnieks Aslaksens, ko ðarmanti paðapmierinâtu, visnotaï omulîgu tçlo Andris Peismalieties. Viòð aizraujas ar atturîbas popularizçðanu vârdos, bet darbos - tieði pretçji, ðai pulkâ ir arî vietçjâs avîzes redakcijas darbinieki Hovstâ - Kalvis Kravalis un Billings - Arturs Mâlnieks - brîniðíîgie hameleoni, kas savu viedokli uz pretçjo spçj pârmainît nepilnas diennakts laikâ. Un pat braðais kuìa kapteinis Horsters, ko tçlo Juris Gasparoviès, ir spiests padoties veiklu manipulâciju priekðâ. Savukârt sâtanisko smieklu îpaðnieks Hjîls Pçteºa Zilberta ekscentriskajâ veidolâ it kâ stâv ârpus ðîs “saliedçtâs” sabiedrîbas, viòa varonî lîdz neprâtam sakâpinâtas veikalnieciskâs tiekmes. 

       

Darbîbas gaitâ bez skaudrâs uzskatu sadursmes divu brâïu un divu patiesîbu starpâ dabiski iekïaujas arî ironiski akcenti, kas nepârprotami uzsveº notikumu un problçmu lîdzîbu ðodienas situâcijâm. Asprâtîgi risinâtâ aina tautas sapulcç, kur tiek mçrítiecîgi apstrâdâts pilsçtas iedzîvotâju viedoklis, notiek, trokðòainâ pûïa pârstâvjus izsçdinot krçslu rindâ starp skatîtâjiem. Jezga, klaigas, komentâri izsaka “tautas gribu”, balsoðana ar melniem un baltiem biïeteniem itin uzskatâmi demonstrç “demokratiju”, tajâ aicinâti piedalîties arî apkârtçjie skatîtâji. Taèu beigâs, saskaitot balsis, izrâdâs, ka par doktoru Stokmanu iemests… tikai viens biïetens. Vai tâ nav vçlçðanu parodija?

 

Tçlotâju ansamblis, kuºâ mazâkos uzdevumos iesaistîti arî teâtºa studijas audzçkòi, izspçlç asas problemâtikas polemiku. Ne velti reþisors Jânis Kaijaks izrâdes programmâ, raksturojot savu ieceri, raksta: “Ðajâ Ibsena meistardarbâ ir savijies viss, kas vien var bût svarîgs cilvçka dzîvç,  - mçríi un ideâli, mîlestîba un nodevîba, uzupurçðanâs un pçrkamîba, un, protams, izvçles, kuºas nâkas izdarît lugas varoòiem. Tieði tâs arî nosaka  izrâdes nozîmîbu. Grûtas un smagas izvçles - starp pienâkumu un izdevîgumu,  starp draudzîbu un nodevîbu, starp “labajiem meliem” un skaudro patiesîbu.” 

 

Izrâdç, kuºâ daudz kontrastu, nepârprotami sajûtam mûsdienu pulsu. Kaut vai diskusijâ par demokratiju, par viedokïu lîderiem, ar kâdiem ðodien sastopamies ik uz soïa, par preses pçrkamîbu un ”lasîtâju interesçm” . Un galu galâ - svarîgas un aktuâlas ir pârdomas par godîgumu un uzticîbu savai pârliecîbai, tâs aizrauj un rosina. Reþisors Jânis Kaijaks, mâksliniece Ilze Kupèa Ziemele, gaismu mâkslinieks Oskars Pauliòð un Ogres teâtºa ansamblis kopâ radîjuði vçrienîgu un aktuâlu iestudçjumu.        


 


 

Atpakaï