Pošamies uz vēlēšanām!
Kārlis Streips    26.07.2022

 

 

Centrālā vēlēšanu komisija ir darījusi zināmu sarakstu ar iecirkņiem ārpus Latvijas, kuŗi darbosies uz 14. Saeimas vēlēšanām. Amerikas Savienotajās Valstīs tādu būs desmit – Čikāgā, Denverā, Indianapolē, Losandželosā, Milvokos, Mineapolē, Ņujorkā, Sanfrancisko, Sietlā un Vašingtonā. Lielbritanijā dzīvojošajiem iecirkņi būs pieejami Bredfordā, Bristolē, Gērnsijā, Londonā (divi iecirkņi, viens vēstniecībā, otrs – Daugavas Vanagu namā), Northamptonā, Straumēnos un Svansijā. Vēl iecirkņi būs atvērti Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čechijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Īrijā, Islandē, Italijā, Izraēlā, Japānā, Kanadā (Monreālā, Otavā un Vankūverā; nezinu, kāpēc ne Toronto), Kazachstānā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Krievijā, Lietuvā, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā (Berlīnē, Brēmenē, Diseldorfā, Frankfurtē, Freiburgā, Hamburgā, Leonbergā un Minsterē), kā arī Zviedrijā.

 

Citugad latvieši ir organizējuši autobusus, lai pacilātā gaisotnē dotos uz iecirkņiem. Un vēl, CVK arī ir izsludinājusi procesu, kādā pilsoņi balsis var iesniegt pastā.

 

2018. gadā, 13. Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsoja 31 946 Latvijas pavalstnieki, jeb 23,69% balsstiesīgo. Visvairāk balsis (35,67%) saņēma partija KPV LV, kura kopumā ieguva 14,2% balsu un 16 mandātus Saeimā, bet sāka brukt gandrīz tūdaļ pat pēc jaunās Saeimas sanākšanas kopā, jo viena daļa frakcijas deputātu bija gatavi balsot par Krišjāņa Kariņa veidoto valdību, kamēr citi nebija gatavi to darīt. Tā bija pirmā šķelšanās minētajā frakcijā, bet nebūt ne pēdējā. KPV LV principā ir zudusi partija. Aiz tās “ārzemnieku” balsojumā bija apvienība Attīstībai/Par (15,26%, kopumā 12,04%), Jaunā Konservātīvā partija (11,97%, 13,59%), Jaunā Vienotība (8,94%, 6,69%) un Nacionālā apvienība (7,74%, 11,01%).

 

KPV veiksme ārzemēs galvenokārt pierakstāma faktam, ka partijas visnotaļ ekscentriskais dibinātājs, aktieris Artuss Kaimiņš daudz laika pavadīja Lielbritanijā un Īrijā, viesojoties pie abu valstu diasporas. Vēl četrus gadus pirms tam viņš ar līdzīgu pašu taktiku 12. Saeimas vēlēšanās pāri barjeras svītrai “pārvilka” Latvijas Reģionu apvienību, kura saņēma 6,66% balsu un astoņus mandātus. 12. Saeimā Kaimiņš izcēlās ar to, ka mēdza filmēt kolēģus deputātus un tad uzfilmēto izvietoja internetā. 13. Saeimā viņš ir nomierinājies un vadīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Patlaban nav zināms, vai viņš kandidēs atkal.

 

Kopš pagājušās nedēļas, kad rakstīju par apvienības Attīstībai/Par un partijas Stabilitātei iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, iesniegušas vēl divas partijas. Jaunpienācēji nedēļas laikā bija Saskaņa, kuŗa savākusi 87 kandidātus uz 100 vietām Saeimā, kā arī partija Progresīvie, kas piedāvā maksimālo skaitu kandidātu – 115. Saskaņa un tās dažādās priekšteces tradicionāli vēlēšanās ir ieguvušas vislielāko balsu un mandātu skaitu, bet, ņemot vērā partijas polītiku, tā nekad nav bijusi valdošajā koalīcijā. Šajā ziņā tā ir salīdzināma ar Latvijas Sociāldemokratisko strādnieku partiju, kuŗa pirmās republikas laikā ikkatrā no četrām parlamenta vēlēšanām saņēma vislielāko balsu skaitu, bet nekad tā nebija nevienā no 18 valdībām, kādas tika izveidotas līdz Ulmaņa apvērsumam. Kompensācijā par to visu četru Saeimas sasaukumu laikā viens no sociāldemokratiem darbojās kā Saeimas priekšsēdētājs, vispirms – Frīdrichs Veismanis, tad Pauls Kalniņš. Līdzīgi 13. Saeimā Saeimas sekretārs ir Saskaņas pārstāvis Andrejs Klementjevs, un Saskaņai parlamenta prezidijā vieta ir bijusi vienmēr. Saskaņas pārstāve Inga Goldberga, savukārt, vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

 

Centrālā vēlēšanu komisija pirms kāda laika paziņoja, ka interesi par kandidēšanu šīgada vēlēšanās esot izrādījušas 14 partijas un partiju apvienības. Ja tā, tad tas būtu par diviem sarakstiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Piecu procentu barjēru 2018. gadā pārvarēja septiņi saraksti. Vislielākais kandidējošo partiju skaits bija 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā, kas bija pirmās vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas. Pieteicās 23 saraksti, no kuŗiem pie četru procentu barjēras mandātus izcīnīja astoņi. Viszemākais sarakstu skaits bija 10., 11. un 12. Saeimas vēlēšanās, katru reizi 13 saraksti. Pirmajās divās no minētajām vēlēšanām vietas parlamentā ieguva piecas, bet 12. vēlēšanās – seši saraksti.

 

Sarakstu skaits mūsdienu Latvijā ir pavisam pieticīgs, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirmās brīvvalsts laikā. 4. Saeimas vēlēšanās, kuŗas bija pēdējās pirms apvērsuma, sarakstu bija 103, vietas parlamentā ieguva 27 no tiem, tajā skaitā desmit gadījumos ar tikai vienu mandātu. Tieši tāpēc pirmās republikas laikā tik bieži mainījās valdības, un tieši tas 4. Saeimas laikā Ulmanim noriebās tik ļoti, ka viņš likvidēja valsts parlamentāro demokratiju.

 

Tiesa, 4. Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 80% balsstiesīgo. 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā nobalsoja 89,9% vēlētāju. Kopš tā laika piedalīšanās ir rukusi. 6. Saeimas vēlēšanās 72,65%, savukārt 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā – vien 54,59% balsstiesīgo. Pats esmu piedalījies visās vēlēšanās kopš esmu balsstiesīgs un to uzskatu par pilsoņa pienākumu. Ļoti ceru, ka 1. oktobrī patriotismu sajutīs daudz lielāks skaits manu līdzpilsoņu nekā citugad, tostarp arī tie, kas mīt ārpus Latvijas.