.jpg)
Juris Lorencs 20.09.2022
16. septembra rîtâ Latvijas ârlietu ministra Edgara Rinkçvièa Twitter lentç parâdîjâs sekojoðs ieraksts krievu valodâ: “19. septembrî Latvija droðîbas apsvçrumu dçï un saistîbâ ar Krievijas agresiju ierobeþo ieceïoðanu Krievijas pilsoòiem ar Ðengenas vîzâm. Krievijas iedzîvotâji, nemçìiniet ðíçrsot robeþu, jûs ðeit neesat laipni gaidîti, pârtrauciet kaºu pret Ukrainu un vâcieties prom no ðîs skaistâs valsts!” Lîdzîgi gatavojas rîkoties arî Lietuva, Igaunija un Polija. Vairâkas Eiropas valstis (Dânija, Nîderlande, Beïìija, Èechija, Slovâkija) bûtiski samazinâjuðas Krievijas pilsoòiem izsniegto tûrisma vîzu apjomu, citas ieviesuðas papildus apgrûtinâjumus vîzu saòemðanai. Tâtad starp Krieviju un Rietumiem nolaiþas jauns “dzelzs aizkars”. Iemesli ðâdiem lçmumiem ir divi. Pirmais ir çtiskas dabas - nav pieïaujams, ka krievu tûristi izbauda atpûtu Eiropâ laikâ, kad ðîs valsts armija slepkavo ukraiòus. Otrais izriet no droðîbas apsvçrumiem - mçs nevaram zinât, vai ciemiòi, kuºi it kâ ierodas apskatît Parîzi, Romu vai Rîgu, patiesîbâ nav speciâli iesûtîti Krievijas specdienestu aìenti.
Lçmums neielaist Krievijas pilsoòus Latvijâ iederas pasâkumu virknç, kuºus mûsu valsts sâka iedzîvinât kopð pirmajâm atgûtâs neatkarîbas dienâm. Austrumu robeþas nostiprinâðana, Krievijas armijas izveðana, Skrundas radiolokatora uzspridzinâðana, iestâðanâs NATO un Eiropas Savienîbâ, pievienoðanâs Ðengenas zonai un eirozonai - visi ðie soïi ir tuvinâjuði Latviju Rietumiem un attâlinâjuði no Krievijas. Ðo procesu vçl vairâk paâtrinâja Krievijas iebrukums Ukrainâ. Prezidents Egils Levits, 8. septembrî uzrunâjot Saeimas deputâtus, izteicâs ðâdi: “Krievijas agresijas ietekmç mûsu sabiedrîba ir kïuvusi jutîgâka, redzîgâka. Tâ labâk saskata ðîs okupantu atstâtâs skabargas mûsu dvçselçs. Gribu uzsvçrt, ka 13. Saeima jau ir pieòçmusi vairâkus nozîmîgus lçmumus, lai attîrîtu mûsu valsti no padomju koloniâlisma sekâm... Mçs esam Eiropas kultûrtelpas sastâvdaïa. Mçs esam demokratiskâs pasaules sastâvdaïa. Ir laiks pilnîbâ atraisîties no vçl lîdz ðim brîdim pâri palikuðâ gan redzamâ, gan neredzamâ okupantu reþîma koloniâlâ mantojuma”.
Kas tad ir padarîts pçdçjo septiòu mçneðu laikâ? Vispirms jau Latvija (patiesîbâ visa Eiropa) sâkusi samazinât atkarîbu no Krievijas akmeòoglçm, naftas un gâzes. Ðajâ jomâ lielie notikumi vçl tikai priekðâ, kad Eiropas ostâs ar pilnu jaudu sâks darboties saðíidrinâtâs gâzes terminâli, bet sankciju iespaidâ tiks ierobeþoti Krievijas naftas pârvadâjumi. Uz Latvijas robeþas ar Baltkrieviju izbûvçti pirmie pastâvîgâ þoga kilometri, kas nâkotnç pasargâs Latviju no nelikumîgâs migrâcijas. Latvija ir bûtiski samazinâjusi pieeju krievvalodîgajai informâcijas telpai, pilnîbâ aizliedzot Kremïa propagandas televîzijas kanalus. Nobloíçtas interneta lapas, kas aizstâv kaºu Ukrainâ. Droðîbas dienestiem un policijai dots tiesiskais pamats vçrsties pret Krievijas agresijas slavinâtâjiem. Latvija atvadâs no okupâciju slavinoðiem pieminekïiem. Iespaidîgs notikums bija Rîgas “atbrîvotâju” obeliska nogâðana, kas guva pasaules mediju ievçrîbu. Ja viss ritçs kâ iecerçts, lîdz 18. novembrim Latvijâ tâdu vairs nebûs. Publiskajâ telpâ tiks samazinâta krievu valodas lietoðana. Nav nekâdas vajadzîbas, zvanot uz banku, klausîties teikumu: “Ja vçlaties saòemt informâciju krievu valodâ, nospiediet ciparu 2”. Paredzams, ka trîs gadu laikâ pamatizglîtîbâ notiks pâreja uz mâcîbâm tikai latvieðu valodâ.
Pçc prezidenta ierosinâjuma Saeima pieòçma grozîjumus Latvijas Pareizticîgâs baznîcas likumâ. Tajos teikts, ka Latvijas Pareizticîgâ Baznîca ir “pilnîgi patstâvîga un neatkarîga no jebkâdas ârpus Latvijas esoðas baznîcas varas (autokefâla baznîca)”. Te gan jâpiebilst, ka pareizticîbâ autokefâlijas statuss netiek pieðíirts un saòemts ar parlamentu balsojumiem un prezidentu parakstiem. Tas jâizcîna paðai baznîcai. Patlaban pasaulç ir tikai seðpadsmit pilnîgi neatkarîgas jeb autokefâlas pareizticîgâs baznîcas, kuºas atzîst pats senâkais un cienîjamâkais no visiem patriarhâtiem - Konstantinopoles jeb Ekumçniskais patriarhâts. Latvijas pareizticîgâ baznîca nekad nav bijusi autokefâla baznîca. Daþus gadus (1935- 1940) tâ bija autonoma pareizticîgâ baznîca Konstantinopoles patriarhâta parraudzîbâ, kopð 1992. gada - autonoma baznîca Krievu pareizticîgâs baznîcas Maskavas patriarhâta pârraudzîbâ. Paðreizçjos apstâkïos Saeimas pieòemtie likuma grozîjumi drîzâk uzskatâmi par simbolisku polîtisku þestu. Par Latvijas valsts vçlmi, vîziju, kâdu tâ nâkotnç vçlas redzçt Latvijas pareizticîgo baznîcu. Reizç tas ir iedroðinâjums ðîs baznîcas vadîbai pilnîbâ saraut saites ar Maskavu.
Vienlaikus pçdçjo mçneðu laikâ notikusi milzîga garîga un emocionâlâ atsveðinâðanâs no Krievijas. Rietumiem nevar un nedrîkst bût nekâ kopîga ar slepkavâm, kas atkârto Staïina laiku èekistu briesmu darbus. Kârtçjâ liecîba par tiem - masu kapi nesen atbrîvotajâ Izjumas pilsçtâ Ukrainas austrumos. Tajos atrastas nogalinâtas veselas ìimenes ar bçrniem, daudziem cilvçkiem sasietas rokas, uz íermeòiem redzamas spîdzinâðanas pçdas. Starptautiska komisija jau sâkusi darbu pie ðo ðauðalîgo liecîbu dokumentçðanas, bet Eiropas Savienîbas prezidçjoðâ valsts Èechija aicinâjusi veidot starptautisku kaºa noziegumu tribunâlu. Pa kaºa laiku ne Krievijâ, ne tâs sabiedrotajâ Baltkrievijâ nav notikusi neviena (!) protesta demonstrâcija pret Kremïa polîtiku. Krievijas cietumos pilnâ sparâ tiek vervçti algotòi kaºam Ukrainâ. Îpaði pieprasîti esot ieslodzîtie, kas notiesâti par smagiem noziegumiem – slepkavîbâm, laupîðanâm, izvaroðanâm. Kâ atalgojums viòiem tiek piesolîta nauda un pilnîga amnestija. Kaut kas vçl nebijis jaunâko laiku vçsturç! Tikmçr Krievijâ sâkuðâs Rietumiem adresçtas vaimanas - kâ tad jûs iztiksiet bez mums! Bez mûsu naftas un gâzes! Bez slavenâs krievu kultûras, bez mûsu baleta un mûzikas!
Nekas, gan jau kaut kâ iztiksim. Pat ja rîtdien Krievija pçkðòi kïûs par demokratisku, miermîlîgu valsti, paies vairâki gadu desmiti, lîdz tâ atkal tiks daudzmaz pieòemta Rietumu pasaulç. Bet pagaidâm mums jârîkojas pçc principa - prom no Krievijas! Jo tâlâk, jo labâk.
Atpakaï
 - copy.png)
