Pirmais pusgads iepriecina, kas būs tālāk ?
   20.09.2012

Latvija 2008. gadā saņēma vienu no sāpīgākajiem belzieniem vispārējā pasaules krīzē. Bija jāglābj Parex banka.

Tas aprija visus Latvijas brīvos līdzekļus. Sabruka eksporta tirgus, kritās ieņēmumi. Pirms tam aizvadītajos gados vieglprātīgi netika uzkrāti līdzekļi, bet visu iztērēja, un saradās vēl jauni parādi. Tas viss šajā brīdī dubulti atriebās. Valsts bija financiālās sprukās, bija steidzīgi jāmeklē aizdevēji. Laimīgā kārtā tie atradās. Atradās arī vadībā valstij labāki saimniekotāji, un lielās bankrota briesmas tika novērstas. Tās tomēr Latvijai maksāja gandrīz ceturto daļu zaudētas saimnieciskās vērtības, ko atgūt bija iespējams tikai palēnām, ļoti taupīgi un piesardzīgi saimniekojot.

Ieturētā saimnieciskā disciplīna, izrādās, bija pareizais ceļš uz atkopšanos. Tā rit strauji tieši svarīgākajā sektorā – eksportā, kas jau 2011. gadā pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Manāmi pieauga produktivitāte, kas uzlaboja Latvijas preču spēju konkurēt pasaules tirgos. Diemžēl šim procesam ir negatīva puse - daudzi krizes laikā atlaistie darbinieki arī ražošanas kāpuma apstākļos vairs nebija vajadzīgi, bezdarbs valstī nenoplaka tā, kā uzplaukumā to varēja sagaidīt.

Tomēr ir jūtams arī darbaroku trūkums, bet tas vērojams resoros, kuŗos valstī trūkst attiecīgo speciālistu. Darbaspēku nespēj pilnīgi sagādāt ne panīkusī arodskolu sistēma, ne augstskolu techniskās fakultātes. Taču humanitāro zinātņu laukā  redzama darbaroku pārpilnība. Arī mākslās mums ir profesionāļu pārpilnība. Diemžēl techniskajos resoros Latvijā  pašreizējās specializēšanās izglītības apstākļos ar pašreizējām iespējām trūkst gan piedāvājuma, gan vēl vairāk – techniskajās un informācijas zinātņu profesijās ieinteresētu cilvēku.

2012. gada pirmajā pusē turpinājās saimnieciskā atkopšanās, ko vērojām jau iepriekšējā gadā. Taču visā pasaulē atkopšanās no krizes ir vai nu apstājusies, vai dažviet atkal pieņēmusi atplūdu gaitu. Un tā diemžēl aug spēkā. Lai valstī turpinātos augšupceļš, kaut vai palēnināti, jāmeklē un jāatrod jauni tirgi, jaunas iespējas tālāk paplašināt eksportu. Nupat Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) beidzot ir uzņemta Krievija. Tas nozīmē, ka tai būs jāatceļ daudzi mākslīgi paceltie tarifi, kas sadārdzina cenas Latvijas precēm. Pārmaiņas nākotnē palīdzēs celt preču apgrozījumu un peļņu tranzītā.

Krievija ir devītā lielākā pasaules ekonomija. Būtu muļķīgi tagad, kad PTO ietekmē Krievija būs spiesta iegrožot savas politiskās ambīcijas, ko tā izmantojusi līdz šim arī saimnieciskajās attiecībās ar Latviju, nesteigties un neiegūt pēc iespējas plašākus tirgus Krievijā un citās NVS valstīs. Pašreiz ārējā tirdzniecībā Krievija eksportā no Latvijas ar 10,5% no kopvērtības ieņem aiz Lietuvas (14,9%) un Igaunijas (13,3%) trešo vietu, bet importā - ar 13,4% aiz Lietuvas (18,2%) otro vietu, apsteidzot pat Vāciju (11,7%). Sevišķi apjomu eksportā un tranzītā ar Krieviju varētu viegli kāpināt, jo Latvijā ražotajām precēm Krievijā ir laba slava un tranzīta kapacitāte vēl ne tuvu nav izsmelta.

Saimnieciskajās attiecībās ar Krieviju jau vareni uzplaukusi ir Šlesera kādreiz centīgi rosinātā uzturēšanās atļauju tirgošana. Plāns ir ļoti vienkāršs. Daudziem naudīgiem Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotājiem ir liela vēlēšanās iekļūt Šengenas zonas iekšējās kustības telpā, bet viņi to nespēj, ja nav Eiropas Savienībā rezidējoši. Šlesera plānā šo ļaužu vēlmēm radās atbilde – par zināmu atlīdzību iegādāties īpašumus vai daļas kādā uzņēmumā vai financiālā pasākumā, pretim saņemot atļauju uzturēties Šengenas zonas valstī Latvijā. Kopš 2010. gada vidus var iegūt atļauju uzturēties Latvijā un līdz ar to visās citās Šengenas zonas valstīs, investējot Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā, Latvijā strādājošas bankas subordinētajā kapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu vairāk  nekā par Ls 100 000 Rīgas reģionā vai Ls 50 000 citos novados.

Šādā veidā Latvijā līdz gada vidum ieplūdis jau ceturtdaļmiljards latu, lielākā daļa, protams, no Krievijas. No nacionāli orientētā Saeimas deputātu gala nu izskanējuši ieteikumi uzturēšanās atļaujas cenu krietni palielināt, varbūt ievērojot to, ka ASV uzturēšanās atļauju var iegūt, ieguldot 400 000 dolāru vai vairāk.

Kā rakstīts laikraksta Diena 5. septembŗa numurā, līdz augusta beigām Latvija saņēmusi 1677 iesniegumus, no kuŗiem 1538 esot jau apmierināti. No saņemtajām summām 193 miljoni latu ieguldīti nekustamos īpašumos, 44 miljoni - bankās, bet tikai septiņi miljoni - uzņēmumu kapitāldaļās. Austrumnieku interese bijusi rosīga par Rīgas (655) un Jūrmalas (432) īpašumiem. No Krievijas nākot 1 244 īpašumu iegādātāji, no Ukrainas – 144.

Krievu un citu NVS bagātnieku nauda līdz šim aizplūdusi galvenokārt uz Kipru, taču tur, samilstot krizei Grieķijā, ieguldītā nauda pēkšņi kļuvusi nedroša, tā draud izkūpēt Grieķijas milzīgo parādu krāterī. Turpretī Latvijas sekmīgā izrāpšanās no nesenās krizes dod labas cerības, ka šeit ieguldītā nauda ir relatīvā drošībā.

Latvijas turpmākai attīstībai visvairāk trūkst kapitāla. To nav ieinteresētas sniegt šeit valdošās zviedru bankas, kas vēl pirms četriem vai pieciem gadiem dāsni piedāvāja kredītu, tad iekrita jūtamos zaudējumos un tagad piesardzīgi peļņu pārved uz savām mātes bankām.

Lielai daļai latviešu ir viedoklis, ka nav liela problēma tirgot ārzemniekiem nekustamo īpašumu, jo zemi jau projām no Latvijas nevar aizvest. Neviens pat nav sarēķinājis, cik no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau ir nonācis vāciešu, dāņu un citu rietumnieku rokās. Arī liela daļa Latvijas rūpniecības uzņēmumu atrodas ārzemnieku, galvenokārt Krievijas žīdu rokās.

Protams, visi ārzemnieki ir mūsu valsts nodokļu maksātāji, un šajā ziņā tie Latvijas valstij ir izdevīgi. Taču iegūtā peļņa Latvijā nepaliek, un ļoti bieži turpmāki ieguldījumi īpašuma modernizēšanā vai paplašināšanā netiek veikti. Savu īpašumu izpārdošana ārzemju interesēm daudzus latviešus ir padarījusi bagātus. Bet kur ir aizklīdusi viņu nauda? Šķiet, tikai maza daļa no tās ir ieguldīta Latvijā.

Pašlaik Eiropā sākušies saimnieciskie atplūdi. Un tur lielā mērā vainīga ir Eirozonas krīze. Eirozonas dienvidu gala valstis ir nonākušas financiālās grūtībās. Tas sagādā lielas nepatikšanas eirozonas kodolvalstij Vācijai. Visas eirozonas klapatas aug, un nav īsti skaidrs, kāds būs to atrisinājums. Šādā brīdī steigties ar iestāšanos eirozonā neliekas saprātīgi. Tomēr Latvijas valdības vīri apņēmīgi sludina, ka, lūst vai plīst, mēs arī  gribam tur 2014. gadā iestāties. Igaunija nu jau otro gadu bauda eirozonas dalībnieces priekšrocības, bet jau drīz tai būs jāsāk dalīties eirozonas nepatikšanās, jāpieliek arī savs devums, lai glābtu Grieķiju, Spāniju utt. Vajadzētu arī Latvijai nopietnāk padomāt, vai šis ir pareizais laiks pievienoties sistēmai, kas nonākusi tik lielās grūtībās. Nepārbaudīti aprēķini liecina, ka iestāties joprojām atmaksājas.

Šī gada otrā pusē pagaidām Latvijā vēl turpinās lēna saimnieciskā izaugsme. Vēl izaugsmes potenciāls it kā būtu austrumu virzienā. Eiropa pašreiz nogaida notikumus ASV, kur valsts parādi nepilna gada laikā atkal palielinājušies par veselu triljonu. Republikāņu un demokrātu konventi liecina, ka ne viena, ne otra ASV partija konkrētus atrisinājumus valsts saimnieciskajām grūtībām nespēj piedāvāt. Tur valda cīņa par to, vai turpmāk lielāka nodokļu nasta jāuzņemas superbagātajai elitei vai lielā parādu nasta, tāpat kā līdz šim, būs jāiznes pagurušajai vidusšķirai.

Paradoksāli, ASV ir apkrautas ar vissmagāko parādu nastu pasaulē, tomēr tām ir vislielākās iespējas šīs grūtības pārvarēt. Tā kā par savu viceprezidenta kandidātu Mits Romnijs ir izvēlējies cilvēku no paša radikālākā Republikāņu partijas spārna, viņš krietni vien ir samazinājis iespēju sev piesaistīt neatkarīgos vēlētājus, kuŗi nav iekļāvušies ne vienā, ne otrā partijā, bet parasti izšķiŗ, vai uzvarēs demokrāts vai republikānis.

Pēc republikāņu konventa aptaujas vēstīja, ka republikāņu kandidāta reitings ir paaugstinājies un līdzinās demokrātu kandidāta reitingam. Kad beidzās demokrātu konvents, aptaujas rādīja, ka demokrāti atguvuši pārākumu vismaz par četriem procentiem. Novembŗa vēlēšanas vēl ir diezgan tālu, tikmēr viss kaut kas var gadīties. Taču demokrātu iespējas jāvērtē augstāk, jo sievietes diezgan lielā pārsvarā ir nostājušās demokrātu pusē un saimnieciskas dabas pārmaiņas priekšvēlēšanu laikā viņu lēmumu daudz neietekmēs.

Ojārs Celle