
.jpg)
Kârlis Streips 14.06.2022
Latvijas Centrâlâ statistikas pârvalde nupat laidusi klajâ jaunâkos datus par demografijas situâciju mûsu valstî. Virsraksts sabiedrisko mediju portâlâ LSM.LV par to bija ðâds: “Latvijas iedzîvotâju skaits gada laikâ samazinâjies par 17,5 tûkstoðiem.”
Pârvaldes pçtîjumâ skaidrots, ka ðî fakta pamatâ ir apstâklis, ka pçrn mirstîba Latvijâ bija divreiz lielâka nekâ dzimstîba. Pat ïoti iespçjams, ka pie paaugstinâtâs mirstîbas lîmeòa vismaz daïçji vainîga ir Covid-19 pandçmija, kuºa divos gados kopð tâs pirmsâkumiem mûsu valstî ir izmaksâjusi dzîvîbu gandrîz seðiem tûkstoðiem cilvçku.
Tomçr ar visu to, fakts ir tâds, ka gada sâkumâ Latvijas Republikâ dzîvoja 1,876 miljoni cilvçku. Tas nav mazs skaitlis. Pasaulç iedzîvotâju skaita ziòâ mûsu valsts ierindojas 151. vietâ no kopumâ 235 valstîm. Sarakstâ esam vienu vietu zem Ginejas-Bisavas Âfrikâ un vietu virs Bahreinas Tuvajos Austrumos. Iedzîvotâju skaits nav râdîtâjs par attiecîgâs tautas ilgtspçju. Mazajâ Lichtenðteinâ dzîvo vien 38 tûkstoði cilvçku, un tâ ir viena no bagâtâkajâm valstîm pasaulç.
Ko citu uzzinâm jaunajâ CSP ziòojumâ? Ðî gada sâkumâ Latvijâ 46,3 procenti iedzîvotâju bija vîrieði, bet 53,% - sievietes. Tas pierakstâms faktam, ka vîrieði mçdz bût daudz pârgalvîgâki nekâ daiïâ dzimuma pârstâves un tâpçc vidçjais paredzamais mûþa ilgums jaunpiedzimuðam zçnam mûsu valstî patlaban ir 68,2 gadi, kamçr jaunpiedzimuða meitene vidçji var paredzçt 77,9 gadus gaºu mûþu.
16% Latvijas iedzîvotâju gada sâkumâ bija pirms darbspçjas vecuma un 22,2% - tam pâri. 61,8% populâcijas lîdz ar to bija darbspçjas vecumâ. No tâ, protams, neizriet, ka visi attiecîgajâ vecumâ esoðie cilvçki strâdâ. Bezdarba lîmenis Latvijâ patlaban ir ap 6,5 procentiem, mazâk Rîgâ un Pierîgâ, krietni vairâk Latgales pusç (14,2% ðî gada aprîlî atbilstoði Nodarbinâtîbas valsts aìentûras datiem).
Centrâlâs Statistikas padomes ziòojumâ vçstîts, ka gada sâkumâ 86,9 procenti Latvijas Republikas iedzîvotâju bija Latvijas pilsoòi. Atlikuðo nepilsoòu procents laika gaitâ samazinâjies lîdz tikai 9,7%. 2021. gadâ 562 personas iesnieguðas naturâlizâcijas pieteikumus, kopumâ no tiem Latvijas pilsonîbâ uzòemti 419, tajâ skaitâ astoòi nepilngadîgi bçrni. Lîdz aprîïa beigâm ðogad pieteikumus iesniedza 309 personas, pilsonîbâ uzòemtas 166.
3,4% Latvijas iedzîvotâju gada sâkumâ bija citas valsts pilsoòi. Es pats esmu dubultpilsonis, un tâds esmu bijis kopð pagâjuðâ gadsimta 90. gadu sâkuma. Attiecîbâ uz citiem, ir diezgan daudz cilvçku, kuºi ir pieòçmuði Krievijas Federâcijas pilsonîbu. 2018. gada Krievijas valsts prezidenta “vçlçðanâs” piedalîjâs 20 765 cilvçki Latvijâ. Tas bija mazliet mazâk nekâ iepriekðçjâ reizç, taèu aptaujas dati liecinâja, ka teju vai visi pçc kârtas balsoja par paðreizçjo Kremïa faðistu.
Pie tâ dçvçtâ Uzvaras pieminekïa katru gadu 9. maijâ pulcçjuðies faðista tâ dçvçtâs “Krievu pasaules” atbalstîtâji. Pçdçjos trîs gados nç, jo divus gadus bija ar pandçmiju saistîtie ierobeþojumi un ðogad sakarâ ar Kremïa faðista genocîdu Ukrainâ pasâkums vienkârði tapa aizliegts. Tiesa, tas netraucçja atseviðíus cilvçkus it îpaði nâkamajâ dienâ, 10. maijâ pie okupâcijas puïía sarîkot visai pamatîgu ïembastu. Tas cita starpâ izmaksâja amatu iekðlietu ministrei Marijai Golubevai.
Nebût negribu apgalvot, ka visi Latvijâ dzîvojoðie Krievijas pilsoòi ir mûsu valstij nelojâli. Tomçr lielâs kaimiòvalsts bezgalîgâ un kaitîgâ propaganda savu ir panâkusi. Îsi pçc kaºa sâkuma Ukrainâ veikta aptauja, kuºâ konstatçts, ka liels vairâkums latvieðu respondentu kaºâ atbalstîja Ukrainu, bet nelatvieðu kontingentâ tâdu bija krietni mazâk Arî tas ir râdîtâjs.
Vçl viens interesants fakts CSP pçtîjumâ ir atzinums, ka ðî gada sâkumâ 63% valsts iedzîvotâju bija latvieði un 24% - krievi (atlikuðo tautîbu pârstâvji veido daudz mazâkas kopienas). Varam atcerçties, ka PSRS okupâcijas laikâ bija lielas baþas par iespçju, ka okupçtajâ Latvijâ latvieðu procents paslîdçs zem 50%. Tâ tas, paldies Dievam, nenotika, bet bûtu okupâcija turpinâjusies vçl gadus desmit, grûti spriest, kâda mûsu valsts tad bûtu.
Komentâra rakstîðanas dienâ savâ TV24 telekanalâ vadîju raidîjumu “Preses klubs,” kur viens no viesiem bija kâdreizçjais Saeimas deputâts Imants Parâdnieks no Nacionâlâs Apvienîbas. 13. Saeimas vçlçðanâs viòð palika aiz svîtras, bet kâ kompensâciju saòçma darbu kâ Demografisko lietu centra vadîtâjs. Tâ darbojas Pârresoru koordinâcijas centra paspârnç. Parâdnieka kungs raidîjumâ teica, ka nepiecieðams ïoti lielâ mçrâ palielinât atbalstu ìimençm ar bçrniem, jo dzimstîbas lîmenis esot krietni par zemu tautas ataudzei. Tâ tas ir, jâ, taèu grûti spriest, ko tur lietas labâ darît. Fakts ir tâds, ka daudzi jauni cilvçki, tajâ skaitâ sievietes, vçlas vispirms sev nodroðinât kârtîgu dzîvi ar kârtîgu darbu un kârtîgiem ienâkumiem un tikai pçc tam varbût domât par ìimenes izveidoðanu un bçrniem. Ir arî fakts, ka pietiekami daudz jaunu cilvçku izglîtîbas laikâ vai pçc tam pârceïas kaut kur uz ârzemçm, kur darba vietas varçtu bût labâkas un ar krietni labâku atalgojumu. Papildu atbalsts ìimençm ar bçrniem arî ir laba lieta, taèu tas jâskata kontekstâ ar citâm valsts vajadzîbâm, tajâ skaitâ, piemçram, vecuma pensijâm, kuºas arî aizòem ievçrojamu daïu budþeta lîdzekïu.
Komentâra beigâs vçlos atzît, ka saruna par demografiju latvieðu tautâ nebût nav nekas jauns. Nesen man kâda izdevniecîba atsûtîja pagaºu materiâlu par Latvijas pirmo Valsts prezidentu Jâni Èaksti, kas bija rakstîts ne îpaði labâ angïu valodâ un lîdz ar to prasîja pârrakstîðanu. Cita starpâ materiâlâ bija minçta uzruna, kuºâ Èakstes kungs vçrsâs pie Latvijas sievietçm, bilstot, “ja katrâ latvieðu ìimenç bûtu seði bçrneïi, Latvijas iedzîvotâju skaitu jau vienas paaudzes laikâ varçtu palielinât no 2,5 lîdz 7,5 miljoniem.” Paðam valsts prezidentam bija deviòi bçrni. Taèu mûsdienâs tik lielas ìimenes ir retums nudien.
Atpakaï