Pamācošs pretstats
   20.04.2012

Tas bija pirms septiņiem gadiem. Rīgas krievvalodīgās avīzes Kommersant-Baltija šefredaktors Jurijs Aleksejevs DELFI portālā nāca klajā ar rakstu: Zeme, kuŗā gribas atgriezties uz tanka.

 Tas bija drīz pēc 16. marta: Aleksejevs savās svētajās dusmās ierosināja pievilināt ārzemju tūristus, piedāvājot tiem kā Latvijas suvenīrus karodziņus ar kāškrustu, mazas karātavas bērniem, pieminot Hitlera dzimšanas dienu u.tml. Informējot lasītājus, ka CNN reklāmas raidījumā par Latviju stāstīts kā par "zemi, kuŗā gribas atgriezties", Aleksejevs ierosināja šo tekstu mazliet grozīt. Proti: "Zeme, kuŗā gribas atgriezties uz tanka."

Pagāja septiņi gadi. Šogad Jurijs Aleksejevs, kas starplaikā kļuvis par krievvalodīgā portāla www.imhoclub.lv "diskusiju kluba priekšsēdi", apraksta 2012. gada 16. marta norises Rīgā. Viņš skraidīja starp Bastejkalnu un Kolonādes kiosku, vienā laidā cītīgi knipsēja un pasteidzās savā portālā sniegt bagātīgi illustrētu pārskatu, virsrakstā uzsvērdams:  Riebīgāku skatu es savā mūžā vēl nebiju redzējis.

Viņu īpaši tracinājis tas, ka Tatjanas Ždanokas un tās pavadoņu demonstrātīvi un provokātīvi nolikto vainagu ar sēru lenti "braši puiši" vēlāk aizklājuši ar plāksni - leģiona vairodziņa Latvija attēlu.

Nevaldāmās dusmās drebot, Aleksejevs šo savu reportāžu - ar parallēlu tekstu krievu un angļu valodā - ievietoja tīmeklī un pasteidzās nosūtīt  Holokausta piemiņas mūzejam (UŠMM) Vašingtonā. Tur šo tendenciozo, histerisko reportāžu prātīgi nolēma ignorēt.

Aleksejevam pretsparu deva mans tautietis - Rīgas uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs, kuŗš, kā zināms, ne vien par savu naudu lika no jauna atliet Pēteŗa Pirmā pieminekli, bet arī uzdāvināja Saeimai atjaunoto Lāčplēša cilni, kas tagad grezno LR parlamenta ēku. Avīzē Čas publicēta Gomberga atklātā vēstule, kuŗā viņš pārmet Aleksejevam lētu demagoģiu, izmantojot Tatjanas Ždanokas klaji provokātīvās izdarības, lai paustu pasaulei par "fašisma atdzimšanu Latvijā".

Avīzē Čas bija lasāma Aleksejeva atbilde Gombergam. Cita starpā viņš zūdās par portāla www.kompromat.lv īpašnieku Leonidu Jākobsonu, kas bija filmējis ainu viesnīcas FG Royal (Hotel de Rome) septītajā stāvā, kur, no augšas novērojot norises pie Brīvības pieminekļa, ar gardumiem mielojās "viņam nepatīkami (!) cilvēki" - Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Cilēvičs, Abiks Elkins, Boriss Gafts un citi. Jākobsona reportāža bija ironiska, un tas nu "besīja" (kā tagad mēdz teikt) Juriju Aleksejevu.

Kas ir Leonids Jākobsons? Viņa portāls www.kompromat.lv līdzinās Lato Lapsas portālam www.pietiek.lv tai ziņā, ka šis izmeklējošās (investigative) žurnālistikas paveids ir dzeltenīgs un riskants, jo draud sūdzības un tiesas darbi. Lato Lapsas grāmatas, kas atspoguļo viņa pūļu rezultātus, tiek momentā izpirktas. Manuprāt tas, ko viņš raksta par Vairu Vīķi-Freibergu, ir sīkumaina piekasīšanās, nekas vairāk. Bet tā nu ir šī žanra specifika. No 1925. līdz 1934. gada maijam Rīgā iznāca nedēļas laikraksts Aizkulises, ko rediģēja Arturs Tupiņš. Tas nu bija Lato Lapsas un Leonida Jākobsona portālu priekšgājējs.

Vārdu sakot, šā gada 29. marta pēcpusdienā nezināmi uzbrucēji, kas esot runājuši krieviski, uzklupa Jākobsonam viņa mājas kāpņu telpā, viņu smagi piekāva, sagrieza viņam vaigu un atstāja viņu guļot asiņu peļķē. Jākobsona astoņus gadus vecajam dēlēnam, kas paspēja uzskriet stāvu augstāk, tas bija šoks un smags pārdzīvojums.

"Viņi gribēja aizbāzt man muti," teica mans tautietis Leonids Jākobsons intervijā, kas publicēta Dienas sestdienas pielikumā. Kas ir "viņi"? Jākobsons min, ka tie varētu būt ar Pirmo Baltijas kanāli (PBK) un Rīgas pilsētas galvu Nilu Ušakovu saistīti cilvēki. Leonids Jākobsons, kā zināms, bija cēlis gaismā Ušakova elektronisko saraksti ar Krievijas vēstniecību...

Divi žurnālisti - Jurijs Aleksejevs un Leonids Jākobsons. Pamācošs pretstats.

Franks Gordons