Sadraudzība un sadziedāšanās Londonā
   14.03.2012

Jau ceturto gadu pēc kārtas Londonas latviešu koris aicināja uz savu nu jau par tradīciju kļuvušo draudzības vakaru.

Savulaik tas tika rīkots ar domu pašiem koristiem vienam otru labāk iepazīt un redzēt savu kollēģu apslēptos talantus, taču nu jau ceturto gadu tas iezīmējies kā nozīmīgs kultūras sarīkojums visā Londonas latviešu sabiedrībā. Arī šoreiz neiztrūkstoši bija koristu radošie priekšnesumi: saviļņojoši solo, dueti un trio, daudzveidīgi un izjusti dzejas lasījumi un deklamācijas, kā arī kopdziedāšana ar publiku vakara noslēgumā.

DVF Londonas nama zāli koristi bija ietērpuši atbilstoši vakara svinīgumam un vienkāršumam: mazie galdiņi izrotāti ar īpašas krāsas sedziņām un aizdegtām svecītēm, radot īpašu noskaņu, savukārt zāles stūrī gaidīja bagāti klātais mielasta galds ar pašgatavotiem, latviskiem gardumiem. Tikmēr uz sienas ar projektoru tika rādītas fotografijas no aizvadīto gadu koristu koncertiem un saviesīgajām kopā būšanām.

Sadraudzības vakaru atklāja paši rīkotāji ar trīs dziesmām: „Upe un cilvēka dzīve” (J.Vītols), “Latviešu šūpuļdziesma” (J.Lūsēns), “Še dziedāju, gavilēju” (R.Dubra). Pēc tam programmu turpināja koristu individuālie un vienreizīgie priekšnesumi.

Pirmais tika aicināts „otro soprānu” duets Liene un Avita, kuŗas publiku aicināja atcerēties visiem tik zināmo tautasdziesmu „Seši mazi bundzinieki”, taču šoreiz – kā dziedāt, tā arī imitēt dziesmā atspoguļoto notikumu gaitu, turklāt izpildīt to, katru otro rindiņu noklusējot. Šī aktīvā rotaļa aizrāva ikvienu skatītāju – katrs centās, kā nu mācēdams, līdzdarboties vadītāju demonstrējumiem. Turpinājumā izskanēja Imanta Ziedoņa dzejoļa „Trīs dēli” izjusta deklamācija, kam sekoja viens no vakara pārsteigumiem – trio „Troksnītis” (Aija, Everita un Gatis). Skatītāji bija sajūsmā par oriģinālu Franka Sinatras slavenās dziesmas Strangers in the night izpildījumu: vieglās klavieŗspēles – strinkšķināšanas un metalla kausa perkusijas skaņu pavadījumā solo partiju vadīja pūšamintruments – plastmasas piltuve, ko profesionālais mežradznieks Gatis lieliski parādīja kā izcilu un izjustu Sinatras balss aizvietotāju. Jautra un ritmiski precīza dziesmas interpretācija, kas izpelnījās nedalītas skatītāju ovācijas un sajūsmu.

Pēc tam Gatis – šoreiz jau ar mežragu – piebiedrojās koŗa dzejniekam Andrejam, izspēlējot etīdi no pzīstamās filmas „Mūzikas skaņas” vēl pazīstamākās dziesmas „Do-re-mi” stilā. Vispirms pūšaminstruments atkaņoja meldiju, pēc kuŗas Andrejs centās tekstuālā veidā atspoguļot spēlētās mūzikas notis, gan neprecīzi, jo, kā izrādījās, tas ir viņa paša sacerētais dzejolis. Abi darbojās pamīšus, sagādājot jautrību visiem klātesošajiem. Lielisks divu talantu apvienojums!

Pēc tam skatītājus priecēja Andras un Dainas dziedātās Imanta Kalniņa dziesmas „Tā” akustiskā versija, kam sekoja Aivars ar kokles solo, nospēlējot dziesmu bez vārdiem, kas pauda stāstu par cilvēku un viņa iekšējās esības meklējumiem prom no civilizācijas. Tad ar trīs kompozīcijām uzstājās koris, nodziedot tik mīļās tautasdziesmas „Bēdu manu lielu bēdu” un „Es redzēju jūriņā”, kā arī nu jau folklorizējušos Renāra Kaupera „Mana dziesma”.

Pēc patriotiskā pacēluma sekoja kāda jūsmīga skatītāja kaislīga runa un pašceptās kūkas dāvinājums koŗa diriģentei Lilijai Zobens, pēc kuŗa sekoja nākamais radošais priekšnesums – Lienes izteiksmīgie dzejoļu lasījumi. Viens no tiem – lietuviešu autora apdzejojums par dvieļa dzīvi viesnīcas numuriņā – izpelnījās īpašu sajūsmu. Pēcāk džeza mūzikas studente Madara priecēja ar solo dziedājumu – Zigmāra Liepiņa slaveno „Ķiršu lietu”. Bet turpinājumā ar vijoļspēli un klavieŗu pavadījumu uzstājās Natalie un viņas draudzene, atskaņojot pašu kopīgi sarakstīto skaņdarbu grupai, kuŗā abas spēlē.

Tad nāca viens no vakara radošākajiem un aizraujošākajiem priekšnesumiem – Andreja un Laimoņa kopīgi izdziedātā 18.gs. franču dziesma par mīlestību. Andreja pārlatviskoto stāstu abi dziedoņi atskaņoja radoši un jautri – nereti nespējot salasīt vārdus vai notis, taču nemazinot dziesmas jūtu izspēli. Skatītāju ovācijas nerimās.

Atveldzei sekoja Vitas un viņas draudzenes četrrocīgi spēlētais klavieŗskaņdarbs, kam sekoja „otro soprānu” nākamā rotaļa, šoreiz no Londonas latviešu skolas mazo bērnu repertuāra „Sijā auzas, tautumeita” – ikviens tika aicināts dziedāt līdzi un izspēlēt dziesmas notikumus ar kustībām.

Koncerta oficiālo daļu noslēdza piecu koristu akustiskajā izpildījumā dziedātā „Dziesmas par mīlestību” – kompozīcija no Jaunā Rīgas teātra slavenās izrādes „Latviešu mīlestība”. Priekšnesumiem beidzoties, ikviens bija aicināts uz sadziedāšanos: dziedot gan tautasdziesmas, gan tautā iemīļotas populārās modernās mūzikas kompozīcijas. Drīz vien sadziedāšanas pārcēlās uz nama bāriņu, kur lustīgākie dziedātāji skandēja dziesmas līdz agrai rīta stundai.

Terēze Bogdanova
Foto: Arnis Ušackis