EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Pirms 90 gadiem guldîts pamatakmens Brîvîbas piemineklim
118626
Ìipsî izkaltie tçlu modeïi Kârïa Zâles darbnîcâ. 1930.gadu sâkums. Avots: LNA Latvijas Valsts archîvs

Mag. hist. Agnija Lesnièenoka, Latvijas Valsts archîvs    16.11.2021

 

 

(…) Pacel augðup acis! Apstâjies un vçro:

Svçta ir ðî vieta. 

Svçts ir brîdis ðis. 

Gaiði mûsu zemi pati saule svçtî, 

Gaiði mûsu tautu – Svçtî debesis. (…)

(“Brîvîbas pieminekïa balâde” Leonîds Breikðs)


Ikviena tauta un laikmets apliecina savu garîgo esamîbu monumentâlâs celtnçs, pieminekïos, kas nâkamâm paaudzçm kalpo kâ svçts mantojums un atgâdinâjums par nâcijas ilgâm, cerîbâm, cîòâm un sasniegumiem. Arî latvieðu tauta savu vârdu bija teikusi – tieði pirms 90 gadiem, 1931.gada 18.novembrî tika likts pamatakmens brîvîbas idejas simbola - Brîvîbas pieminekïa – bûvniecîbai Rîgas sirdî.

 

Doma par Brîvîbas pieminekïa celðanu  radâs drîz pçc Brîvîbas cîòâm (1918-1920). 1922. gadâ toreizçjais ministru prezidents Zigfrîds Anna Meierovics ierosinâja Rîgas centrâ celt pieminekli Latvijas atbrîvoðanas kaºâ krituðajiem kaºavîriem. 1923. gadâ sekoja valdîbas aicinâjums tçlniekiem izstrâdât Brîvîbas pieminekïa projektu. Svarîgs bija kritçrijs, ka Brîvîbas piemineklim cçlâs, skaidrâs un saprotamâs formâs jâizteic Latvijas atbrîvoðanas ideja. Tika organizçti divi pieminekïa projektu konkursi - 1924. un 1925. gadâ, bet neviens no metiem netika apstiprinâts reâlizâcijai. Neapmierinoðo rezultâtu dçï izraisîjâs diskusijas, kas deva pamatu pat atteikties no pieminekïa celðanas un meklçt kâdu citu, vairâk praktisku veidu - Brîvîbas tiltu pâri Daugavai, Brîvîbas pili, vai ko citu. 

 

Pçc vairâkiem vilcinâðanâs gadiem Brîvîbas pieminekïa celðanas darbs sâka virzîties raitâk, kad 1927. gadâ nodibinâja no partijâm un citâm grupâm neatkarîgu Brîvîbas pieminekïa komiteju, kas kïuva par noteicoðo institûcija visos jautâjumos, kas saistîti ar pieminekli. 1929. gadâ tika izsludinâts treðais pieminekïa projektu konkurss, un 1930. gadâ tika pieteikti 32 meti. Aizklâtâ balsojumâ par architektoniski, plastiski un idejiski iespaidîgâko metu Brîvîbas izteiksmei atzina Kârïa Zâles projektu “Mirdzi kâ zvaigzne”. Lai iegûtu naudas lîdzekïus pieminekïa celtniecîbai, Latvijas pilsçtâs un pagastos tika nodibinâtas 13 Brîvîbas pieminekïa ziedojumu vâkðanas komitejas. Tika izplatîtas ziedojumu zîmes – 0,20, 0,50, 1, 5, 10, 20 un 100 latu vçrtîbâ. Cilvçku atsaucîba bija pârsteidzoði liela, òemot vçrâ, ka ziedojumu vâkðana iekrita laikâ, kad Latvija piedzîvoja smagu ekonomisko krizi. Tas liecina -  ja grûtâ brîdî tautu vada kâda augstâka ideja, tad ikdieniðíâs rûpes un grûtîbas, visiem solidârizçjoties, kïûst vieglâk panesamas. Un augstâkâ ideja bija tâ, ko pauda iecerçtais piemineklis - latvieðu tautas Brîvîbas ideja. Rezultâtâ komitejâm izdevâs savâkt ap trîs miljoniem latu.

 

Daudz diskusiju starp partijâm un sabiedrîbas pârstâvjiem vairâku gadu gaºumâ raisîjâs ap pieminekïa iespçjamo atraðanâs vietu - Pârdaugava, tagadçjais Centrâltirgus, Daugavmala. Valsts prezidenta Alberta Kvieða vçrðanâs Rîgas domç viesa skaidrîbu, un 1931. gadâ tika nolemts, ka piemineklis atradîsies Brîvîbas bulvârî, kur iepriekð atradâs Pçtera I pieminekïa postaments. 1931. gada 18. jûnijâ Rîgas pilsçtas dome oficiâli ierâdîja Brîvîbas piemineklim vietu Brîvîbas bulvârî. Pçc uzvaras treðajâ metu konkursâ tçlnieks Kârlis Zâle kopâ ar architektu Ernestu Ðtâlbergu uzsâka kopdarbu pie Brîvîbas pieminekïa projektçðanas, un 1931.gada novembrî Iekðlietu ministrijas Bûvniecîbas pârvaldç tika apstiprinâts Brîvîbas pieminekïa projekts. 

 

1931. gada 18. novembrî, valsts proklamçðanas 13. gadadienâ, svinîgâ ceremonijâ tika likts Brîvîbas pieminekïa pamatakmens. Pieminekïa vietâ tika uzcelta tribîne. Drîz tajâ bija redzams prezidents Alberts Kviesis. Tribînei tuvumâ, goda vietâs - valdîbas vadîtâji, diplomâti un Brîvîbas pieminekïa komiteja. Visiem goda viesiem galvâs îpaði cilindri. Pâri ïauþu pârpildîtiem laukumiem un ielâm skaïrunis nesa Valsts prezidenta Kvieða dedzîgos vârdus, ko radio pârraidîja visâ Latvijâ – “(…) ðî gada valsts svçtkiem ir seviðíi svinîgs noskaòojums, jo mçs esam sapulcçjuðies likt pamatakmeni Brîvîbas piemineklim, kuºa uzdevums ir paust paaudþu paaudzçm, cik dârga ir mûsu tautai brîvîba, cik dârgi viòa ir izpirkusi to ar savu varoòu asinîm un cik dârgi un augsti tâ ir jâvçrtç un jâciena nâkamâm paaudzçm, kuºas ðo dârgo un svçto mantojumu nekad nedrîkst izlaist no rokâm. Lai atceramies visus tos, kas bija pie mûsu valsts neatkarîbas ðûpuïa no valsts pastâvçðanas pirmajâm dienâm lîdz brîvîbas cîòu noslçgumam, kâ arî visus tos, kas gatavojuði ceïu tautas brîvîbas un valsts neatkarîbas mçría sekmçðanai. (…) Mûsu tautas lielais vçsturiskais ideâls — atgût sen zaudçto brîvîbu - ir piepildîjies, bet tâ vietâ ir stâjies jauns ideâls — baudît ðo brîvîbu uz visiem laikiem un nekad vairs to neizlaist no rokâm. Tamdçï celsim Brîvîbas pieminekli, kas, iemiesojot sevî brîvîbas ideju, bûs abu ðo ideâlu apvienojums.

 

Sabiedrîba ir dzîvi atsaukusies Brîvîbas pieminekïa aicinâjumam ziedot ðim cçlajam mçríim. Tas râda, ka Latvijas pilsoòi augsti ciena savu brîvîbu un savu valsti. Komitejas vârdâ izsaku dziïâko pateicîbu visiem ziedotâjiem par viòu atsaucîgâm sirdîm un vietçjo komiteju locekïiem par viòu nenogurstoðâm pûlçm ziedojumu vâkðanâ. (…) Esmu pârliecinâts, ka arî ðodien un turpmâk ziedojumi neizpaliks, kaut arî grûtie laiki prasa ierobeþoðanos. Ir taisnîba, ka sabiedrîbai ir jâorganizç plaða palîdzîba trûkumcietçjiem, kâds uzdevums patreiz nostâdâms pirmâ vietâ. Tâpat arî vairojâs kâ fizisko, tâ inteliìento bezdarbnieku skaits, kuºu grûtais stâvoklis rada nopietnas baþas un rûpes. Tâpat grûti laiki ir zemniekiem. Bet, no otras puses, mçs nedrîkstam izlaist no acîm, ka mçs nedzîvojam tikai ðai dienai. Mûsu brîvîba ir vçl jauna, tâ ir jânostiprina, tâpat kâ mûsu valsts, un ðî mçría veicinâðanai mums nekad nedrîkst trûkt lîdzekïu. Stiprinot brîvîbas ideju, mçs stiprinâm paði sevi un valsti. Stâvçsim tamdçï droði pie Brîvîbas pieminekïa pamatakmeòa likðanas cieðâ pârliecîbâ, ka mums izdosies izvest darbu lîdz galam. Ticçsim saviem spçkiem! Ticçsim, ka, ja mums ir izdevies pârvarçt visas lîdzðinçjâs grûtîbas, tas mums izdosies arî uz priekðu! Dievs, svçtî Latviju!”

 

Ceremonijas kulminâcijâ blakus bijuðâ pieminekïa pamatiem iemûrçja kapsulu. Tajâ bija laikraksti, naudas monçtas, Triju Zvaigþòu ordeòi un raksts, kuºâ tika teikts: „Latvieðu tauta pçc ilgâm un grûtâm cîòâm 1918. gadâ atguva savu brîvîbu un nodibinâja savu neatkarîgu valsti. Daudzas paaudzes neatlaidîgi strâdâjuðas ðî mçría sasniegðanai, gan kulturâlâ darbâ, gan neatlaidîgâs un ilgâs cîòâs pret sveðinieku virskundzîbu, lai varonîgos neatkarîbas kaºos radîtu savas tautas patstâvîbu un brîvîbu. Galvenâs komitejas, daudzo vietçjo komiteju un neskaitâmo ziedotâju vçlçðanâs un griba lai piepildâs! Lai pieminekïa celðanas darbs veicas sekmîgi! Lai piemineklis stalti paceïas valsts galvaspilsçtâ Rîgâ, lai tas vienmçr un visiem, kas to redz, atgâdina, ka mûsu tautai bijuði varoòi un nesavtîgi darbinieki, kas visu, pat savu dzîvîbu, ziedojuði tautas labâkai nâkotnei. Lai ðis piemineklis visiem un vienmçr ir cçls atgâdinâjums tam, ka tikai tautas vienîbai ir panâkumi, ka vienîgi nesavtîgs darbs un spçja nest upuºus var tautu celt un radît paliekoðus panâkumus.”


Bûvniecîbas gaita

1932. gada 25. augustâ tika iesâkti pieminekïa centrâlâs daïas bûvdarbi. Par pieminekïa bûvniecîbas gaitu atbildîga bija Brîvîbas pieminekïa komiteja, kuºas sastâvâ bija Brîvîbas pieminekïa techniskâs komisijas priekðsçdçtâjs un bijuðais Rîgas pilsçtas galva A. Andersons, Brîvîbas pieminekïa darbu sagatavoðanas komisijas loceklis inþenieris J.Jagars, tçlnieks K.Zâle un bûvvadîtâjs architekts E.Ðtâlbergs. Komiteja pieòçma ar pieminekïa bûvniecîbu saistîtos lçmumus, plânoja darba gaitu un finances, periodiski atskaitîjâs par  darbu. Pieminekïa bûvbirojs atradâs Baznîcas ielâ 8-26, Rîgâ.

 

Interesantus illustratîvos un dokumentâros materiâlus sniedz Latvijas Valsts archîvâ glabâtais E. Ðtâlberga dokumentu fonds LNA LVA F.95, kuºâ atrodami projekta plâni, architekta paða veidoti albumi ar fotografijâm un piezîmçm par pieminekïa celtniecîbu. Fotografijâs redzam gan betonçðanas un bruìçðanas darbus, gan skulptûru kalðanu un cita veida apstrâdi.

 

Celðanas darbus sâkot, tika domâts par pieminekïa celðanai izmantojamiem materiâliem. Komiteja vispirms apstâjâs pie vietçjiem resursiem. Sâkumâ tika apsvçrts Allaþu ðûnakmens un paðu laukakmeòi, bet, izpçtot apstâkïus, izrâdîjâs, ka tas nav iespçjams, jo pçc savas struktûras tie nebija piemçroti diferencçtâku formu izteiksmei, kâ arî nebija atrodami pietiekoðâ daudzumâ un viengabalainîbâ, lai tos varçtu pielietot pieminekïa bûvei. Îpaði pçc Brâïu kapu izbûves Allaþu ðûnakmens vairs nepietika. 

 

Komisija izðíîrâs par akmenî ietçrptu dobtu kodola konstrukciju no dzelzsbetona, kas izturçtu apmçram 2500 tonnu lielo pieminekïa slodzi. Pieminekïa celðanai tika pasûtinâts Itâlijas travertîns, kas ir akmens starpforma starp kaïíakmeni un marmoru, un tas tika paredzçts izmantoðanai apðuvumiem un ciïòiem. Savukârt tçlnieciskajâm grupâm tika pasûtinâts sarkanais un gaiði zilais Somijas granîts, katru pieminekïa joslu ieturot citâ krâsâ, - pakâji un pirmo joslu sarkanâ, otro joslu zilgani pelçkâ krâsâ. 1932.gada 19.septembrî ar kuìi no Italijas pienâca pirmais sûtîjums – astoòi travertîna bluíi svarâ 120 tonnas, kas tika novietoti Muitas dârzâ, kur notikusi arî bluíu apstrâdâðana. Jau novembrî Kârlis Zâle pieskaldîðanu pabeidza, un bluíi bija piegâdâjami bûvvietâ to tâlâkai apstrâdâðanai zem nojumes. 

 

Uz 1932.gada 20.oktobri bija izrakta bûvbedre, izlauzta daïa veco pamatu, iedzîta rievsiena, iebetonçta liesâ betona kârta un veikti citi darbi. Liepu gatves ietvertâ Brîvîbas bulvârî aiz dçïu aizþogojuma aktîvi klaudzçja âmuri un kalti. Visus pieminekïa celðanas darbus pçc iespçjas veica paðu spçkiem, vienîgi Brîvîbas tçla kalðanas darbus uzticçja zviedru meistaram. 1933.gada sâkumâ tika uzcelta koka nojume un ceïamâs ierîces konstrukciju un akmeòu bluíu apstrâdâðanas vajadzîbâm. Projekta autors Kârlis Zâle savâ darbnîcâ Polockas ielâ 11, Rîgâ, ìipsî izveidoja metus un tçlu komponçðanu dabiskâ lielumâ, kas bija pamats tâlâkai tçlu izcirðanai gan darbnîcâ, gan bûvvietâ zem pieminekïa nojumes.

 

E. Ðtâlberga fondâ atrodams kâdas reportâþas uzmetums, kas, iespçjams, bija paredzçta atskaòoðanai radiofonâ: “Mikrofons ieslçgts Brîvîbas pieminekïa bûves vietâ! (…) Paðlaik mçs atrodamies augstâs sçtas iekðpusç. Tur - otrâ pusç skrien tramvaji, dûc automaðînas, klaudz simtiem gâjçju soïi. Ðai pusç latvieðu strâdnieki cietajâ granîtâ un bâli iedzeltenâ travertînâ iekaï tçlnieka Zâles veidotus tçlus. Redzam desmitiem lielus pelçkâ granîta bluíus. Tie ir Somijas izturîgâkâ granîta bluíi, un katrs no tiem sver lîdz 20 tonnâm. Daudzviet izmantots arî dzelzsbetons. Tçli veidoti no granîta – sarkanâ un pelçkâ, ciïòi – no travertîna. Tagad esam iegâjuði pieminekïa dzelzsbetona kodola dobumâ. Pagaidâm tur novietota kompresora maðîna, kas saspieþ gaisu, ar kuºa palîdzîbu tiek iedarbinâti 15 katli tçlu veidoðanai. 2800 kustîbu vienâ minûtç. Tie pulsç un atskalda, un nogrieþ no cieta akmens gan lielâkus, gan mazâkas drumslas. Darbnîca atrodas Daugavas pusç. Te ir redzami apstrâdâðanâ vairâki travertîna bluíi. Zeme klâta no vienas vietas ar akmeòu – granîta un travertîna – ðíembâm. No ðejienes 20-tonnîgos granîta bluíus ar celtni uzceï pieminekïa otrâ joslâ, apmçram divstâvu mâjas augstumâ.”

 

Pieminekïa bûvniecîbas ceturtajâ, noslçdzoðajâ gadâ piemineklis piedzîvoja terases, pieminekïa apkârtnes un obeliska bûvi, kas noslçdzâs ar augstâkâ labuma zviedru kapara Brîvîbas tçlu 1935.gada pavasarî. Pieminekïa pamats atrodas septiòu metru dziïumâ. Viss pieminekïa svars ir  ap 250 tonnâm,  augstums 41 metrs, kas lîdzvçrtîgs 12  stâvu mâjas augstumam. Pie pieminekïa celðanas darbiem èetrus gadus nemitîgi strâdâja desmitiem cilvçku, visiem kopâ nostrâdâjot 308 000 darba stundas.

 

Darba rezultâtâ visa pieminekïa kompozîcija runâ latvieðu tautai nozîmîgâ simbolisma valodâ. Proti, pieminekïa kaltajos tçlos ietvertas vairâkas tematiskâs grupas, kas pauþ tautas dzîves pamatspçkus – pirmâ pieminekïa josla ietver fizisko un garîgo darbu, ìimenes dzîvi, paðaizsargâðanâs instinkta iemiesojumu kareivju tçlos. Nâkamajâ joslâ lasâmi tautas sapòu un ideâlu risinâtâji – Vaidelotis ar kokli, Lâèplçsis, vaþu râvçji, tautas brîvîbas cînîtâji, kâ arî latvju mâte, kas svçtî savus dçlus un meitas. Sâòus ciïòi izteic epizodiskos momentus no tautas pagâtnes cîòâm un dziesmotâ gara. Pâri ðiem tautas dzîves reâliem un idejiskiem pamatiem trauc augðup slaids obelisks ar noslçdzoðu cildenu gala akordu – Brîvîbas tçlu sievietes veidolâ, kas paceltâs rokâs tur trîs zvaigznes – Latgales, Vidzemes un Kurzemes simbolus. Brîvîbas piemineklis atklâts 1935.gada 18. novembrî. 


Vairâk ar pieminekïa vçsturi iespçjams iepazîties arî LNA Latvijas Valsts archîva virtuâlajâ izstâdç “Brîvîbas piemineklis 1935-2015”

 

Daudz brîniðíîgu seno fotografiju un videomateriâlus var skatît arî LNA Kinofotofonodokumentu archîva datubâzç www.redzidzirdilatviju.lv, meklçtâjâ ierakstot “Brîvîbas piemineklis”.


 

Atpakaï