EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Pazaudt lustrcija un Latvijas droba
127661
F64

Pensionts jurists Klementijs Rancns intervij Sallijai Benfeldei    24.01.2023

 

 

Jautjums par valsts iekjo un rjo drobu ir bijis aktuls visus Latvijas atjaunots neatkarbas gadus. Protams, Latvijas dalba NATO rjo, militro drobu ir oti stiprinjusi, bet jau pirms Krievijas uzskt kaa Ukrain bija labi redzams, ka msdienu technoloijas auj plai izvrst t.s. hibrdkau, viltojot informciju un manipuljot ar to. Tpat nav noslpums, ka iekj un rj droba ir ciei saisttas un ka cilvku noskaojums un attieksme pret valsti to nopietni ietekm. Savukrt ar attieksmi un noskaojumu var manipult, to var veidot. Td Krievijas uzskt kaa laik jautjums par Krievijas izlkdienestu darbbu un ietekmes aentiem Latvij ir kuvis oti aktuls. Savukrt, runjot par ietekmes aentiem, nkas atcerties par bijuajiem PSRS VDK aentiem un ziotjiem Latvij jeb par to, k notika t.s. ekas maisu premana, cik ticama ir tajos atrodam informcija un vl citi jautjumi, kui saistti ar VDK. Td vrts mazliet atskatties vstur.

 

ss ieskats vstur

K zinms, Latvijas PSR Augstk Padome (AP) 1990. gada 4. maij piema deklarciju Par Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanu, bet rela neatkarba, protams, iestjs vlk. Jpiebilst, ka Deklarcij tika iekauts 5. punkts, kas noteica prejas periodu Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunoanai. Prejas periodam bija jnosldzas ar Saeimas sasaukanu visprgs, vienldzgs, ties, aizklts un proporcionls vlans. Tikmr par augstko valsts varas stenotju prejas laikam tika atzta Augstk padome. Prejas periods strauji nosldzs 1991. gada 21. august, kad, reajot uz apvrsuma minjumu Maskav, kua mris bija izbeigt PSRS prezidenta Michaila Gorbaova uzskto demokratizcijas procesu, Latvijas Republikas Augstk padome steidzambas krt piema konstitucionlo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, de facto pasludinot pilngu valstisko neatkarbu.

 

1991. gada 24. august LR AP piema lmumu "Par PSRS valsts drobas iestu darbbas izbeiganu Latvijas Republik", kas paredzja likvidt LPSR VDK. 

 

Pirms trs gadiem, 2019. gada maij, Dr. hist. Ainrs Bambals, Latvijas Nacionl archva Latvijas Valsts archva eksperts, rakstja urnl Jurista Vrds, ka Latvij bijus Latvijas PSR (turpmk LPSR) VDK dokumenti saglabjuies fragmentti, dokumentu premanas process ldz im nav bijis prskatms, nav zinms kda veida dokumentus un cik skrupulozi atbildgs institcijas tos ir prmuas. Laik no 1991. gada septembra ldz 1993. gada beigm tie tika sadalti starp valsts institcijm Latvijas Valsts archvu (turpmk LVA), Prokuratru, Latvijas Republikas Augstko padomi (turpmk LR AP), Totalitrisma seku dokumentanas centru (turpmk TSDC), Ieklietu ministriju (turpmk IeM), vlk Policijas akadmiju.

 

Lai kontroltu likvidts LPSR VDK operatvs darbbas izbeiganu un premtu ts paumu, tika izveidota specila LR AP komisija, kua nodarbojs ar jautjuma juridisko pusi, izveidoja komisiju sarunu veanai ar PSRS VDK u.c. Lai paveiktu visu vajadzgo, AP komisija darbam varja pieaicint specilistus.

 

1991. gada vasaras nogal un ruden Valsts archvu enerldirekcija ( VA), kuai LR AP bija uzdevusi premt LKP un VDK dokumentus, izveidoja vienu vienotu Latvijas Komunistisks partijas un LPSR Drobas komitejas archvu premanas komisiju, kas prma LKP un VDK dokumentus, komisijas pirm sde sanca 1991. gada 26. august. Savukrt komisija 1991. gada 4. septembr izveidoja darba grupu LPSR Drobas komitejas archva dokumentu premanai. 

 

Par dokumentu premanu, par to, vai daa no tiem netika izncinti jau pirms to premanas, vai kartotkai un citiem dokumentiem var tict un vai t.s. ekas maisu publiskoanai bija liela jga, diskusijas notiek joprojm. Ir saprotams, ka esoie VDK dokumenti neauj veidot pilngi objektvu skatjumu, neatklj visu informciju par to jautjumu, kas iedzvotjus interes visvairk proti, par ekas ziotjiem, turklt ar esoie dokumenti tiek dadi skaidroti. Skaidrs ir ar tas, ka, visticamk, daa no viiem atkal klusim strd, jo lustrcijas nebija un odien os cilvkus var anatat un piespiest izplatt Krievijai vajadzgus uzskatus vai darbbas. Jpiebilst, ka 1993. gada 16. mart LR Augstk Padome piema lmumu, saska ar kuru bijus LPSR VDK dokumenti tiek nodoti AP Totalitrisma remu noziegumu izmeklanas komisijai.1993. gada 23. maij  komisija mintos dokumentus nodeva uzglabanai un izmantoanai Totalitrisma seku dokumentanas centram (TDSC). 2006. gad TDSC bijuais direktors Indulis Zlte  Latvijas Avzei dokumentu premanas procesu komentja: Notikumi 1990. 1991. g. risinjs tik oti strauji (pai pc 1991. gada augusta pua), ka Latvija nespja organizt vienotu taktiku VDK lietu premanas proces. Pastvja LR Augstks Padomes komisija, pastvja LR Ministru Padomes komisija un abas katra par sevi meklja risinjumus, veica nesaskaotas darbbas, taj skait sarunas ar PSRS VDK prstvjiem. pai haotiska situcija izveidojs pirmajs diens pc pua, kad PSRS VDK augstk vadba (Krjukovs) bija arestta, bet dadu lmeu PSRS VDK prieknieki steigus bija devuies atvainjumos. LPSR VDK k PSRS VDK integrta sastvdaa faktiski palika bez vadbas.

 

Td uz su sarunu aicinjm vienu no toreizjs VDK darbbas prtraukanas valdbas komisijas locekiem,  pensionto juristu un bijuo Ieklietu ministrijas (IeM) operatvo darbinieku, bijuo Rgas tiesas apgabala prokuroru Klementiju Rancnu.

 

Klemetijs Rancns, vaicts, k savulaik izlma strdt padomju milicij, pastpastja, ka vidusskolas laik dzvojis pie radinieka Rg, strdjis, lai vartu iztikt, tpc mcjs vakarskol. Tad viu iesauca armij, un vidusskolu jauneklis pabeidza jau pc armijas. Milicijai bija kopmtnes, vajadzja kdu profesiju, td aizgjis mcties uz Prdaugavas milicijas skolu, kur mcoties, alga tika saglabta un kur apguvis operatvo un izmeklanas darbu. Strdjis milicij un ar laiku kuvis skaidrs, ka bez augstks izgltbas pie augstkas pakpes un lielkas algas netiks, bet jau bija imene, piedzimis brni. Td Rancna kungs iestjies Maskavas Juridisks augstskolas Minskas filil, kur nekltien mcjies vairk nek etrus gadus.

 

K kuvt par ekas dokumentu premanas grupas vadtja vietnieku?

Tolaik biju Augstks Padomes deputta Via Selecka palgs, jo biju nodienjis jau 25gadus, biju izdienas pensij, vlk savu darbu ieklietu sistm atjaunoju. Tolaik dzvoju laukos, Baldon, kur nebija telefona. Izrds, Seleckis vljs, lai es ktu par dokumentu premanas grupas vadtju, bet uzreiz mani nevarja sameklt, td par vadtju kuva jurists Aivars Borovkovs, kur savulaik bija k mans skolnieks, ministrij apgstot izmeklanas praktisks lietas. Kad aizbraucu uz Rgu, uzzinju, ka esmu iecelts par s grupas vadtja vietnieku. Dokumentu premana bija man zi, visus brdinju, ka nekdas padarbbas nedrkst bt un sekoju, lai tie visi tiek savkti un nodoti tlk. Tiesa gan, visus dokumentus, kas bija saistti ar kadru lietm, premt man neizdevs, jo gan no Maskavas, gan vietjs VDK augstas pakpes virsnieki cents iejaukties, un VDK dokumentu stana uz Maskavu sks vl pirms ska strdt msu grupa.

 

Ar dokumentu premanu, sakrtoanu un nodoanu strdju aptuveni pusotru gadu, biju prmis ar Informcijas centra skaitojams iekrtas lielos diskus.  Viss tika likts seifos, tie piepildja veselu telpu. Tomr kdu dienu, kad atncu uz darbu, bija pazudui premtie datori.

 

K tas bija iespjams?

No Maskavas bija ieradies kds VDK enerlis. Dienu iepriek vi ierads pie manis un ldza atdot piecus datorus, lai aizvestu uz Maskavu. ajos datoros bija aentu uzskaite, jau biju sarunjis datu atifranu.  enerlim  rakstiski atbildju, ka tas nav iespjams, to izveanai man btu vajadzgs Ministru Padomes rakstisks rkojums. Tovakar no darba aizgju ap astoiem vakar, bet, kad nkamaj dien ierados, datoru vairs nebija, man darja zinmu, ka tie jau aizvesti uz Maskavu rkojums bijis jau iepriekj vakar, ar toreizj Ministru Kabineta prieksdtaja Ivara Godmaa rezolciju izvedamajiem datoriem nodrointa specila apsardze, ar kuru datori jnogd ldz vilcienam uz Maskavu. Msu apsardzei k dots rkojums to neaizturt un nekontrolt. Kad no rta ierados darb, datori jau bija ce uz Maskavu. Es o Godmaa rkojumu neredzju. Ar vrdu sakot, datori tika aizvesti, kamr manis nebija, neko vairs nevarju dart. Ar ekisti sacja, ka bijis Godmaa parakstts dokuments, bet, k jau sacju, es to nekad neesmu redzjis.

 

Vai, jsuprt, tiem grupas dalbniekiem, kas nodarbojs ar dokumentu premanu, bija iespjas kaut ko iznest, izncint vai viltot ekas dokumentus, lai pc tam antatu savervtos ekas aentus jeb ziotjus?

Visiem ekistiem bija tiesbas tajs telps nkt divdesmit etras stundas diennakt, k neatrads tikai dokumentu premanas grupas dalbnieki. Grupas darbinieki neko nevarja iznest, bet ekisti to varja izdart un manuprt noteikti to darja. Liela kda bija t, ka os ekistus nevarja kontrolt, un es tur neko nevarju dart. Vii nca un gja, k gribja, galu gal visu noteica msu grupas vadtjs. Domju, ka vi bija godgs cilvks, bet viam bija jdara t, k vajadzja, jo neaizmirssim, ka savulaik, astodesmito gadu beigs, vi bija PSRS Prokuatras specils izmeklanas grup t.s. Uzbekistnas korupcijas liet un, manuprt, s grupas izmekltjiem bija vajadzgs specils pielaides darbam taj.

 

Vai domjat, ka bijuie ekas ziotji tiek antati un vius joprojm izmanto Krievijas izlkdienesti?

J, domju, ka Krievija daudzus izmanto joprojm. Kpc bija tda pretestba lustrcijai? Ja btu bijusi lustrcija, antas iespju nebtu, bet manuprt t ir k ierocis Maskavai. Atjaunots neatkarbas gados ir bijis ne viens vien dvains lmums, un ne jau visus var skaidrot ar nezinanu, mubu vai alkatbu.

 

T dvts ekas karttes varja bt tikai tam cilvkam, kur ir savervts?

J, jo savervtajiem visiem bija karttes. Bija uzticbas personas, tas bija kas cits, tiem kartu nebija. Vervana un dokumentu krtoana nenotika dau stundu laik, bija noteikta krtba, k tas notika, bija prbaudes un tikai pc tam kartti parakstja divi prieknieki. Turklt Latvij nekad nav bijui un nebija to ziotju dokumenti, kui tika savervti, piemram, no Maskavas. ekai Latvij bija informcija tikai par tiem, kas tika savervti eit. Domju ar, ka to aentu dokumenti, kui Maskavai bija oti svargi, tikai aizvesti no Latvijas jau agrk. Bija ar tdi neaktvi aenti, tad vius it k norakstja jeb ielika rezerv ar domu, ka gan jau kdreiz noders, tad vars atgdint, ka bija savervti. Ziniet, Mcoties Minsk, man bija pieejam slepenajiem dokumentiem un literatrai, izlasju daudz, un ms ar mcja, k vervt aentus, k krtot dokumentus. Td esmu prliecints, ka ne visiem ziotjiem un aentiem, kui bija savervti, dokumenti bija vai palika Latvij. Bet esmu prliecints, ka karttes ir tikai tiem, kui piekrita savervanai. Cilvkus iebiedja, ekai bija plaas iespjas, un, protams, bija ar cilvki, kui labprt to darja un kaut ko papildus ar nopelnja. J, jautjums ir, vai savervtais nodarja kdu relu aunumu, bet esmu prliecints, ka vervana nenotika un nebija iespjama, cilvkam to nezinot vai nepiekrtot. Un vlreiz varu tikai atkrtot, ka ne visiem dokumenti bija Latvij un ka dau Latvij esoo dokumentu paspja izvest. Td nenotikus lustrcija joprojm Latvijai ir bstama. Juridiski ms neko palaik nevaram pierdt, ts tiesas, kas konstat, ka nav bijis savervanas un nav bijis darba ekas lab, manuprt neko nepierda. Td jbt oti uzmangiem un vrgiem.

 

 

 


 

Atpaka