EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Otrais ststs. Jau divreiz ka ir apgriezis dzvi ar kjm gais
128066

   07.03.2023

 

 

Latviete Lina Lismane pc astopadsmit nodzvotiem gadiem Ukrain tagad ir Csu novada socil dienesta darbiniece un strd ukraiu bgu centr Css.

 

Lina teic, ka saprot viai ir vieglk nek prjiem bgiem no Ukrainas, jo via ir csiniece, un tagad abas ar desmitgadgo meitiu dzvo pie saviem veckiem. Turpat blakus ir msa ar imeni, Rg brlis ar imeni.

 

Vrs ir palicis Ukrain, vi ir irurgs un turpina darbu. Vi nestrd front, bet ar cilvkiem, kui nekaro, ir vajadzga rsta paldzba. Slimnc reizm rstanos turpina ar kaavri, jo ievainojumi ir smagi un paldzba ir vajadzga ar vlk. 

 

Lina ar savu imeni, vru ukraini un meitiu, dzvoja netlu no Kijivas Bojark, piepilst, kua ir aptuveni 12 kilometrus no Ukrainas galvaspilstas. Ststot par Krievijas pilna mroga iebrukumu Ukrain, Lina agr 24. februa rt pamods no sprdziena, kas nogranda netlu. Ja nekad neesi saskries ar karu, nesaproti, cik tlu tie sprdzieni notiek, tikai dzirdi, ka sprgts un ka lido lidmanas, saka Lina. Via ar ststa, ka jau pirms 24. februa saemtas e-pasta vstules no Latvijas vstniecbas Kijiv un ar no rlietu ministrijas ar aicinjumiem latvieus aizbraukt no Ukrainas, jo pastv uzbrukuma iespja.

 

Ms tomr neticjm, ka sksies sts ka, ka ms varbt vairk baida, nek patiesb var notikt, via skaidro un piebilst, ka kd brd tomr imen sapratui, ka viai vajadztu braukt uz Latviju, bet bietes uz lidmanu vai vilcienu vairs nav bijuas pieejamas. Kad ka sks, viss apstjs, visi bija mjs, jo darbs ar visur bija apstjies, sabiedriskais transports ar vairs negja, veikali bija ciet. Trka degvielas, jo, skoties uzbrukumam, daudzi beidzot nolma, ka vajadztu aizbraukt. Skum domjm, ka vars aizbraukt ar evakucijas vilcieniem, bet skaidrbas par to, k tikt ldz Polijas robeai, bija maz, tpat k nezinjm, vai robeai bs jiet pri kjm, vai bs kds transports. Biju savkusi mazu mugursomu un maziu koferti ar mantm. Dien, kad gaidju vru no darba, lai vi ms aizvestu uz staciju, vi bija nolmis ms tomr vest ar manu, jo pris dienu iepriek bija izdevies dabt degvielu. tri, tri aizbraucm. Css bijm pagju gada mart. Vrs atgriezs Bojark, paststa Lina, vaicta par kaa skumu. Par kau tagad via dokumentls filmas neskats, jo prk smagi to visu redzt, jo uzreiz atceras neprtraukts gaisa trauksmes, slpanos pagrab un to, k skum skaitjui dienas, cerb, ka tlt, tlt tas rprts beigsies. Tagad, to visu atceroties, via reizm domjot ja btu vl kdu laiku izturjusi, varbt vlk nemaz neaizbrauktu, paliktu tur.  Pc bra via gan dusmgi piebilst, ka t jau ir otr reize, kad Krievija vias dzv ir visu apgriezusi ar kjm gais. Izrds, ka ar mazo, tikai gadu veco meitiu, Lina atbraukusi pie veckiem 2014. gad, kad Krievija anektja Krimu. Vrs toreiz sacjis, ka nevar zint, vai nesksies liels ka un Linai ar meitiu drok ir braukt pie veckiem uz Latviju. Toreiz abas Css nodzvojuas trs mneus, tad atgriezus mjs, Ukrain.

 

Kad vaicju Linai, k iepazinusies ar vru, via paststa, ka vrs tolaik strdjis Latvij, Daugavpil, jo Ukrain mediu algas bijuas oti mazas, un draugs piedvjis viam darbu Latvij. Lina strdjusi Css tirdzniecb viai ir grmatvedes diploms, bet aj profesij nav strdjusi. Saku, ka Daugavpils no Cim ir krietnu gabalu, un Lina smej, ka viu iepazans ststs ir romantisks: abi iepazinuies ceojum uz Parzi. Apprecjuies jau Ukrain, 2006. gad.

 

Kad jautju, vai pc kara kop ar meitiu Lina atgriezsies Ukrain, via atbild si: Noteikti!. Meitia lasa un ar saprot latvieu valod, bet Lina ar viu sarunjas ukrainiski, jo neviena cita viai nav, ar ko sarunties ukraiu valod. Ar Bojark mjs sarunjuies ukraiu valod, jo  visa dzve tau ir tur. 

 

Kad Lina prcls uz dzvi Ukrain, skum via strdjusi Latvijas vstniecb Kijiv, tolaik daudz ncies tikties ar latvieiem. Darbs bijis interesants, bet tad Ukraina ieviesa bezvzu remu Latvijai, un vstniecba samazinjusi darbinieku skaitu. Linas draudzene latviete dzvojusi Brovaros, pilsti pie Kijivas. Ar draudzene obrd ar saviem brniem esot Latvij, Rg. Bojark gan ar latvieiem nav izncis tikties, tomr Jus imen atzmjui, jo Linas tvs ir vrd Jnis. Kad pajautju par ukraiiem, Lina teic, ka viu ststi par piedzvoto briem ir tik briesmgi, ka grti klausties. Daudzi gan negrib par to runt, jo nespj tajs ausms atgriezties.Saprotiet, ts raetes trpa daus simtus metrus tuvk vai tlk, var likties, ka tas nekas, bet ts ir cilvku dzvbas! Dzvbas! Var tikai apbrnot to, cik ukraiu tauta ir saliedta! Un te, Latvij, ir grti iedomties, k tas ir, kad krt bumbas un raetes. Atceros, k pirmajs diens, kad prtikas nebija, vramte aizgja meklt damo.Viena gaisa trauksme, otra, iet laiks, bet vias vl nav! Un tad vramte priecga atnk via ir dabjusi olas! Stvjusi rind gaisa trauksmes laik, nav slpusies, bet stvjusi! Un cik baisi bija redzt tos kontrolposteus visur. Tie bija ukraii, savjie, bet, kad to redzi, dzirdi to gaisa trauksmi, sprdzienus... Un k viss tika sagrauts! Ukraina ir skaista zeme, k visu cla, iekrtoja! Un tagad drupas un tkstoiem bij gjuo. Kad reiz Latvij, ar te Css, dzirdu latvieu iebildumus par to, ka tik daudz tiekot paldzts ukraiiem, sirds saaudzas. Te cilvkiem bumbas un raetes uz galvas nekrt, vai tiem grti saprast, cik te ir mierga dzve, te brni netiek katru dienu nogalinti, ievainoti vai deportti uz Krieviju!

 


 

Atpaka