EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Putina jaun reliija
124987
Foto: no Ukrainas TV programmas Freedom raidjuma

Sallija Benfelde    17.05.2022

 

 

Par svtkiem 9. maijs tapa devidesmito gadu vid, pateicoties Staina prraksttajai vsturei ldz tam padomju vara Uzvaras dienu ar pardi Sarkanaj laukum neatzmja katru gadu, tai netika pieirta sakrla nozme. Vladimira Putina valdanas laik no krituo piemias dienas t prtapa par Uzvaras svtkiem, par kuu saukli kuva : Ms atkal varam to atkrtot! 

 

1954. gada 24. jnij Sarkanaj laukum notika parde par godu uzvarai. Pc tam ldz sedesmito gadu vidum nenotika ne tikai parde, bet nebija ar svtku. Stains labi saprata, ka valst ir oti daudz bijuo frontinieku, kaa invaldu, un ie cilvki pc visa prciest nebija noskaoti priecties un skai ststt par to, k vii karojui. Turklt Stains cents turt kaa invalidus tlk no acm, it k tdu vispr nebtu Sarkan Armija karoja, ne jau izmantojot gudru un prdomtu stratiju un militro techniku, bet stot kaujs milzgu cilvku masu, kua biei vien pat sti netika apbruota. Padomju gados rkojums sarkot pardi tika izdots tikai trs reizes, un pardes notika 1965., 1975. un 1985. gad un kuva aizvien lielkas un krkas, jo toreizjam PSRS bosam Leondam Breevam gribjs lielu, ievrojamu un pompozu paskumu.

 

1965. gad k viesi uz pardi atbrauca 12 socilistisko valstu delegcijas. Toreiz ar pardjs tendence uzsvrt PSRS un komnistisks partijas lomu uzvar pr faistisko Vciju.

 

1975. gad pirmo reizi tika aicinti un ierads Rietumvalstu ldeu prstvji, ar no Francijas, Lielbritanijas un ASV. Rietumvalstu lderi pai pirmo reizi ierads tikai pc PSRS sabrukuma. 1995. gad kop ar Jecinu Sarkanaj laukum pardjs ar vairk nek 50 rvalstu vadtji un seu starptautisko organizciju prstvji. paie viesi bija Vcijas kanclers, ANO un NATO enerlsekretri. Piedaljs ar bijuo PSRS republiku vadtji, bet Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Gruzijas prezidenti atteics piedalties.

 

Kad Krievij pie varas nca Putins, Uzvaras diena kuva par svtkiem, kuru koncepcija pamazm mainjs, un ar katru gadu antihitlerisk koalcija jeb sabiedrotie Putina runs tika aizmirsti aizvien vairk. Putins nevairjs publiski paust, ka PSRS izjukana esot bijusi lielk 20.gs. tradija.

 

Pc kaa Gruzij 2008. gad ts vadbu uz svtkiem vairs neaicinja, toties tika uzaicinti Abhzijas, Dienvidosetijas vadoi. Pc Ukrainas Maidana un Krimas aneksijas rzemju viesu kuva aizvien mazk, sks tas, ko tagad dv par pobedobesiju (saliktenis krievu val., kas nozm uzvaras trakumu aut.). Krievija pilnb piesavinjs uzvaru ka. Viesos uz Uzvaras pardi tika aicinta na, Indija, ar citas zijas valstis. Putina varas gados mainjs retorika, no 2015. gada Krievijas prezidents aizvien mazk piemin vsturisko atmiu un varodarbus, bet aizvien lielka nozme via runs bija poltikai, uzvara ka kuva par Putina rema pamatu. Propaganda radja mtu par vienpersongo Krievijas uzvaru, aujot iedzvotjiem justies dieniem, k pasaules glbjiem. 9. maijs ir kuvis par propagandas ovu. Vl vairk no uzvaras un piemias dienas 9. maijs ir kuvis par kaa pardi, atgdinot, ka Krievija var kaot ar tagad, jo visa Rietumu pasaule esot nostjusies pret miermlgo Krieviju, kas vlas visiem paldzt. Uzvaras diena ir kuvusi par reliiju, par svtumu, par identittes pamatu un jgu.

 

Daudz militrs technikas pards ska piedalties tikai 2008. gad. Pagjuaj gad paskum piedaljs tikai viens viesis Tadikistnas prezidents, toties ir pieaugui izdevumi. 2017. gad Uzvaras dienas pardei tika iztrti astoi miljoni, 2018. gad devii miljoni, 2019. septii miljoni, 2020. gad 15, bet 2021. gad 12 miljoni ASV dolaru. Piemram, pagjuaj gad mkou izdzenanai virs Sarkan laukuma vien tika iztrti sei miljoni dolaru.

 

Rietumvalstis, atceroties Otro pasaules kau, godina kaa veternus un viu imenes, bet Krievij pa uzmanba tiek pievrsta militrajai technikai un runm par to, ka valsts tiekot apdraudta.

 

Putins ir izveidojis citu nozmi Georga lentei lenttei melni orans svtrs, kas tagad kuvusi ne tikai par PSRS uzvaras un varenbas, bet par Putina rema atbalsttju simbolu. Krievijas prezidents pats pirmo reizi to piesprauda 2017. gada Uzvaras pard. Vsturiski Georga lentei nav saistbas ar Otro Pasaules kau. 

 

Svt Jura ordenis, kas bija Carisks Krievijas augstkais militrais apbalvojums, ir dibints 1796. gad ar Katrnas II rkojumu, tas bija kaujas apbalvojums, ko nepasniedza miera laik. Izmums bija virsnieki, kas bija nodienjui 25 gadus lauka dienest. 1807. gad tika izveidots Svt Jura krusts k Svt Jura ordea goda zme, un t lenta ir melns un orans svtrs. Pirmo reizi akcija Georga lenta notika 2005. gad, un to organizja Krievijas Federcijai piedero ziu aentra RIA Novosti. Protams, toreiz tika rakstts, ka lenta ir apoltisks uzvaras simbols un t nav un nevar tikt saistta ar poltiku un izmantota poltiskiem mriem. Patiesb Georga lenta vistiekaj veid ir saistta ar atbalstu Putinam un via remam. Latvij ar ts izplatanu un reklamanu nodarbojs poltisko partiju apvienba Saskaas Centrs , kas izveidojs 2005. gad, un 2010. gad trs taj ietilpstos partijas apvienojs vien partij Saskaa. Partijas zinmkie poltii ir nu jau bijuais Rgas mrs, Eiropas Parlamenta deputs, kur ir zaudjis deputta imunitti Nils Uakovs un Saskaas Saeimas deputts un frakcijas prieksdtjs Jnis Urbanovis. Saskaa nosldza sadarbbas lgumu ar Putina partiju Vienot Krievija. 2017. gad partija gan pazioja, ka sadarbba vairs nenotiekot, lgums esot ticis apturts, izskanja ar apgalvojumi, ka tas ticis lauzts, bet skaidrbas par to sti nav, to zina tikai partijas vadtji.

 

Kop kaa skuma Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvien biek tiek saldzints ar Hitleru. Ne bez zinmas ironijas un dzlbas poltikas eksperti ar apgalvo, ka Putins ir Hitlera skolnieks un sekotjs, par ko liecina gan Putina darbi, gan runas. Saldzinjumam piedvjam daus Hitlera un Putina runu fragmentus.

 

1) Hitlers: Vcu Reihstga deputti! Danciga (Polijas pilsta Gdaska aut.) bija un ir Vcijas pilsta. Koridors (pou jeb Dancigas koridors bija starpkaru period lietots termins, ar kuru apzmja Polijai piederou zemes joslu agrko Vcijas imprijas Rietumprsijas un Pozenes provinu territorij, kas tai tika pieirta pc Pirm pasaules kaa saska ar Versaas lgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jrai aut.) bija un bs vcu territorija. Abas s territorijas pc to kultrvsturiskajm patnbm pieder tikai un viengi vcu tautai!

Putins: Cienjamie koli! Cilvku sirds un prtos Krima vienmr bija un ir neatemama Krievijas sastvdaa. Krim absolti viss ir caurausts ar msu kopgo vsturi un lepnumu. 

 

2) Hitlers: Vairk nek miljonam cilvku ar vcu asinm no 1919. ldz 1920. gadam tika atemta viu dzimtene.

Putins: odien no diviem miljoniem 200 tkstoiem Krimas pussalas iedzvotju gandrz pusotrs miljons krievu, k apliecinja referendums, orientjas uz Krieviju.

 

3) Hitlers: Js zint par maniem prieklikumiem Vcijas suverenittes atjaunoanai vcu territorijs. Js zint par maniem bezgalgajiem centieniem miergai jautjuma noregulanai.

Putins: Visus os gadus pilsoi un daudzi sabiedriskie darbinieki ne reizi vien runja, aktulizja jautjumu par to, ka Krima vsturiski ir krievu zeme, bet Sevastopole Krievijas pilsta.

 

4) Hitlers: Dancigu mums atma. Koridoru anektja Polija.

Putins: Kad Krima pki izrdjs jau cit valst, lk, tad Krievija saprata, ka tikusi ne tikai apzagta, bet aplaupta.

 

5) Hitlers: Notika minjumi attaisnot vcieu apspieanu bija prasbas prtraukt provokcijas no vcieu puses. Es nezinu, par kdm provokcijm no sievieu un brnu puses ir runa, ja pret viiem slikti izturas , bet daus pat nogalina.

Putins: Tika izmantots gan terrors, slepkavbas, gan grautii. Galvenie apvrsuma izpildtji bija nacionlisti, neonacisti, rusofobi un antisemti. 

 

6) Hitlers: ie prieklikumi tika noraidti.Un ne tikai noraidti, bet k atbilde sekoja mobilizcija, bet pc tam terrora un spiediena pastiprinana uz msu tautieiem, pakpeniski izspieot vius no brvs pilstas Dancigas gan ar ekonomiskiem, poltiskiem, bet pdjs neds ar ar militriem ldzekiem.

Putins: Tiem, kui pretojs puam, uzreiz ska draudt ar represijm un soda opercijm. Protams, par pirmo kuva Krima, krievvalodg Krima. Td Krimas un Sevastopoles iedzvotji vrss pie Krievijas ar aicinjumu aizstvt viu tiesbas un dzves.

 

7) Hitlers: Jebkua msu tautu pretstve btu izdevga citiem. Td ms nolmm noslgt lgumu, kas uz visiem laikiem novrss jebkua konflikta iespjambu starp mums.

Putins: Ms gribam draudzbu ar Ukrainu, gribam, lai t btu stipra, suverna, papietiekama valsts.

 

Pc iem paziojumiem Hitlers ska Otro Pasaules kau, bet Putins ogad 24. februr iebruka Ukrain, skot pilna mroga kau.

 


 

Atpaka