
.jpg)
Sallija Benfelde 14.11.2023
Tâ alpînists un zemessargs Juris Ulmanis sacîja Latvijas Televîzijas (LTV) þurnâlistiem pie uguntiòâs mirdzoðâs Rîgas pils sienas 11. novembºa, Lâèplçðu dienas vakarâ.“Patriotisms ir darbîbas vârds”.
Patriotisms jeb savas zemes, dzimtenes mîlestîba sâkas sirdîs un prâtos. Protams, katra Latvijas patriota iespçjas un izvçles darît atðíiras. Lieli un mazi darbi, arî attieksme liecina par to, cik svarîga katram no mums ir Latvija. Laiku no Lâèplçðu dienas, 11. novembºa, kad pieminam visus tos, kas cînîjuðies un nolikuði savas galvas par savu Latviju, lîdz Latvijas dzimðanas dienai – Latvijas Republikas proklamçðanas dienai 18. novembrî – dçvçjam par patriotu nedçïu. Pieminam, atceramies un priecâjamies par to, ko esam paveikuði. Zemessardzç jau dienç vairâk nekâ desmit tûkstoði cilvçku, arî ìimenes – vecâki un bçrni, daudzi jaunieði piesakâs jaunsardzç. Pirmajos divos Valsts aizsardzîbas dienesta (VAD) iesaukumos dienç tikai brîvprâtîgie un tikai treðajam VAD iesaukumam, iespçjams, jau vajadzçs iedarbinât nejauðîbas principa atlases mechânismu. Un, protams, atbalsts un palîdzîba Ukrainai kaºâ ar agresoru Krieviju ir arî atbalsts Latvijas neatkarîbai un brîvîbai. Un atbalsts mûsu neatkarîbai ir arî valsts budþeta pakâpeniska palielinâðana virs diviem procentiem no iekðzemes kopprodukta jeb IKP, lai gan NATO prasîba ir divi procenti no IKP. Tam vajadzîgs ne tikai polîtiíu atbalsts, bet arî vçlçtâju pozitîva attieksme, jo polîtiíi tomçr var runât, bet nevar darboties, absolûti neievçrojot vçlçtâju nostâju ar kaºu Ukrainâ saistîtajos jautâjumos. 12. novembrî publicçtajâ intervijâ aìentûrai AP Valsts prezidents Edgars Rinkçviès brîdinâja, ka Eiropas Savienîbai un NATO jâgatavojas uz ilgu karu Ukrainâ. Prezidents arî atgâdinâjis, ka daudzas NATO dalîbvalstis, atðíirîbâ no Latvijas, joprojâm nav izpildîjuðas savas saistîbas atvçlçt aizsardzîbai vismaz divus procentus no iekðzemes kopprodukta. Rietumiem jâturpina apbruòot Ukraina, jo ukraiòu sakâvi Krievija uztvers kâ zaïo gaismu agresijai pret citâm valstîm.
Latvija ir viena no tâm valstîm, kas ukraiòus atbalsta visvairâk. Ïoti daudzi iedzîvotâji, arî uzòçmçji ziedo Ukrainas atbalstam. Portâlâ ziedot.lv ir atvçrti vairâkas projekti. Lîdz 14. novembrim notiek atbalsta projekts „Humânâ palîdzîba Ukrainai”. Rîgas Dome ziedo desmit paðvaldîbas uzòçmuma “Rîgas satiksme” Mercedes-Benz markas sabiedriskâ transporta autobusus, kuºi dosies uz Èeròihivas pilsçtu Ukrainâ, nodroðinot iedzîvotâju pârvietoðanâs iespçjas pçc Krievijas okupâcijas un uzbrukumiem. Lai autobusi nedotos tukði, Rîgas Dome kopâ ar ziedot.lv aicina rîdziniekus piepildît tos ar ziedojumiem, lai palîdzçtu pilsçtas iedzîvotâjiem un, lai iekârtotu izglîtîbas iestâþu bumbu patvertnes mâjîgâkas. Katrs, kuºð vçlas, var ziedot pârtikas preces, bçrnu preces, higiçnas, saimniecîbas, medicînas preces un vitamînus. Jau saziedotas humânâs palîdzîbas preces 8828 eiro vçrtîbâ. ziedot.lv no 6. novembºa darbojas arî projekts „Atbalsts Ukrainas kaºavîriem”, jo tuvojas gaºa un auksta ziema. Jau saziedoti 8029,22 eiro. Portâlâ darbojas vçl vairâki projekti daþâdiem atbalsta veidiem Ukrainai. Piemçram, pirmâs palîdzîbas komplekti Ukrainai, kuºâ saziedoti jau vairâk nekâ 50 tûkstoði eiro. Ieraksts portâlâ vçsta: „Pilnîgi jebkuºð var palîdzçt dziedçt akûtus ievainojumus tiem, kas jau otro gadu dzîvo ar apziòu, ka katra diena var bût pçdçjâ. Nedrîkstam aizmirst, ka alkatîgais Austrumu kaimiòð nekad nav bijis vienaldzîgs arî pret Baltijas valstîm, tâpçc, jâapzinâs, ka Ukrainas kaºaspçks sargâ ne tikai savas valsts brîvîbu, bet arî mûsu droðîbu. Tâpçc aicinâm Latvijas iedzîvotâjus ziedot dzîvîbu glâbðanas komplektu iegâdei, ko “Bruòotava” nogâdâs kaºa plosîtajâ valstî. Biedrîbas brîvprâtîgie ar ukraiòu kaºavîriem tikuðies jau daudzkârt un zina, ka Ukrainas tauta un kaºaspçks novçrtç un pateicas par katru Latvijas iedzîvotâja ziedoto eiro.” Ðîs palîdzîbas iniciators ir latvietis Ingus Ostrovskis, viòð uz Ukrainu jau aizvedis 200 palîdzîbas komplektus jeb aptieciòas. Drîz Ingus atkal dosies uz fronti, lai nogâdâtu saziedoto. Bet Lâèplçðu dienâ viòð aizdedza sveci arî par savu ceïa biedru Vitâliju Smirnovu – pirmo kaºavîru, kuºð zaudçja savu dzîvîbu ðogad, cînoties par Ukrainas un mûsu visu brîvîbu. „Dievs, svçtî Latviju! Lai sargâ mûsu dzimteni. Ðogad smagi... Visi zina par Vitâliju Smirnovu. Es ar viòu tikos gan Ukrainâ, gan atvedu viòu uz pârtraukumu. Un tad braucâm atpakaï kopâ uz Ukrainu,” stâstîja Ingus. Viòð teic, ka daudzviet Ukrainâ kaps pie kapa, tikai zili dzeltenie karogi mçmi plîvo vçjâ. Ukraiòu zaudçjumi cîòâ par savu brîvîbu ir lieli – un braucot ar palîdzîbas busiòiem, Ingus sapratis, cik ïoti frontç trûkst aptieciòu. „Un es tiekos ar kaºa mediíiem, biju Limânas frontç. Jâ, tas ir nepiecieðams,” stâstîja Ingus LTV. Tâdçï tagad Ingus velta visu savu laiku projektâ „Bruòotava.lv” – iepçrk, komplektç un ved uz fronti aptieciòas. Protams, katrs ziedojums, arî tikai daþi lati, ir svarîgs. Aktîvâ kara laikâ mûziíi ne reizi vien ir rîkojuði labdarîbas koncertus, rokdarbnieces ada zeíes, cimdus, un daudzi noada kaut daþus pârus zeíu, aiznes uz ziedojumu vietu kaut paciòu makaronu vai bundþiòu konservu.
Un patriotisms ir arî bût gudriem, zinât savas valsts tapðanu un to, kas tas bija asinîm slacîts ceïð. Jâbût zinoðiem un jâsaprot, kâ darbojas valsts, ko tâ var izdarît un kas ir tikai mûsu paðu rokâs. Mçs, latvieði, dzîvojam daudzviet pasaulç, un katram no mums ir pilsoòa balss un tiesîbas teikt savu vârdu. Krievija no autoritâras valsts tagad pârtop totâlitârâ valstî un ka Maskavas propaganda ðobrîd ir vçl briesmîgâka nekâ Aukstâ kara laikâ, uzsvçra Valsts prezidents minçtajâ intervijâ. Un Krievija ir bûs mûsu kaimiòð, tâdçï jâprot ne tikai dzirdçt, bet arî domât un saprast. Un patriotisms ir arî savas valodas, kultûras un tradiciju zinâðana un izpratne. Vienmçr Latvijâ runât latvieðu valodâ – mierîgi, ar paðcieòu, ik dienu, visur. Mîlçt savu Latviju. Sociâlajos tîklos patriotu nedçïâ tika publicçts dzejolis, atcerçsimies to ne tikai patriotu nedçïâ:
“Es dvçseli ceïu,
Tev pretî veïu,
Caur sniega piku,
Caur rupjmaizes riku.
Es dvçseli savu
Ðai zemç ceïu,
Caur laukiem baltiem,
Caur ozoliem staltiem.
Un dvçsele ceïas
Tik skaisti un snieg,
Tâ klusi kâ svçtki
Pâr dzimteni snieg”.
Elîna Kubuliòa - Vilne
Atpakaï