
.jpg)
Kârlis Streips 24.01.2023
Ceturtdien, 19. janvârî, Saeimâ bija kârtçjâ plenârsçde. Tâ nebija îpaði gaºa, jo ir gada sâkums, un nedz Kriðjâòa Kariòa otrâ valdîba, nedz arî Saeimas komisiju sistçma vçl nav uzòçmuðas plaðus apgriezienus attiecîbâ uz likumdoðanas darbu. Drîz nâksies skatît ðî gada valsts budþetu, tad sçdes visticamâk parlamentâ bûs itin garas, jo opozîcijas deputâtiem noteikti jau tagad “niez nagi” un viòi poðas uz lielâm diskusijâm.
Tomçr sçdç tika izteikti divi priekðlikumi no ðíietami trokðòainâkâs opozîcijas frakcijas, proti, no frakcijas Stabilitâtei!, un par tiem vçlos dalîties domâs. Pirmajam virsraksts bija “Par tûlîtçju valdîbas rîcîbu, pârtraucot pedagogu atstâdinâðanu no pienâkumu pildîðanas, un rîcîbas plâna izstrâdi vakanèu jautâjuma risinâðanai izglîtîbas nozarç.” Te stâsts ir par faktu, ka pçdçjâ gada laikâ Latvijâ no darba atbrîvoti krievu pedagogi, kuºi joprojâm, 32 (!) gadus pçc valsts neatkarîbas atjaunoðanas, neprot latvieðu valodu. No 1000 eksaminçtajiem skolotâjiem tâdu bija 187, tâtad piektâ daïa! Kâ to skaidroja viena no Stabilitâtei! deputâtçm: “Pagâjuðajâ gadâ katrs devîtais Valsts valodas centra pârbaudîtais skolotâjs tika brîdinâts vai sodîts lîdz pat 700 eiro nepietiekamu latvieðu valodas zinâðanu dçï.” Frakcijas ïaudîm ðis fakts nepatika: “Ar ðiem lçmumiem mçs kaitçjam mûsu valsts izglîtîbas attîstîbai, radot nesabalansçtu darba slodzi, saraustîtu mâcîbu grafiku skolçniem.”
Par frakcijas piedâvâtâ lçmuma projekta nodoðanu komisijâm atbalstoði nobalsoja tikai paði Stabilitâtei! deputâti. Visi pârçjie klâtesoðie deputâti balsoja pret. Saprotamâ kârtâ! Mums ir tikai viena Latvijas Republika, kuºâ ir tikai viena valsts valoda - latvieðu valoda, un, ja tik tieðâm tiks liels skaits pedagogu mûsu valstî joprojâm neprot valsts valodu pietiekami, lai mâcîtu savu priekðmetu, tad kâdâ pasaulç tâ bûtu uzskatâma par normâlu situâciju?!
Pagâjuðajâ nedçïâ pulcçjâs arî Pilsonîbas, migrâcijas un sabiedrîbas saliedçtîbas komisija, lai spriestu par pçrnruden Saeimas pieòemtu lçmumu – visiem tiem mûsu valsts iedzîvotâjiem, kuºi ir Krievijas federâcijas pilsoòi, lîdz ðî gada pirmajam septembrim jânokârto valsts valodas pârbaudîjums vismaz A2 lîmenî. Ja ne, tad varçtu bût apdraudçta attiecîgâs personas pastâvîgâs uzturçðanâs atïaujas atjaunoðana.
Datus par attiecîgajiem plâniem komisijâ piedâvâja Valsts izglîtîbas satura centrs. Atbilstoði Pilsonîbas un migrâcijas dienesta datiem, valstî ir 17 865 Krievijas federâcijas pilsoòi, kuºiem jâkârto valsts valodas eksâmens. Centra pârstâvji paziòoja, ka testçðana notiks Rîgâ, Liepâjâ un Daugavpilî. Katrâ pilsçtâ bûs 10 eksaminâciju telpas ar 10 eksâmena kârtotâjiem. Katru dienu bûðot trîs maiòas, un katru dienu lîdz ar to eksâmenu varçs kârtot lîdz pat 300 personâm. Lîdz ar to vismaz “uz papîra”, ðíiet, ka sistçma ar tiem 17 865 pretendentiem varçs tikt galâ paredzçtajâ laika posmâ. Tâ teikt – teorçtiski.
Bet piedâvâjums ir viena lieta. Ja liela daïa to, kuºiem tagad jâkârto eksâmens, visu laiku kopð Krievijas pilsonîbas saòemðanas ir pavadîjuði bez mazâkâs intereses par latvieðu valodu, tad diez vai nâkamo nedçïu un mçneðu laikâ tie bûs cilvçki, kuºi sapratîs, ka nu valoda ir jâmâcâs èakli jo èakli, lai eksâmenu nokârtotu. Tâ arî sçdes laikâ pateica viens no deputâtiem: “Priecç Valsts izglîtîbas satura centra apòçmîba lîdz rudenim spçt veikt ðos valodas prasmes pârbaudîjumus. Ir diezgan lielas ðaubas par to, vai cilvçki tik îsâ laikâ aptvers to, ka tas ir nopietni, ka tieðâm viòu uzturçðanâs Latvijâ var tikt apgrûtinâta, ja viòi tomçr nemâcîsies latvieðu valodu.”
Arî pret ðo 19. janvâºa sçdç iebilda deputâti no frakcijas Stabilitâtei! Iesniedzot lçmuma projektu ar nosaukumu “Par nekavçjoðu deklarâtîvo tiesîbu normu novçrðanu un pârdomâtu Imigrâcijas likuma grozîjumu izstrâdi.” Minçtie deputâti uzskatîja, ka paredzçtais process nav îsti reâls. Visi pârçjie klâtesoðie balsoja pret.
Citâdi bija ar kârtçjo priekðlikumu no portâla Manabalss.lv. Priekðlikuma nosaukums: “Aizliegt ieòemt amatus valsts un paðvaldîbu institûcijâs prokremliski noskaòotâm personâm”. Te jâkonstatç, ka tikpat labi to varçtu nosaukt citâdâk: “Aizliegt Tatjanai Þdanokai turpmâk kandidçt uz vietu Eiropas Parlamentâ.” Þdanoka mûsu valsts polîtikâ ir kauna traips! Viòai aizliegts kandidçt Saeimas un paðvaldîbu vçlçðanâs, jo Atmodas laikâ un vçl pçc valsts neatkarîbas atjaunoðanas viòa joprojâm piedalîjâs tâdu organizâciju darbâ, kuºas bija pret neatkarîbu. Eiropas Parlamentâ neatkarîgâs Latvijas deputâte ir bijusi daudz uzticamâka Kremïa iedeologiem, nevis Latvijai un latvieðiem. Îsi pçc paðreizçjâ genocîda sâkuma Ukrainâ, Eiropas parlamentâ bija balsojums par rezolûciju, kuºâ tas tika nosodîts. Tikai 13 deputâti balsoja pret, un Tatjana Þdanoka bija viena no tâm. Pçrn oktobrî Saeima grozîja Eiropas parlamenta vçlçðanu likumu, lai aizliegumu, kâds attiecas uz Saeimas un paðvaldîbu vçlçðanâm iekïautu arî tajâ. Grûti spriest, ko par to varçtu teikt Eiropas Savienîbas tiesa, gan jau bûs apgalvojumi par runas un izpausmes brîvîbu, kas garantçti mûsu Satversmç.
Komentâra rakstîðanas dienâ kopð Latvijas Republikas neatkarîbas atjaunoðanas bija pagâjis 31 gads un pieci mçneði. Ir skumji, ka joprojâm par valsts valodu un tâs statusu tiek lauzti ðíçpi. Skolotâjai, kuºa neprot valsts valodu pietiekami, lai pasniegtu savu priekðmetu, izglîtîbas sistçmâ vieta, manuprât, nedrîkst bût. Un paðreizçjâ genocîda laikâ atbalstît Kremli, tâ faðistu un intereses – nu, to citâdi kâ par kretînismu neuzskatît nekâdi. Cits jautâjums, - kuºâ brîdî tas saistâms ar kriminâllikumu? Tâtad - Latvija mums ir tikai viena, latvieðu valoda tikai viena, un ja kâdam mûsu valsts iedzîvotâjam tas nepatîk, transports virzienâ uz austrumiem ir brîvi pieejams.
Atpakaï