EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Pianiste Guna Kurmis
129836
1952. gada 10. februr Stokholm. Gunu Kurmi pc Alfrda Kalnia piemias koncerta Koncertnama lielaj zl ar aplausiem sagaida Reitera kora koristi. Fotogrfs nezinms. Avots: Ptera Alberta privtais archvs.

Pteris Alberts    12.09.2023

 

 

 

Stokholm dzvojoai latvieu pianistei jau rit 99. gads. Via dzimusi Rg jurista, tiesnea, skolotja, publicista, redaktora un sabiedrisk darbinieka Ana un Zelmas, dzimuas Jansones, imen. Via studja Latvijas Konservatorij pie profesores Nadedas Krklias un profesores Ludmilas Gomanes-Dombrovskas klavierklas (1938-1944).  Bez klaviersples vsturi, pscholoiju un paidagoiju via ar studja tautas mzikas zintni pie profesora Jkabs Graubi, elementrteoriju un solfedo mcja docents Pteris Barisons, harmonijas mcbu profesore Elizabete Francmane un docente Lcija Garta, un mzikas vsturi profesors Jkabs Vtoli.

 

 

2023. gada jlij Stokholm. Guna Kurmis. Fotogrfe Astride Seilere.

 

Guna Kurmis uz saviem jauniem pleciem viena iznesa profesora Jzepa Vtola 80. gada dienai veltto via klavierdarbu koncertu  Vecaj ild(1943.) Jau Rgas radiofon via bija soliste (1942-1944).

 

Bgu gaits Guna Kurmis devs 1945. gada marta skum uz Zviedriju kop ar tvu. Mte uz Zviedriju tika tikai 1968. gad. Trimd via studijas papildinja pie profesora Gotfrda Boona  (Gottfrid Boon) Stokholm (1946-1951) un meistarkursos pie Edvna Fiera (Edwin Fischer) Lucern, veic (1953-1954). Via ir koncertjusi gan Latvij, gan Zviedrij, Vcij, veic, Itlij un ASV. Via ir spljusi radiofon Latvij, Zviedrij (no 1945. gada 4. augusta), Dnij, Vcij, Polij un ASV, k ar latvieu Dziesmu svtkos un Valsts svtku sarkojumos.

 

Daudzus gadus Guna Kurmis strdja k lektore klavieru pedagogiem Stokholmas Mzikas Augstskol (1980-1990), un ar k privtskolotja.

 

Pc Latvijas neatkarbas atganas Guna Kurmis dibinja (1993) un devius gadus bija direktore un mksliniecisk vadtja Academia Baltica, kas rkoja meistarkursus. Skum tie tika rkoti tikai jauniem, apdvintiem pianistiem, vlk ar stdziniekiem, no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Norvijas, Vcijas un Polijas. Par to viu apbalvoja ar PBLA Kultras fonda Krija Barona prmiju (1998).

 

Guna Kurmis ir iespljusi  skau plati par godu Ja Media 100 gadu jubilejai un CD ar latvieu komponistu mziku.

 

Vlam Gunai Kurmei veselbu un spku.


 

Atpaka