EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Par msu Latvijas nkotni
126360

   20.09.2022

 

 

No redakcijas puses Apa galda saruns piedaljs un jautjumus partiju prstvjiem uzdeva Sallija Benfelde, Juris Lorencs un Ligita Kovtuna.

Uz jautjumiem atbildja: Nauris Puntulis (Nacionl apvienba, kultras ministrs), Vita Trauda, (Attstbai/Par!, 13. Saeimas deputte), Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts, 13. Saeima, pie frakcijm nepiederos deputts), Jnis Bordns (Konservatvie, tieslietu ministrs) un Edgars Rinkvis (Jaun Vienotba, rlietu ministrs).

 

Kltesoie poltii un viu prstvts partijas atbalsta iecerto militro dienestu aizsardzbas prasmju apganai. K tas attieksies uz diaspor dzvojoajiem jaunieiem? Proti, k un ar kdiem nosacjumiem rpus Latvijas dzvojos jaunietis, ku dzimis, piemram, Austrlij, ir Latvijas pilsonis, bet, iespjams, pat labi nezina latvieu valodu, stud vai ar viam ir labs darbs, diens Latvij? Kad dienests sksies?

 

Nauris Puntulis. Vispirms sku ar to, kas mani dara bagu. Ms atceramies, ka okupcijas laik oti biei motivcija, lai tiktu va no dienesta, bija tlks izgltbas iegana pc vidusskolas, tas atstja zinmas pdas ncijas izgltotb. Protams, ms tagad dzvojam cit laik, bet man joprojm nav prliecinoas atbildes par to, kd veid tas ietekms o jaunieu izgltbu un vai vii neizvlsies citu ceu, nevis izgltbu. Citiem vrdiem vai obligtais iesaukums neatsts ilgtermia sekas? No vienas puses, ir oti labi, ja jaunietis 18 gadu vecum aiziet dient, ja vl nav izlmis, ko dars tlk, un dienesta laik izlemj un saprot, ko gribs dart. No otras puses, prtraucot mcties pc vidusskolas, zaudjot zinmu inerci, dienesta laik vi var nolemt, ka turpmka izgltba nav vajadzga, gan jau iztiks bez ts. Domju, ka ir jskats citu valstu pieredze, k tas tiek darts.

 

Vita Trauda. Pirmkrt, ir jbt prliecbai, ka valsts aizsardzbas dienests ir vajadzgs Latvijai, Latvijas nkotnei, Latvijas aizsardzbai. Otrkrt, ms radm jaunu pienkumu Latvijas pilsoiem, un tas attiecas uz konkrtu vecuma grupu. Uzskatu, ka pienkumam jbt universlam tam jattiecas ar uz diasporu, bet ir oti daudz lietu, kas ir jem vr, dienestu veidojot. Dienests sks darboties pakpeniski, jo ne jau pki, vien mnes visu vecuma grupu iesauks dienest. Dienests tiks bvts pakpeniski. Attiecb uz jaunieiem, kui dzvo vai mcs rpus Latvijas, manuprt, dienests ir jveido ar sapratni. Vajadzbas, protams, ir atirgas valodas zinanas vartu bt nepietiekam lmen, un ir jdom, k dienest valodu padart dzvu un lietojamu. Ir ar eografiskie un finansilie ierobeojumi. Td, veidojot dienestu un to pakpeniski ievieot, ir jsaprot: ja ms to gribam k universlu pienkumu, visi cilvki nav viend starta pozcij. Sagaidu izpratni par to, ka diasporai vajadzbas vartu bt nedaudz atirgas. Uzdevums ir uzbvt sistmu t, lai cilvki, kui ir iesaukti dient, dienestu redz k ieguvumu. 

 

Vai tas nozm, ka valsts vartu apmakst ar ceu uz dienesta vietu?

V. Trauda. Manuprt, tas ir jem vr, lemjot par to, kuros jautjumos valstij ir jpank pret, un is jautjums ir viens no tiem. 

 

Raimonds Bergmanis. Es bajos par to, ka obrd vl ir daudz neskaidrbu un piekrtu koliem, kui saka k ms to sksim, t cilvki, ar diaspor, to saprats. Savulaik ldzgs ststs bija ar par rezerves kaavru apmcbu. Kad to skm, brauca ar tie, kui dzvoja rpus valsts, un bija oti daudz jautjumu attiecb uz darba devjiem, par ceu, kas notiek slimbas gadjum un vl citi. Protams, ms vartu rkoties tpat k Dienvidkorej - cilvks, piemram, stud ujork, vi atbrauc uz Dienvidkoreju, nodien savus devius mneus un brauc atpaka. Dienvidkorejieiem tas ir oti prestii un oti cienjami. Lai ms panktu tdu attieksmi, mums jiegulda diezgan daudz laika, jo ie jautjumi ir btiski, td ir svargi, k ms sagatavosimies un k ms dienestu sksim. Saeim ms to vl neesam apspriedui. Ja gribam skt dienestu 1. janvr, bs jpieem lmumi. K Saeimas Aizsardzbas apakkomisijas prieksdtjs esmu uzaicinjis Aizsardzbas ministrijas prstvjus uz Saeimu, lai uzzintu atbildes ar uz daudziem citiem ar to saisttajiem jautjumiem piemram, kas notiks ar valsts aizsardzbas mcbu skols, vl nav izveidots ar alternatvais dienests. Labs piemrs ir Zviedrija pc kaa skuma Ukrain un Krimas okupcijas 2014. gad vii saprata, ka grib atjaunot obligto dienestu, miergi sagatavoja, izveidoja un to ska 2017. gad. Zviedrij iesaucamo skaits ir 100 tkstoi, bet obligtaj dienest dodas tikai etri procenti.

 

Jnis Bordns. Ce atkljas cea gjjam. Ir skaidrs ja ir lmums, un ir skaidrs, ka tas ir nepiecieams, tad ir jsk rkoties. Vienmr var sameklt rus un var aubties, bet jautjums ir jrisina. obrd pie galda ms neatrisinsim to, k izsaukt uz dienestu, k samakst par ceu un tamldzgi, tie ir techniski jautjumi, kui ir atrisinmi. Latvijas armija tagad pilnb atbilst NATO standartiem, t ir tikai jattsta. Manuprt, katrs puisis jutsies pagodints bt armij un dient, tpat k daudzas meitenes par to bs lepnas. Dzve ir vispusga, nav t, ka dienests izncins karjru vai tlku izgltbu. Armij apgtais paldzs ar tlk dzv, un diasporas jaunieiem tas bs gan k pienkums, gan k iespja bt Latvij, izjust savu pilsonbu, lai vii var justies droi un ar Latvijai dot drobu. Esmu prliecints, ka techniskos jautjumus, tpat k finansilos, msu valsts var atrisint. Domju, ka ms skam labi apzinties msu dalbu ka pret msu lielko ienaidnieku, apzinties to, ka ms esam valsts un valstij ir jiegulda ne tikai zintn, izgltb, kultr, bet ar aizsardzb. Un aizsardzba skas ar mums. Protams, lmumu par dienestu nevar stenot vien mirkl, vajadzgs laiks.

 

Edgars Rinkvis. Valdba ir uzklausjusi aizsardzbas ministra informtvo ziojumu un dau nedu laik tiks skatts ar likumprojekts un nostts no valdbas Saeimai. Aizsardzbas ministrs ir atsaucies manam lgumam 23. septembr rlietu ministrij tikties ar Diasporas konsultatvo padomi un prrunt os jautjumus, jo neskaidrbu ir daudz. Kad biju vizt Austrlij, jautjums par dienestu bija pats pirmais nevis par drobu vai kdu citu jautjumu, bet par obligto dienestu. Manuprt, ir trs lietas, un pirm ir: ptjumos un diskusijs, kuas bijuas man un koliem Latvij ar jaunieiem, izskan, ka vii ir gatavi dient, ka visiem jbt viendiem nosacjumiem, gan tiem, kui ir eit, gan tiem, kui ir rpus Latvijas. Tad skas nianses, ir vecki, kui saka, ka nelaids brnu dient nekd gadjum, un ir otri, kui piekrt dienestam. Jaunieu attieksme ir veselgka nek daam labam socilo tklu lietotjam, un vii saka ja tas viendi attiecas uz visiem, tad esmu gatavs iet dient. Otra lieta: manuprt ms dieml nevaram paslauct detaas zem segas, jo ms labi zinm, kas notika ar obligto dienestu. Td pats nepareizkais, ko ms varam dart, ir nosaukt to par obligto militro dienestu, jo tas uzreiz asocijas ar citu armiju un aizvadt gadsimta devidesmitajiem gadiem.

 

Runa ir par jauna, valsts aizsardzbas dienesta izveidi, kur nebs veco blaku msu armija ir pilnb mainjusies, ja saldzina ar to laiku. Un vl ar jpasaka, ka daus gadus vlk ms gribam ieviest valsts dienestu, agrk to sauca par alternatvo dienestu, bet to apzinti gribam saukt par valsts dienestu, jo taj vars strdt gan socilaj aprp, gan medicn, varbt ar ieklietu sistm. Detaas ir svargas td, ka ja pirmaj gad kaut kas noies greizi, dienesta reputcija bs sabojta, bs daudz problmu. Parlamentam bs iespjas diskutt ar pc vlanm atliku mnea laik, kad kaislbas jau mazliet bs norimuas. Un nav principili svargi, vai dienests sksies 1. janvr vai 1. aprl, - svargi ir skt sagatavotiem. Un tre lieta ir: ko dart ar tiem, kuiem latvieu valoda nav pietiekam lmen? Visticamk, t bs izloze, pc kuas izvlsies, kuiem dient. Ko dart ar darba vietu? Latvij t ir jsaglab, bet Austrlij vai Kanad msu likumi nav saistoi. Un ir jautjums par cea izdevumiem. Visi ie jautjumi ir atrisinmi, domju, ka to ar izdars, bet ir svargi, lai nav t, ka cilvks aizbrauc no valsts un vairs nav pakauts dienestam. Ar cilvkiem ir jrun ciepilni. Runt lozungos par valsts mlestbu vai skt draudt ar sodiem, ir pats nepareizkais. Domju, ka gan valsts varas prstvjiem, gan sabiedrbas viedoku lderiem, gan Bruoto spku kaavriem ir jcenas runt veid, kas neaizvaino, bet kas piesaista, ir juzklausa un jnk pret. Jau ir likums par valsts aizsardzbas izdevumu palielinanu ldz 2,5 procentiem no IKP, bs vajadzgi ar papildu ldzeki, bet par to jau lems nkam Saeima, pieemot budetu. 2026. un 2027. gad mums valsts aizsardzbai jau vajadzs trs procentus no IKP.

 

Problmas uz austrumu robeas tik drz nebeigsies, statistika liecina, ka fizisk siena uz robeas, k tas ir, piemram, Polij, labi paldz. Kad varam cert, ka ldzga siena bs ar uz Latvijas robeas?

E. Rinkvis. Ir skaidrs darba plns, un koli, kui to bv, jau zio par pirmajiem pankumiem uz Baltkrievijas robeas. Neaizmirssim, ka robeas jautjums ir jskats kompleksi. Ldz 2019. gadam ms jau diezgan labi attstjm robeu ar Krieviju, bet Baltkrievijas robea ldz 2020. gadam tika uzskatta esam droka par Krievijas robeu. Sks migrcijas krize. Ir vajadzga ne tikai fizisk robea, t ir jnodroina ar visiem nepiecieamajiem sensoriem un citu aprkojumu. Valdba lmumu ir piemusi, finansjums ir pieirts. Dieml par detam nedrkst ststt, jo t ir slgta informcija, td par konkrtiem paskumiem un naudas summm nevaram runt. Varu viengi teikt, ka abas ministrijas sadarbojas. J, ms esam prbirokratizjuies, t ir visa valsts prvaldes problma, birokratija ir tik liela, ka ierdi ir iebaidti jebkua lmuma pieeman, jo diskusija ar prokuroru ir nodrointa daudz biek, nek ar urnlistiem. Dieml tas jau ir nokuvis ar poltiskaj lmen, un valdbas sds nereti cits citam jokojot jautjam, ku tad nkamais ies pie prokurora. Gribtu, lai darbs uz robeas tiktu pabeigts nkam gada beigs, bet konkrtk uz o jautjumu var atbildt koli no Ieklietu ministrijas, kui ar to strd ikdien. 

 

J. Bordns. Es skatos no otras puses, ku ir atbildgs par to, lai ierdniecba sekmgi tiktu gal ar uzdevumiem. Ir ministrijas, kuas trk visu paveic un kuras lnk. Pirmais atjaunots Latvijas tieslietu ministrs Egils Levits atlaida visus padomju kolonils ministrijas darbiniekus un piema darb citus, ldzgi bija Prokuratr. Poltisku baiu d un varbt ar d korupcijas, daudzs ministrijs ir oti neefektvs aparts un varbt daviet tds ticis veidots apzinti. Jautjums ir ar par nodroinjumu, td nespj izdart tik elementru lietu: uzbvt ogu. Vispirms ir jsakrto poltisk vide, tad sakrtosies ar projektu veidoana un bvana. Ms biei vainojam likumu, bet tas ir, k taj teicien par dejotju, kam bikses trauc. Par ogu: to uzbvs! Skum droi vien bs dzelostiepu ogs, k tas ir tagad, tad bs ar pamatgks ogs. Domju, ka mums ir dai gadi, lai to izdartu, jo Ukrainas karaspks sagrauj Krievijas armiju un Latvij ir NATO. Poiem bija nedaudz labka situcija, jo viiem robea bija jau okupcijas laik mums tau robeas ar citm PSRS republikm nebija. 

 

R. Bergmanis. Mums vl jizdara oti daudz. Piekrtu, ka jbt poltiskai gribai. Nezinu, kd ldzeki agrk netika pieirti, bet tagad tas ir mainjies. Piekrtu, ka birokratija trauc un ka sadarbba ar Baltkrieviju agrk bija laba un tas novrsa uzmanbu, vairk domjm par Krievijas robeu. Robeai ir jbt msdiengai, tikai ogs vien k fizisks rslis nekd gadjum robeas drobu negarant, robeai jbt ar msdiengai. Vl gribu atgdint, ka Latvijas-Krievijas robeas demarkcijas lniju nosldzm tikai 2017. gad un tikai tad to reli varja bvt. oti btiskas lomas ir pavaldbm, kas atrodas pie robeas un tajs esoo deputtu izpratnei par visaptveroo valsts aizsardzbu. Ir jsaprot iespjamie riski, krize, k rkoties, ja ienk daudz imigrantu. Lielai daai o deputtu nav das pieredzes un zinanu. Vajadztu rkoties ldzgi tam, k rkojas Skandinvijas valstis, it sevii Somija piemram, jaunievltajiem parlamenta deputtiem ir trs dienu apmcba drobas jautjumos. Btu labi, ja tda btu ar pavaldbu deputtiem. Tad ar drobu saisttos jautjumus btu vieglk saprast, ar finansjumu drobas jautjumos, jo ir jstiprina resursi un kapacitte, lai nav t, ka finansjuma pietiek tikai algm, bet attstbai pri nepaliek. Piemram, robeas kriz bez Aizsardzbas ministrijas paldzbas Ieklietu ministrija viena pati netiktu gal, btu problmas. 

 

V. Trauda. Robeu jautjums fokuss ir uz fizisko ogu, bet msu spja nosargt robeu tiem nav tikai fiziskais ogs, bet ts ir ar modernas technoloijas, cilvku profesionl kapacitte, neatkargi no t, vai t ir robesardze vai zemessardze, kua ar paldzja uz robeas. Ms to esam nosargjui. Ceru, ka Ieklietu, Aizsardzbas un Finanu ministrijas sps koordint savu darbu, lai robea taptu aizvien droka un labka. Finansjums 2,5 procenti tagad un tuvkajos gados vl vairk tas ir oti svargi, bet tikpat svargi tas viss, kas bs jveic civilaj sektor, ja nedod Dievs! ms nonkam td pa situcij k Ukraina. Civilaj aizsardzb ir jdom ar par visiem tiem jautjumiem, kas saistti ar paldzbu Ukrainai dads joms, ar tur vajadzgs gana daudz resursu, lai ms btu gatavi diem gadjumiem. 

 

N. Puntulis. Atsaucoties uz repliku par valsts prvaldes prveides tempiem, varu vien piekrist Rinkvia kungam, ka esam prlieku apaugui ar birokratiju, un Bordna kungam par to, ka dam ministrijm t veicas trk, citm lnk, bet ar pirmajm tempi ir nepiedodami lni, pai gausi joprojm iet, piemram, ar iepirkumiem. 

 

Runjot par robeu drobu mums ir jbt gataviem. Vl vairk mums ir jbt apsteidzoiem! 

 

R. Bergmanis. Aizvadts nedas nogal biju Latgal, daudz runjos ar vietjiem iedzvotjiem, un vii teica: cilvki, kas dzvo pierobe, ir tie, kas pirmie stsies nosargt msu valsts robeu. 

 

Bet cik tur ir lojlu un oti lojlu cilvku?

R. Bergmanis. Tas, par ko js vaicjat, protams, ir liels izaicinjums. Tpc oti jdom par to, k Latgales reion veicint visdadks attstbas programmas. Tau es satiku oti daudz patriotisku un dedzgu cilvku. Turklt, k rda Zemessardzes pieredze, tiei Latgal notiek vissekmgks mcbas. 

 

Parunsim par sarkanajm lnijm, proti, ar kum partijm jsu prstvtais poltiskais spks nestrd kop ne Saeim, ne valdb? Pirmm krtm drobas kontekst, jo ir tau skaidrs, ka attiecb uz Krievijas agresiju Ukrain obrd neviens atklti atbalstoi neizteiksies, bet nav noslpums, ka vairku partiju iekien notiek pavisam apaubmi procesi.

R. Bergmanis. Sarkano lniju robea, manuprt, ir pavisam skaidra 24. februris! No 19 partiju programmm septis nav mints neviens vrds attiecb uz drobu, un tas run skaidru valodu. Ar tm mums noteikti nebs nek kopga. 

 

S. Benfelde. Ir divas poltisks partijas, kuas pirms 24. februa runja vienu, pc tam ska runt ko pilngi citu un aj brd attiecb par kau ir pilngi apklusuas. 

 

Edgars Rinkevis. Ar eit kltesoajiem esam gatavi vienmr sadarboties, ar veidojot valdbu pc Saeimas vlanm. Bet pilngi skaidrs, ka tas nav iespjams ar ar tm partijm, kas pc 2014. gada nav skaidri noformuljuas attieksmi pret Krievijas rcbu Krim, ar tm, kas nav skaidri pauduas attieksmi pret sankcijm, attiecb uz Krieviju, attieksmi pret Baltkrieviju. Ms redzam, kda obrd ir fragmentcija t saucamo krievisko partiju blok. Vai Rosikova vadt Stabilittei! ir par mata tiesu labka par Latvijas krievu savienbu? Nu, n, tau t ir jauna, agresva partija, kua jau draud ar vajanm pret tiem cilvkiem, kas ierosinja un stenoja Uzvaras piemineka nojaukanu. Jteic, oreiz ir vieglk nosaukt partijas, ar kum sadarboties. Turklt ir virkne populistisku partiju, k, nosacti sakot, latviskaj un krieviskaj blok, kuu nostja ir gaui neskaidra.

 

J. Bordns. Jteic, par sarkanajm lnijm biek  jaut urnlisti, ts netiek tik daudz apspriestas partiju starp. Tau mums, k zinms [no iepriekjm vlanm], nav problmu skaidri nosaukt savjs. obrd nosaukt partijas, ar kum sadarbba nav iespjama, ir vl jo vieglk Ukraina ir lakmusa paprtis. Konservtvie stingri nodeklarjui,ka t nav iespjama ar partijm, kas ir koruptvas. 

 

Un vl plai izskanjusi zia, ka Krievija ir ieguldjusi vairk nek 300 miljonu dolaru citu valstu poltiu uzpirkanai. Domju, ka is cipars ir vl lielks, un ir navi iedomties, ka Latvij nu nav maksts. Es skaidri saredzu, kus partijs ir Krema nauda, to var labi redzt viu lmumos. Spilgtkais piemrs kpc nav prtrauktas Krievijas gzes piegdes? 

 

Kad kop ar domubiedriem dibinjm savu partiju, bija tikai viens iemesls lai taj nebtu ietekmes no malas, no ekonomiskiem grupjumiem, no Krievijas. 

 

V. Trauda. Msu partij attieksme pret notikumiem Ukrain ir rkrtgi svargs arguments, ar attieksme pret cilvkiem, kui ir aubjuies par Latvijas attstbu pa Eiropas Savienbas vai NATO ceu, ar partijm, kum nav stingras prliecbas attiecb uz iem diviem jautjumiem, neredzam iespju darboties kop. 

 

N. Puntulis. Atirb no poltiskajiem spkiem, kas mainjui vai bijui spiesti maint savu retoriku, ar tostarp pc 24. februa, Nacionlai apvienbai nekas nav bijis jmaina! Msu sarkans lnijas un msu sadarbbas partneri vienmr ir bijui konstanti. Ar pc m vlanm msu nostja bs tikpat konsekventa.

 

E. Rinkvis. Vl vlos piemint, ka ir ar daas principilas lietas k valstiskums. Ir valdbas deklarcija, ku principils nostdnes tiek ieraksttas, parasti t top plau diskusiju gait, ldz tiek noformultas, piemram, galvens nostdnes ekonomik, tautsaimniecb u. c. Un tas  ir labi, ka notiek diskusijas, tiek atrasti kompromisi. Valstiskums nav diskutjams jautjums. 

 

Nkamvasar beigsies Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru termi. Kuu poltii js redzat k nkamo Valsts prezidentu? 

E. Rinkvis.  Ja Egils Levits btu gatavs turpint Valsts prezidenta pienkumus, ms noteikti viu atbalsttu nkamajam termiam, emot vr via ldzinjo veikumu un nostju.

 

J. Bordns. Ja Valsts prezidents netiek prvlts uz nkamo termiu, tas vartu liecint  par kdu dibintu iemeslu, kas saistts ar via darba kvalitti. Egila Levita veikuma kvalitte, manuprt, pilnb atbilst tam, lai vi turpintu savu darbu vl ar nkamo termiu. Msu partija noteikti Egilu Levitu atbalsttu. 

 

R. Bergmanis.  Iespjams, ka mums bs ar paiem sava kandidatra Valsts prezidenta amatam.

 

V. Trauda. Ms neesam apspriedui o jautjumu. Pagaidsim ldz pavasarim, kad izvrtsim, k gjis aizvadtajos etros gados. 

 

N. Puntulis.  Reflektjot uz Bordna kunga teikto, - ja jau ms gandrz gadu pirms termia beigm sktu apspriest jautjumu par Valsts prezidenta ievlanu uz nkamajiem etriem gadiem, tas jau btu signls, ka kaut kas oti nav bijis krtb. obrd mums nav bijis iemesla apspriest citu kandidtru un gaidsim Levita kunga paa pieteikumu kandidt vlreiz. 

 

Kdu jsu prstvts partijas redz Eiropas Savienbas nkotni? Vai tai jbt ldzgai Eiropas Savienotajm valstm, kur visus galvenos jautjumus izlemj Brisel, jeb tomr nacionlos valstu savienbai? Apvienots Karalistes izstans no Eiropas Savienbas liecina, ka aj jautjum nav vienotas nostjas.

E. Rinkvis. Msu partija redz Eiropu k spcgu nacionlo valstu savienbu. Ir jomas, kus nepiecieams sadarboties vl ciek. Savukrt Covid-19 pandmija atgdinja, ka veselbas aizsardzba pirmm krtm ir pau valstu przi. Latvija ir gatava diskutt par daudz spcgku vienots Eiropas drobas dimensiju. Vienlaikus mums jbt visai piesardzgiem pret dam it k no pirm acu uzmetiena labm idejm, kas patlaban virmo gais. Piemram, atteikans no vienprtbas principa rpoltisko lmumu pieeman, ka nkotn tos vartu pieemt ar kvalificto balsu vairkumu. odien daos jautjumos tas varbt btu pat oti labi. Bet kas zina, kda bs situcija pc daiem gadiem? Ja nu kd svarg jautjum ms paliekam vieni, bet mums vairs nav veto tiesbu? Varbt Baltijas valstm un Polijai bs vienota nostja, bet citas valstis ms prbalso. Tpc ms esam visai rezervti pret dm iniciatvm.


J. Bordns. Ka un pandmija deva skaidru mcbu, ka starptautisks struktras nebija ts, kas risinja konkrtus jautjumus risinjumi bija pau nacionlo valstu zi. 

 

R. Bergmanis. Par nacionlu valstu savienbu!

 

V. Trauda. Eiropas Savienba ir bvta k nacionlu valstu savienba, un tda t ar bs. Jautjums ir viengi par to, ka tai jkst spcgkai un izlmgkai lmumu pieeman.

 

N. Puntulis. Viennozmgi nacionlu valstu savienba. 

 

Kdu jautjumu no msu urnlistu puses js bijt sagaidjui un ko ms neuzdevm attiecb tiei uz diasporu? Kas vl palika nepateikts? 

N. Puntulis. Par vlanm k tdm alla esmu negtvi noskaots pret vrdu obligts, tau attiecb uz vlanm nekd zi nenoniecintu to valstu pieredzi, kus balsojums vlans ir obligts, k tas ir, piemram, Austrlij. Ko vlos pateikt diasporas kontekst? Veiksmes gadjum, ja tiku ievlts, lielku uzmanbu pievrsu tam, vai esam darjui pietiekami daudz un kvalittvi, lai veicintu sekmgu remigrcijas procesu. Uzskatu, ka varam dart vairk un labk. 

 

V. Trauda. Diaspor, trimd, remigrcij obrd ir vairk nek 370 tkstoi msu cilvku. T ir liela daa no msu poltisks kopienas, t ir liela msu tautas daa, un ir oti svargi, lai vii izjustu savu saikni ar Latviju. Balsojums vlans ir viens no veidiem, pats svargkais, k cilvks apliecinu o saikni ar savu valsti. Tpc aicinu, mudinu visus, kas ir izaugui trimd un tos, kas nesen aizbraukui, stenot o savu saikni un izpildt pienkumu pret Latvijas valsti! Pat ja obrd es uzsveru! obrd dzvojat rpus Latvijas, ms visi esam un paliekam kop. 

 

R. Bergmanis.  Man paam pirms m vlanm ir tda sajta, kda nav bijusi visus os 30 neatkarbas gadus, apzinos, cik oti svargi ir tiei oreiz pankt, lai ms visi dotos nobalsot. Mans lgums bsim tikpat vienoti un apmgi, kdi esam ne reizi vien bijui savai valstij izirgajos bros!

 

J. Bordns. Msu mris ir turpmkajos 10 gados sasniegt to, ka Latvija iekst Eiropas attsttko valstu pirmaj desmitniek. Mans aicinjums lai visi, kas obrd dzvo un strd rpus Latvijas, pievienotos im mrim! Un vl Latvijai lojlo cilvku prsvars joprojm ir oti trausls, visvairk ir vienaldzgo un dieml navo, par ko liecina lielais skaits steig sadibinto partiju, tostarp, pc manas prliecbas, Krema finanstu, kas vienkri jauks gaisu ar mri prvilint vltjus. Tpc aicinu, ldzu visus balsot un mudint citus balsot par Latvijai lojlajiem poltiskajiem spkiem! 

 

E. Rinkvis. Izmantojot o izdevbu, vlos ar laikraksta starpniecbu izteikt lielu paldies diasporai par visu, kas darts aizvadto 30 gadu laik! Mani oti iepriecina jautjums, ko biei saemu, tiekoties ar cilvkiem rzems, ko ms vl vartu dart Latvijas lab? Nu, lk, is ir tas brdis, kad 1.oktobr js varat paldzt, dodoties nobalsot par tiem poltiskajiem spkiem, kas ir par neatkargu un demokratisku Latviju! Izvle ir gan starp liberiem un konservtvajiem, nacionliem un centristiem, ir iespja atbalstt sev tkams personlijas un svtrot ts, kas iet mazk prliecinoas.       


Redakcija izsaka sirsngu pateicbu

LaPa mzejam par viesmlgo uzemanu savs telps Berga bazr!

 

 


 

Atpaka