EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Sava cea gjji
128892
Dizaina grafie Sandra Oia un vias dzvesbiedrs fotografs Valdis Oi // Foto: Milda Oia

Sallija Benfelde    23.05.2023

 

 

 

Dizaina grafie Sandra Oia un vias dzvesbiedrs fotografs Valdis Oi ir izgltbas un kultras atbalsta biedrbas Balta dibintji un iedvesmotji. Par biedrbu vii mjaslap raksta: Katram projektam blogam, mcbu kursam, grmatai, izstdei vai ptjumam iesaistm dadus dalbniekus, cilvkus, kui rok dzium un kuu aizrautba ir lipga. Mums ir svargi iesaistt dadu paaudu cilvkus, radous, iedvesmojous, trakus spridzekus vai intravertus urbjus, kuu dadais pasaules redzjums kro msu dzvi. Jpiebilst, ka Baltas projekti nav klasiskie biznesa projekti, tie ir Oiu sirdsdarbi, kas auj nopelnt ar dienio maizti. Biedrba ir k ma darbs, saka Valdis. Projektu sarakst ir gan Etnografisk ekspedcija, gan Garg Latvija, ir izdotas vairkas grmatas, ar kalendri ar Latvij augom pum, 2023. gada kalendrs Klusuma daba ar Valda fotografijm.

 

Mkslas un dzves skola

Sandra ir rdziniece, astodesmitajos gados beigusi Lietis mkslas vidusskolu. Via teica,  ka laika gait iemcjusies strdt ar tekstiem, var gleznot ar krsm, ar datoru, ar vrdiem. Savulaik gribjm, lai ar citi var mcties, abi ar Valdi 2005. gad atvrm firmu DigitalGuru, ku ir kursi, meistarklases un datorapmcba. Taj esam mcjuies ar pai, taj var apgt radoaj darb un uzmjdarbb vajadzgs digitls prasmes. Mums ir bijui nou digitl pieraksta kursi, Valdis mca ar fotograft. Tas ir msu nopietnkais maizes darbs, prjie ir mlestbas darbi, ststa Sandra. Savukrt Valdis ir madonietis, beidzis mbeu galdnieka arodu Css. Interesanti, ka t laika skolas telps tagad atrodas Pasaules latvieu mkslas centrs. Interesants ir Sandras un Valda satikans ststs, kad vaicju, k vii iepazins, abi smej, ka viiem bija dienesta romns. Tolaik, beidzot skolu, kas deva ar profesiju, bija vajadzgs vai nu pieprasjums no darba vietas, vai ar valsts nostja uz kdu vietu strdt.

 

Sandra atceras, ka nostjums, visticamk, btu bijis uz Balvu pusi, un uz turieni devipadsmitgadgajai meitenei lg tomr neesot gribjies braukt. Sandras mamma izmisgi mekljusi darba vietu meitai, viengais, ko via atradusi, bijusi mksliniecisks raoanas darbnca Brvprtgo ugunsdzsju biedrb (BUB). T ar raoja dadus aitcijas materilus, brdinot cilvkus bt uzmangiem, lai neizceas ugunsgrki. Sandra aizgjusi pc pieprasjuma, darbnca bijusi divstvu koka mja Stabu ielas gal. Prieknieks sacjis, ka aizveds Sandru apskatties, bet ka via noteikti tur negribot palikt. Atbildju, lai parda to darba vietu. Mji man viss oti patika, tur bija krsu bundas, sietspiedes rmji un sieti. Otraj stv bija izgults dvni, kastes ar tukm kefra pudelm... Man tur patika, un teicu, ka paliku, gribu tur strdt. Prieknieks atteica, ka tas nav nopietni, lai meklju kaut ko citu, bet es nepiekritu. T 1. august sku strdt. Atncu uz darbu un satiku Valdi Oiu, jo viam, iebraucjam no Madonas, sti nebija kur dzvot. Vi tur gan dzvoja, gan strdja. Iespieda sietspied visdadks lietas. Pc darba, vakaros, sks st dzve. Pie Valda nca draugi no Mkslas akadmijas, t bija k Akadmijas filile. Nca Andris Bree, Ojrs Ptersons, Ivars Mailtis drukt grafikas, savus mkslas darbus, jo tolaik Latvij sietspied nebija neviena labka meistara par Valdi, atceras Sandra. Valdis papildina, ka tur tiem bijusi k Mkslas akadmijas filile, kursa darbus un diplomdarbus nkui drukt studenti, un Sandra piebilst, ka vl odien Mkslas mzej var redzt izstdi Mra nojaukana, ku ir Valda un Andra Brees un Andras Neiburgas kopgs mkslas darbs no t laika. Sietspiede bija saistta ar fotografiju, vispirms attls bija jdab uz filmm, un Valdis apguva fotografanu. T toreiz sks via fotografa darbs, turklt vlk Valdis ar mcjs pie foto meistariem DigitalGuru. T bija sta rado dzve, es biju fascinta no ts, sapratu, ka neko citu es nemeklu. Togad Mkslas akadmij neiestjos, jo man gribjs vispirms mazliet pastrdt. Tur es iemcjos oti daudz. Pc diviem gadiem apprecjmies ar Valdi. Iestjos Akadmij, bet pc kda laika sapratu, ka rpnieciskais dizains mani nesaista, bet uz citu nodau - uz grafisko dizainu nevarja priet. Aizgju no Akadmijas, jo man bija iespja mcties strdt uz makintoa datoriem, kas tikko bija ienkui Latvij. Tas bija vl pirms laikraksts Diena ska strdt ar datoriem, ar kuiem tapa avze. Latvija kuva brva, viss kuva tik interesants un valdzinos, visu gribjs pamint, atceras Sandra.

 

Toreiz ar tapa latu dizains, jo Latvija atjaunoja savu naudu. Latu paprnaudas dizains tapa k kopgais Valda un Imanta odika darbs, vii bija atjaunoto latu papra naudas zmju digitlo attlu grafikas un dizaina autori, jo uzvarja konkurs. T bija pasaul pirm digitli veidot nauda.

 

Vaicta, vai Valdis kdreiz mjs ar kaut ko uztaisa no koka, Sandra saka, ka skaistkais, ar ko via lepojas, ir garaugu kasttes r pie sienas, kus aug estragons, timins, dievkoci un smejas, ka Valdis perfekti protot asint naus, kas viai virtuves darbos ir oti svargi.  Domju, ka par to mani apskau visas manas draudzenes un radinieces, smaida Sandra.

 

Oiiem ir meita Milda un dls Mrcis. Meita dzvo Rg, pabeigusi divas mkslas skolas un Mkslas Akadmiju. Kdu laiku strdjusi Jaa Rozentla Rgas Mkslas skol. Paticis gan darbs, gan koli bijui oti labi, bet slodze milzga, un alga tik maza, ka aizgja no skolas un tagad strd DigitalGuru. Dls dzvo Austrij, Vn, strd vstniecb un ogad pabeigs filozofijas studijas augstskol. Vi dzied latvieu kor, un ar savu kori piedalsies dziesmu svtkos ovasar.

 

 

Grmatu ststi

2016. gad grmat Koronetes 184 lappuss publicta tekstilmkslinieces Edtes Pauls-Vgneres pusotra gada laik radto 80 vainagu, krou, tiru, diadmu un galvassegu kollekcija, papildinta ar Noras Ikstenas esejm. Teksti tulkoti ar angu valod. Palaik top grmata Ak, sievietes, ku bs skatmi citi Edtes Pauls-Vgneres darbi un ar ststi no vias dzves. Savulaik 2009. gad Dekoratvs mkslas un dizaina mzej bija skatma mkslinieces Edtes Pauls-Vgneres personlizstde Ak, sievietes!, par kuu via sacja: Laika gait esmu sapratusi, ka ne tikai dzvbas noslpums ir sieviet, via ir stipra, varoa un garga btne. Un tagad top grmata. Abu grmatu Koronetes un Ak, sievietes fotografiju autors ir Valdis Oi. Biedrbas pasprn iznkuas ar vairkas grmatas ar latvieu fotografu darbiem: Gvido Kajona Tma 011, ku melnbalts fotografijas tapuas Padomju Latvijas laik un vispirms bija skatmas izstd. Savulaik tika ar izdota izcil mkslinieka Ilmra Blumberga illustrt grmata, ku iekauti antks litertras piemineki, divi Hsioda eposi Teogonija un Darbi un dienas Augusta iezena tulkojum un brama Feldhna redakcij.

2016. gad Sandra un Valdis izdeva ar grmatu Eiropas vsture latvieu virtuv ar Valda fotografijm un Sandras raksttajiem tekstiem.

 

Garg Latvija un Annas ststs par rupjmaizi

Vispirms tapa blogs Garg Latvija, ku atrodami ststi un receptes aptuveni no 50 pasaules valstm. Blogs tika izveidots, jo bija 2008. gads, smaga krize. Daudzi aizbrauca no Latvijas, pajuka ar Sandras un Valda bizness. Sandra atceras, ka cilvki neko negribja, nevienam neko nevajadzja, tpc ideja bija paststt par latvieu receptm, par brnbas garu, kas biei saista ar Latviju ar tos, kui aizbrauc, neauj to aizmirst, jo Latvij tiem ir labi dieni, labi produkti cits valsts pietrkst gan mea zemeu, gan daudzu Latvijas bolu iru. Vcot receptes no draugiem un pazim, ts mekljot, bija redzams, ka ietekme msdienu virtuv ir no visdadko tautu virtuvm, no tiem, kui ms gadu simtos iekarojui, kdas tautas te gjui pri, bet nav t, ka latvieiem nebtu ar savu recepu. Apvienojoties msu virtuves garm un tradicijm ar vism tm ietekmm, ir izveidojusies latvieu odienas virtuve, teic Sandra. Ptot receptes, tapa grmata Eiropas vsture latvieu virtuv. Grmat gan nebija ts receptes, kuas ir tikai latvieu, jo to nav maz. Vl bs cita grmata, tikai par latvieu virtuvi, un t palaik top. 

 

Runjot par dieniem un receptm, paststu Sandrai, ka jau sen latvieu ieciento dienu karbondes, gatavoju tikai, pirms cepanas apslakot ar stu citrona sulu un tad kdu laiciu aujot karbondei marinties. Sandra smej, ka tas nk no Vnes virtuves, bet Valdis piebilst, ka vienmr jau var kabat nst citronu, ja citu gatavots vairs t negaro. Sandra ar paststa interesantu aizkustinou ststu par rupjmaizi, kuas pietrkst tik daudziem latvieiem rvalsts, un te Sandras ststa fragments no bloga par Annu Romanovsku, ar kuu Sandra mcjs vien laik Lietis mkslas vidusskol. Drz pc skolas beiganas, Anna apprecjs un aizbrauca uz Kanadu.

 

Par Annu es neko vairk nezinju ldz laikam, kad 2021. gada pavasar pandmijas laik, sot mjsd, sku vkt materilus, lai raksttu grmatu par skolas laika atmim. Kursa biedri daljs ar kontaktiem socilajostklos. (..) T es feisbuk sakontaktjos ar Annu. Biju oti prsteigta, kad Anna man atrakstja vstuli. Via uz laiku ir iebraukusi Latvij un no Kanadas man atvedusi paas ceptu maizi. Rudzu ierauga rupjmaizi, ko cep nu jau kdu laiku. Visu procesu ncies apgt paai, skot no ierauga gatavoanas, beidzot ar receptes pieslpanu. Jo rupjmaize ir viengais Latvijas diens, t brnbas gara, kuas oti pietrcis, dzvojot Kanad. Maizi pc atveanas Anna bija sasaldjusi un pirms msu tikans atlaidinjusi. Via to uzkarsja uz pannas kop ar sviestu, un t bija viena no gargkajm rupjmaizm, ko esmu dusi. Tik oti paa, ar ststu.

 

Un pas un aizkustinos ir ar Annas nopublictais ststs blog, te ieskats vias ststtaj: Es oti satuvinjos ar mammas mscu Marutu Rei (Ray), dzimuu Maruta Lieti, kua pc Otr pasaules kaa bgu gaits kop ar veckiem emigrja uz ASV. Pc prceoanas pa dadm pilstm Maruta beidzot nonca arlotsvil (Charlottesville). Kdu laiku via dzvoja ar ujork, kur latvieu kopiena oti stingri turj skop. aj ujorkas latvieu kopien bija kda sieviete, kuai bija laba rupjmaizes recepte. Via to oti glabja un nevienam nedeva. Via pati gribja bt vislabk maizes cepja ujork. s sievietes meita domja, ka t nedrkst dart, ka t nav pareizi. Via nozaga mammai recepti un daljs ar draudzenm. Un t Maruta, manas mammas msca, tika pie ts receptes. Recepte ir uzrakstta angu valod. (..)Kad sks pandmija, teicu Marutai, ka es pati gribtu cept maizi, Maruta man iedeva to recepti. Es nekad m nebiju cepusi maizi, man nebija, kam paprast padomu. Un es sku meklt internet. Un atradu Gargo Latviju, Sandras blogu. Un man tas t paldzja! Es izlasju visu: k taist ieraugu, k cept maizi, kas notiks, ja bs par daudz dens vai par maz, man tas rkrtgi paldzja un oti iedvesmoja. Un t es pati sku cept rupjmaizi. Un es toreiz nolmu: koldz nkamo reizi brauku uz Latviju, es to recepti vedu atpaka. Jo tai ir jbt Latvij.

 

Par dieniem Sandrai ir daudz ststu, tie lasmi ar blog www.garsigalatvija.lv, un via teic, ka patiesb ms esam atvrti pret pasaules garm, bet laukos joprojm vairk kafejncs sastopamas klasisks karbondes un kotletes, okoldes krms ar ogu seli. Tomr tas netrauc latvieiem baudt un priecties par dienu. K teica Imants Ziedonis latvietim vajag maizi un dziesmu!, sarunu beidzot saka Sandra un Valdis.


 

Atpaka