Ruzvelts un Obama - lūdza Kremli "paciesties"
   12.04.2012

26. martā ASV prezidents Baraks H. Obama, nezinādams, ka mikrofons nav izslēgts, konfidenciālā sarunā nozīmīgi izpļāpājās. Kad Krievijas pagaidām vēl prezidenta pienākumu pildītājs Dmitrijs Medvedevs aicināja Savienotās Valstis piekāpties Kremlim pretraķešu novietņu jautājumā, Vašingtonas Baltā nama saimnieks pusbalsī teica: "Šīs ir manas pēdējās vēlēšanas. Kad tikšu ievēlēts, būšu elastīgāks." Medvedevs atbildēja: "Saprotu. Nodošu šo informāciju Vladimiram," - iepriekšējam un nākamajam Krievijas prezidentam, kuŗa svinīgā inaugurācija paredzēta maijā.

Tas vēl nav viss. Obama turpināja Medvedevam skaidrot: "Visos šajos jautājumos, īpaši pretraķešu aizsardzības jomā, tas ir atrisināms, bet svarīgi, lai viņš (Putins) man dod space (t. i., laiku.-F.G.).” Medvedevs priecīgi attrauca: "I understand your message about space. Space for you.”

Barakam Obamam, secina The Washington Times, pirmā vietā ir nevis ASV drošība, bet kvēlā vēlme tikt ievēlētam vēl uz četriem gadiem, palikt pie varas. Un, tā kā viņa sāncenši republikāņu partijā, īpaši Mits Romnijs, pirmsvēlēšanu kampaņas gaitā uzstājīgi uzsveŗ, ka drošības jautājumos Obama ir nedrošs un uz viņu nevar paļauties, viņš nevar atļauties būt atklāts. Taču notika ķeza ar mikrofonu, un pasaule uzzināja, ka Obama drošina Kremli, solot piekāpību un lūdzot paciesties līdz vēlēšanām novembrī.

Uz atklātību, kas "paspruka" Obamam, tai pašā dienā reaģēja Mits Romnijs, atgādinot, ka Krievija - nevis Irāna vai Ziemeļkoreja - ir Savienoto Valstu "galvenais ģeopolītiskais ienaidnieks", kuŗš allaž atbalsta pasaules lielākos ļaundaŗus.

Romnijs paskaidroja, ka Krievija, izmantojot savas veto tiesības ANO Drošības padomē, allaž rīkojas pretēji ASV interesēm. Un tāpēc tas, ko Obama konfidenciāli pateica Medvedevam, izraisa ļoti, ļoti lielas bažas, uzsvēra Romnijs, kas acīmredzot būs republikāņu kandidāts prezidenta vēlēšanās novembrī.

Te vērts atgādināt, ka bija vēl viens ASV prezidents, kuŗš vēsturiski ļoti nozīmīgā brīdī lūdza Kremli "paciesties".

Tas bija daudzinātais Franklins Delano Rūzvelts (FDR).Viņa priekšgājējs Herberts Hūvers, kas viņam zaudēja 1932. gada vēlēšanās, drīz pēc Otrā pasaules kaŗa beigām sarakstīja grāmatu Freedom Betrayed: Herbert Hoover’s Secret History of the Second World War and Its Aftermath.

Tajā Hūvers norāda, ka Ruzvelts 1943. gada novembrī Teherānas konferences ietvaros tikdamies ar Vinstonu Čerčilu un Josifu Staļinu, licis saprast pēdējam, ka viņš nevarot atklāti piekrist PSRS vēlmei radīt sev ietekmes sfairu Austrumeiropā, jo 1944. gada novembrī jānotiek kārtējām ASV prezidenta vēlēšanām, un FDR cerēja atkal tikt ievēlēts.

Te jāpiebilst, ka Savienotajās Valstīs mita ļoti daudz poļu izcelsmes vēlētāju, kuŗu balsīm bija svars...

Kā zināms, 1944. gada novembrī Rūzvelts ceturto reizi tika ievēlēts par ASV prezidentu, un tad nu viņš Jaltas konferencē, kas notika 1945. gadā no 4. līdz 11. februārim, varēja bez aplinkiem piekrist Staļina nolūkam pakļaut Kremļa ietekmei Poliju, iegūt Vācijā padomju okupācijas zonu, rīkoties pēc saviem ieskatiem Donavas baseinā un Balkānos.

Jaltā, kā zināms, Čerčils negribīgi, bet naīvais Rūzvelts gandrīz vai aizrautīgi pārdeva Staļinam - "tēvocim Džo" - Austrumeiropu un daļēji Vidusreiropu, saņemot no viņa solījumu pēc Lielvācijas sakāves iestāties kaŗā pret Japānu. Tas bija amorāls darījums.

Herberts Hūvers savā grāmatā uzsvēra: 1939. gadā - pirms kaŗa -  bija viena vienīga komūnistiska valsts. 1946. gadā bija 23 valstis vai valstu daļas, ko kontrolēja komūnisti.

Jā, jau Teherānā, 1943. gada novembrī, Rūzvelts konfidenciāli lika Staļinam skaidrot, ka viņš var rīkoties un anektēt septiņas nācijas, kas bija Krievijas imperijas sastāvā, un valdīt pār ķipariem - bufervalstu saujiņu, rakstīja Hūvers, piemetinot, ka Staļins Teherānā doto "kluso piekrišanu" sapratis, jo nekavējoties sāka rīkoties, pat iekāms Vācija vēl nebija atkāpusies no Austrumeiropas.

Franklins Rūzvelts nomira 1945. gada 12. aprīlī, un šo rindiņu rakstītājs, tikko atgriezies dzimtajā Rīgā no savām bēgļu gaitām, nakts maiņā strādājot Letā, kas bija kļuvusi par TASS filiāli, pirmais par to uzzināja. Rūzvelta vietā stājās Harijs Trūmens, kam drīz, kā zināms, lielā mērā nācās izstrēbt to, ko FDR bija savārījis, ticot, ka "tēvocis Džo" pēc kaŗa "palīdzēs Apvienotajām Nācijām veidot labāku pasauli".

Obama 2012. gada martā lūdzis Kremli "paciesties", tāpat kā to darīja Rūzvelts 1943. gada novembrī. PSRS vietā nu jau divus gadu desmitus ir Krievijas Federācija, bet Mitam Romnijam joprojām taisnība: nekas labs Amerikai no tās puses nespīd.

Franks Gordons