Par izglītību Latvijā: Vieglāk ir brēkt
   27.11.2012

Demagoģijas galvenā iezīme ir nevis aplūkot lietas būtību, bet gan „bliezt” ar savu sakāmo pilnīgi neatkarīgi no visa pārējā. Šonedēļ demagoģijas sakarā varam aplūkot vienu procesu manā tēvzemē Latvijā, otru – manā dzimtenē ASV.

Latvijā runa ir par izglītību un ar to saistītajiem jautājumiem. Atjaunotās valsts mūžā grūti atcerēties enerģiskāku izglītības un zinātnes ministru par pašreizējo - Robertu Ķīli. R. Ķīlis pārstāv Reformu partiju (RP), kas reizēm šķiet gatava iet pāri līķiem, lai ieviestu dažādas reformas. Iespējams, šī degsme daļēji ir iekvēlojusies tāpēc, ka RP reitings kopš pērnajām Saeimas vēlēšanām ir iekritis dziļā pagrabā un arvien vairāk rādās, vai tikai šī partija nav tāds vienreizējas lietošanas objekts un tāpēc tai ar reformām ir jāsteidzas. Taču tas nav šī raksta temats. Roberts Ķīlis ir augsti izglītota persona ar Keimbridžas universitātē Lielbritanijā iegūtu doktora gradu, pēc profesijas ir sociālantropologs, tātad – cilvēks, kas urķējas pa sabiedrību un cenšas izpētīt, kāpēc tā ir tāda, kāda tā ir.

Mūsu ministram, starp citu, ir arī visnotaļ ass raksturs. Kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Stratēģiskās analizes komisijas vadītājs (prezidenta Valža Zatlera laikā) nav cilvēks, kuŗam ir īpaši daudz pacietības  muļķiem vai veltīgai laika tērēšanai un gaŗu muldēšanai. Tostarp ministrs ir arī nācis klajā ar domu, ka būtībā kādas divas trešdaļas augstskolu mūsu valstī mierīgi varētu klapēt ciet un tāpēc nevienam gabals nenokritīs… .

Vairāk lasiet laikraksta „Brīvā Latvija”  Nr. 45

Kārlis Streips

Foto: www.ir.lv