
.jpg)
Juris Lorencs 09.05.2023
Kâ jau varçja paredzçt, Latvijas valdîba 2. maijâ nolçma pagarinât ârkârtas situâciju uz robeþas ar Baltkrieviju lîdz 10. augustam. Nelegâlâ robeþpârkâpçju krize, kas sâkâs 2021. gada vasarâ, joprojâm nav beigusies, tâ pat pieòemas spçkâ. Aizvadîtajâ 2022. gadâ kopumâ novçrsti 5286 cilvçku mçìinâjumi nelikumîgi ðíçrsot Latvijas - Baltkrievijas robeþu, bet 217 migranti (sievietes ar bçrniem, slimnieki utt.) humânu apsvçrumu dçï ielaisti Latvijâ. Savukârt ðogad lîdz 25. aprîlim no nelikumîgas robeþas ðíçrsoðanas atturçti 2146 cilvçki, uzòemti- 175 cilvçki. Pçc valdîbas sçdes notikuðajâ preses konferencç ârlietu ministrs Edgars Rinkçviès atzina, ka “situâcija uz robeþas nav uzlabojusies, tâ atkal pasliktinâs. Arvien vairâk nelegâlo migrantu cenðas ðíçrsot mûsu robeþu, pieaugusi slodze robeþsardzei.” Turklât naktî no 1. uz 2. maiju imigranti uzbrukuði Latvijas robeþsargam, un tas uzskatâms par ârkârtas gadîjumu. Lûk, kâ notiekoðo komentçja iekðlietu ministrs Mâris Kuèinskis: “Aizturçtie cilvçki, ðíçrsojot robeþu, metuðies virsû robeþsargam, nâcâs iejaukties arî robeþsardzes sunim, un arî ar to vçl mçìinâja cîkstçties. Cilvçki pielietoja spçku pret mûsu robeþsargiem, kas nav pârâk bieþs gadîjums. Ðodien runâjâm ar aizsardzîbas ministri, ka acîmredzot tuvojas brîdis, kad robeþas apsargâðanâ bûs nepiecieðama lielâka zemessargu iesaiste.”
Par migrantu krizi katru dienu ziòo mediji, par to daudz rakstîjis arî “Laiks”. Tomçr ðoreiz situâcija ir îpaða. Pirmkârt, ja agrâk uz robeþas notvertajiem pârkâpçjiem pasçs bija Baltkrievijas vîza, tad tagad aizvien bieþâk parâdâs “tûristi” ar Krievijas vîzâm kabatâ. Tas nozîmç, ka ne tikai Lukaðenko, bet nu jau arî Putina reþîms pret Latviju izmanto hibrîdo ieroci- nelegâlos migrantus. Otrkârt, par sevi sâpîgi atgâdina iepriekðçjâs valdîbas nepadarîtais mâjas darbs- neuzceltais þogs uz robeþas ar Baltkrieviju un tâlâkâ perspektîvâ arî ar Krieviju. Tikmçr gan Polija, gan Lietuva uz savâm robeþâm ar Baltkrieviju jau uzbûvçjuðas teju vai nepârvaramus, ar novçroðanas kamerâm un sensoriem aprîkotus ðíçrðïus. Saprotams, ka ðâdâ situâcijâ îpaði “kârdinoða” kïûst tieði vâji aizsargâtâ Latvijas robeþa. Treðkârt - pret Latviju tiek vçrsts informâtîvais kaºð. Ðî gada 19. aprîlî Katarâ bazçtajâ medijâ “Al Jazeera” parâdîjâs Michala Kranca publikâcija angïu valodâ - “Cilvçkus, kuºi ierodas Latvijâ, spîdzina droðîbas dienesti” (Michal Kranz: “People crossing into Latvia allege torture by security services”).
M. Krancs intervçjis kâdu Abdalrahmanu no Sîrijas, kuºð patlaban atrodas Vâcijâ. 2022. gada sâkumâ ðis “bçglis”, kâ viòð pats apgalvo, pametis Sîrijâ ìimeni, sievu un divus bçrnus, lai dotos uz Eiropu. Vispirms viòð ieradies Libânâ, tad Krievijâ, lîdz nonâcis Baltkrievijâ. Pçc vairâkiem neveiksmîgiem mçìinâjumiem iekïût Polijâ un Lietuvâ Abdalrahmans aizvadîtâ gada decembrî devies uz Latvijas robeþas pusi. Tur viòð samaksâjis cilvçku kontrabandistiem (smuggler) 5000 ASV dolaru, kuºi apsolîjuði nogâdât “bçgli” pâri robeþai. Viòð notverts jau Latvijas territorijâ, kur esot pakïauts pazemojumiem- apliets ar aukstu ûdeni, apdedzinâts ar cigaretçm, mocîts ar elektroðoka ierîci utt. To visu it kâ darîjuði sejas maskâs tçrpuðies robeþsargi vai policisti. Protams, viòa vârdiem nav nekâdu pierâdîjumu. Latvijâ Abdalrahmans septiòas dienas pavadîjis ieslodzîjumâ un tad nogâdâts bçgïu uzturçðanâs centrâ. No turienes viòð aizbçdzis un ar cilvçku kontrabandistu palîdzîbu janvârî nokïuvis Vâcijâ. Cits robeþpârkâpçjs vârdâ Hasans, kuºð ceïojis kopâ ar Abdalrahmanu, “Al Jazeera” þurnâlistam izteicies: “Robeþsargi jautâ - vai tu esi ukrainis? Kad jûs sakât “nç”, smaids viòu sejâs pazûd.” Patiesi- kâda var bût lîdzcietîba pret cilvçkiem, kuºi pamet ìimeni un atrod 5000 dolarus, lai nelegâli iekïûtu Eiropâ?
Labâ ziòa ir tâda, ka ðâdi stâsti âtri izplatâs un vienu otru varbût attur no lîdzîgâm avantûrâm. Turklât tie migranti, kuºiem izdodas iekïût Latvijâ, ðeit ilgi neuzkavçjâs. Izmantojot atvçrtâs Ðengenas zonas valstu robeþas, viòi dodas tâlâk uz Rietumiem. Piemçram, uz bagâto un dâsno Vâciju, uz laimes zemi “Ger- Money”. Ko viòi tur meklç? Ar retiem izòçmumiem- ne jau darbu vai iespçjas izglîtîtoties, bet gan pabalstus. Diemþçl tâda ir reâlâ situâcija. Konservâtîvajai Austrijas Tautas partijai tuvu stâvoðais medijs “Exxpress” ðî gada 30. aprîlî publicçja redakcijas komentâru ar zîmîgu nosaukumu: “Nepârprotams brîdinâjums”. Tajâ teikts, ka no pçdçjos 12 mçneðos Austrijâ ieceïojoðajiem patvçruma meklçtâjiem 70 % ir analfabçti, kuºi nemâk ne lasît, ne rakstît pat dzimtajâs valodâs. Izredzes, ka viòiem Austrijâ izdosies atrast darbu, esot tuvas nullei. Tâ ir milzîga atðíirîba no ASV, kur pâri Meksikas robeþai ierodas spâniski runâjoðie kristieði no Centrâlâs un Dienvidamerikas. Tie, kuºi ðodien visiem ceïiem un neceïiem mçìina iekïût ASV, dodas uz turieni ar vienu mçríi - reâlizçt savu “Amerikas sapni”. Strâdât kaut vai nelegâli, bet strâdât. Saprotams, arî starp viòiem ir gana daudz laimes meklçtâju, pat kriminâlistu. Par to liecina nesenais traìiskais notikums Teksasâ, kur nelegâlais imigrants no Meksikas Francisko Oropesa noðâva piecus vienas ìimenes locekïus, to starpâ deviòus gadus vecu bçrnu.
Tomçr kopumâ ceïu uz ASV meklç cilvçki, kuºi ar laiku iekïausies vietçjâ sabiedrîbâ. Ja ne viòi paði, tad viòu bçrni gan. Savukârt Eiropâ ieplûst musulmaòi. Tâ ir kopiena, ko principâ nav iespçjams pilnîbâ integrçt jaunajâs mîtnes zemçs. Parallçla sabiedrîba, kas dzîvo pçc saviem likumiem un tradicijâm. Saskaòâ ar ðariâtu (islâma likumi) visiem pilngadîgajiem, kuºi novçrsuðies no islâma reliìijas un pârgâjuði citâ, tiek piespriests un izpildîts nâvessods. Tikmçr Âfrikâ un Tuvajos Austrumos iedegas jauni koflikti. Pçdçjais piemçrs- Sudâna, kur bruòotas bandas mçìina gâzt valdîbu, notiek kaºadarbîba un bçgïu skaits sasniedzis ap pusmiljonu cilvçku. Daïa no viòiem jau raugâs Eiropas robeþu virzienâ. Bet mçs neesam parâdâ Sîrijai, Afganistânai, Etiopijai, Eritrejai, Jemenai vai Sudânai. Mçs neesam vainojami par ðo valstu polîtiíu kïûdainiem lçmumiem un pilsoòu kaºiem. Vienîgâ tauta, kuºai mçs esam parâdâ, jûtam lîdzi un cenðamies palîdzçt, ir ukraiòi. Jo Ukraina ðodien kaºo mûsu vietâ, atdodot dârgâko, kas tai ir - savu dçlu un meitu dzîvîbas.
Atpakaï