Pasākumu virkne Londonā
   23.01.2012

Aizvadītā gada vienpadsmitais mēnesis latviešu sabiedrībai Londonā raksturīgs ar divām nozīmīgām jubilejām: Londonas latviešu tautas deju kopas 35. gadskārtu un Latvijas valsts proklamēšanas 93. gadadienu. Abi šie notikumi tika svinēti latviski tautiskā garā, sanākušos viesus vienojot ar latviešu kultūras spēku.

Londonas dejotāju 35 gadu jubilejas sarīkojums aizritēja sirsnīgi svinīgā atmosfairā un mīļu draugu lokā, sanākušo publiku iepriecinot ar dažādību deju programmā, ierasti dabisko un raito deju soli, dzīvesprieku un atvērtību. Svinības bagātināja arī baltiešu draugu un īpašo Latvijas viesu uzstāšanās, bet visus vienotājs bija pēcāk lēktie kopīgie tautiskie danči Ock'n'Dough spēlētās mūzikas pavadījumā.

Sarīkojumu aizsāka deju kopas “tēva” un vadītāja Viktora Griguļa atskats uz leģendāro – pirmo uzstāšanos un dejotājiem, kuŗi toreiz aizstāvēja kopas godu. Tika sumināti vairāki no klātesošajiem tālaika sastāva dejotājiem, kā arī viena no kopas goda biedrēm. Katrs simboliski saņēma baltu rozi un skatītāju nedalītu sajūsmu. Šis atskats vēsturē tika pabeigts ar „Jautraviņu” – vienu no pirmās uzstāšanās dejām, ko arī nodejoja kopas agrākie dejotāji.

Pēc tam kārta bija kopas pašreizējam sastāvam: vispirms tā mūzikālais ansamblis skatītājus priecēja ar „Auga, auga rūžeņa” dziedājumu un pēc tam ar cēlo I. Magones choreografiju „Ģērbies, saule sudrabota”. Tad jau stafeti pārņēma viesi – Londonas lietuviešu folkloras ansamblis „Saduto”, kuŗi dalījās kā savas tautas dziesmotajā, tā arī dejiskajā mantojumā. Turpinājumā publika bija liecinieki jaunas latviešu folkloras grupas debijas priekšnesumam: piecu meiteņu – trimdas trešās paaudzes pārstāvju veidotais „Austrumkalns” pašu spēlētā instrumentālā pavadījumā skatītājus sajūsmināja ar „Aizalaiada Sauleite” un „Guoju pa mežu”. Pēcāk kārta bija viesiem no Latvijas – Tukuma TAD „Svīta”, kas savu priekšnesuma sadaļu atklāja ar „Darbiņš manim prieku dara”. Deju un mūzikas priekšnesumus atsvaidzināja apsveikumi: gan vēstnieka, gan arī vietējo latviešu organizāciju pārstāvju, kā arī bijušo Londonas dejotāju labvēļu un dalībnieku sūtītie laba vēlējumi.

Tā šī priekšnesumu sērija turpinājās, pamīšus uzstājoties dienas jubilāriem, un viesiem no Latvijas. Ilggadējais Londonas dejotāju laikabiedrs – „Dūdalnieki” un baltiešu draugi – lietuviešu ansamblis „Saduto” un nesen izveidotā Londonas igauņu deju grupa iepriecināja gan Londonas dejotāju senos pielūdzējus, gan arī jauno paaudžu skatītājus. Deju uzveduma emocionālākais un arī skumjākais brīdis bija jubilāru dejotais „Sešdancis”, kas bija veltījums kopas ilggadējai dalībniecei Laimai Speakman-Brown, kas februārī pēkšņi devās mūžības ceļos. Šo kopas tradicionālo choreografiju izdejoja 12 dejotāji, arī Laimas vīrs un jaunākā meita, bet mūzikas pavadījumu ar akordeonu nodrošināja V. Grigulis un Laimas brālis Jānis Zaķis.

Deju skates nobeiguma daļā Londonas dejotāji priecēja ar jauniestudēto „Meitu māti”, pagājušajā sezonā apgūto „Ābelīti” un ar vienu no savām tituldejām – „Tymā upes molā”.

Pēc svinīgā sarīkojuma bija atvēlēts laiks nelielai atelpai: pakavēšanās pie redzētajiem un baudītajiem priekšnesumiem, lai pēcāk jau balles noskaņās kopīgi lēktu tautiskos soļus Ock'n'Dough mūzikas pavadījumā. Kur vēl skaistāku nobeigumu tautasdeju kopas jubilejas svinībām!
***

Tautas mūzikas un tautas dejas vērtība tika apliecināta arī 18. novembŗa svinībās, kas sekoja pāris nedēļu vēlāk. Plašā pulkā latvieši un latviešu draugi pulcējās sarīkojuma norises vietā, lai novērtētu mūsu kopīgo lielo vērtību - mūsu Latviju un priecātos par to. Tika uzklausītas svētku runas, dziedāta Latvijas himna, baudīta koŗa mūzika un folkloras grupas "Laimas Muzykanti" uzstāšanās, bet pēcāk pie viņu spēlētās mūzikas arī kopīgi dejoti tautiskie danči.

Sarīkojumu atklāja mācītājas Elīzas Zikmanes vadītais svētbrīdis, kuŗā viņa lika aizdomāties par latviešu pacietību un gaidīšanu pirms izšķirīga notikuma – Latvijas valsts proklamēšanas un pēcāk, atmodas laikā,, – mūsu valsts brīvības atgūšanas. Latvijas Valsts svētki iekrīt laikā pirms Adventa - gatavošanās un gaidīšanas laika. Latvieši pa lielai daļai ir gaidītāju tauta, gaidītāji pēc izdevības, lai to izmantotu, kā tas notika 1918. un 1991.gadā, kad attiecīgi tika dibināta un atjaunota Latvijas valsts. Nogaidītāji, kamēr grūti laiki un vētras pārskries un atkal varēs iznākt no ierakumiem vai pagaldes. Pēdējos gados vadoņa un glābēja gaidītāji, kā to kārtējo reizi parādīja šī gada notikumi ar Saeimas atlaišanu, pārvēlēšanu un neiztrūkstoši sekojušo vilšanos... Esam aicināti jau tagad dzīvot tā, kā un kādu Latviju vēlamies redzēt, nevis gaidot un nogaidot, bet jau tagad strādājot un cits citu stiprinot. Lai mūsu dzīves uzdevums nav velts un tēvu zeme zeļ!

Pēc tam videofilmā sanākušos uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, bet tieši plkst.19.00 (plkst. 21.00 pēc Latvijas laika) visi cēlās kājās, lai vienotos tautas lūgšanā "Deivs, svētī Latviju".
Turpinājumā sanākušos sveica LR vēstnieks Eduards Stiprais, pēc kuŗa uzrunas vārds tika dots sarīkojuma īpašajai viešņai – Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā priekšsēdei Lilijai Zobens. Savu atskatu par 18. novembŗa nozīmīgumu latviešiem, īpaši Anglijā dzīvojošiem, un kā tas svinēts trimdas cilvēku vidū, viņa beidza ar L. Breikša vārdiem:

Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just -
Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl no mums neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien!
Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs !

Turpinājumā sanākušos priecēja viesi no Latvijas – „Laimas Muzykanti” ar latviskā tautas mantojuma melodijām un to skanīgumu. Pēc tam mūzikālo temu turpināja Londonas Latviešu koris, kas savu ilggadējo, uzticamo diriģentu Lezlija Īsta un Lilijas Zobens virsvadībā klausītājus priecēja ar Alfrēda Kalniņa „Bezdelīgām aizejot”, Imanta Ramiņa „Pūt, vējiņi” un Mārtiņa Brauna „Mīla ir kā uguns”.

Pēc šī plašā, svinīgā sarīkojuma visi bija mīļi aicināti pakavēties pie glāzes vīna, pamieloties ar latviešu saimnieču ceptajiem pīrāgiem, izjust kopību un vienkārši, bet patiesi "pieminēt Latviju". Un tad jau bija laiks šo dienu beigt ar tautisku, priecīgu balli latviskās skaņās, par ko lielais paldies pienākas „Laimas Muzykantiem” un viņu plašajam tautasdziesmu un tautas melodiju pūram. Cilvēkiem bija prieks būt kopā - būt kopā kā latviešiem, baudot latviskās kultūras vērtības un to, kas tik skaisti spēj vienot: dziesma un deja.

Terēze Bogdanova
Foto: Arnis Ušackis