05.11.2012
Dzird runājam, ka Vladimirs Putins vēlētos Mita Romnija uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
Tad Kremļa saimniekam būšot iegansts sparīgāk mobilizēt Krievijas imperiski noskaņotās aprindas, stiprinot bruņotos spēkus u.tml., jo pretējā puse ir kaujinieciska un draudīga, bet Baraks Obama tāds mīkstčaulīgs un Krievija var atslābināties.
Šāds vērtējums šķiet itin loģisks. Krievijas varasvīru virzībai piemīt zināms paradokss: no vienas puses, Krievija jūt vajadzību "izspiest" Rietumus no t.s. pēcpadomju telpas un tuvējām ārzemēm, ieskaitot Baltiju. Bet, no otras puses, Kremlis bez ciešām saitēm ar tiem pašiem Rietumiem nevar iztikt: tie ir galvenie Krievijas energoresursu naftas un gāzes pircēji, un tā neko citu pasaulei piedāvāt nevar. Turklāt Krievijas elitārais virsslānis noguldījis savus miljardus rietumvalstu bankās, viņu bērni izglītojas rietumvalstu koledžās un universitātēs, un pašiem viņiem tīk gozēties visādās Rivjērās, pats Putins būvē sev glaunu supermājokli Andalūzijā iepretim Gibraltāram, ar piano-bāru, diviem baseiniem un platformu helikopteriem jeb lidgriežiem. Katram gadījumam? Vecumdienām?
Par Putina nodomiem nobažījies Heritage Foundation eksperts Ariels Koens (Cohen), kas savam apcerējumam (New York Herald Tribune) devis virsrakstu Putin's new Fortress Russia. (Man tas atgādina Hitlera Festung Europa pirms Sabiedroto invāzijas Normandijā 1944. gada jūnijā.- F.G.). Koens norāda, ka Putins pievilcis skrūves, pastiprinājis represijas un Amerikai jāsaprot, ka Obamas "maigais" reset kurss veicinājis cilvēktiesību samīdīšanu Krievijā. "Dzimtenes nodevības" jēdziens paplašināts, un tiesnešiem tiek telefoniski, mutvārdiem doti norādījumi no augšas (tā ir Staļina laiku prakse). Vašingtonai, spriež Koens, vajadzētu ciešāk sadarboties ar tiem, kas Krievijas periferijā un Eiropā norūpējušies, redzot, kā Kremlis paplašina savu ietekmes sfairu.
Londonas avīzē Guardian Lūks Hardlings raksta, ka milzu koncerna Rosneft jaunais priekšsēdis Igors Sečins "iznācis no ēnas" un pārsteidzis pasauli, noslēdzot darījumu ar firmu TNK-BP. Rezultāts: krievu Rosneft kopā ar British Petroleum (BP) izveido pasaulē lielāko naftas koncernu.
Kamēr Igors Sečins bija Putina administrācijas vadītāja vietnieks, viņš rosījās aizkulisēs un vairījās no starmešu gaismas. Bet tagad viņš atrodas uzmanības centrā, un minētajā rakstā teikts: kamēr Putins bija KGB aģents Drēzdenē, Sečins bija KGB aģents Afrikā - Mozambikā. Abi bija studējuši Ļeņingradā. Vārdu sakot, jauks pārītis.
Hamburgas DER SPIEGEL korespondents Maskavā Benjamins Biders raksta, ka Igora Sečina segvārds viņa KGB karjēras laikā bijis Darth Vader un tagad Maskavas liberāļu aprindās viņš tiek raksturots kā visbaismīgākais cilvēks pasaulē. Viņa vadībā Rosneft pa 2600 km gaŗu naftas vadu piegādā degvielu Ķīnai, Venecuēlā šim koncernam ir pašam savi urbjtorņi, un Afrikā top naftas vads starp Mozambiku un Zimbabvi. Rosneft sadarbojas ar amerikāņu Exxon, izlūkojot naftas atradnes Arktikā un Melnajā jūrā, un piedalās naftas ieguvē Teksasas pavalstī. Kopsolī ar Rietumu "kapitāla haizivīm" Putina Krievija gūst milzu peļņu.
Taču Putina kontā ir ne tikai ieguvumi, bet arī zaudējumi. Kā raksta New York Times slejinieks Džons Vinokurs, ES vadība - Eiropas Komisija ievadījusi izmeklēšanu sakarā ar to, ka Krievijas milzu koncerns Gazprom, kas piegādā Eiropai 25 % importējamās gāzes, pārkāpis antitrust nosacījumus, nesamērīgi paugstinājis cenas un neļauj astoņām ES dalībvalstīm, kas atrodas pēcpadomju telpā, diversificēt savus energoresursu piegādes avotus, patstāvīgi tos meklējot.
To, ko nav uzdrošinājušies darīt nedz ASV, nedz NATO, tagad darījusi Eiropas Savienība, gandarīti konstatē Džons Vinokurs.
Acīmredzot kādreiz vajadzīga drosme...
Franks Gordons
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
