Latvijas Valsts prezidenta Andŗa Bērziņa vizīte Berlīnē
   12.11.2012

2012. gada 25. oktobris Latvijas vēstniecībā Berlīnē kļuva par zīmīgu datumu, jo vienas dienas darba vizītē Vācijā ieradās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Vācijas latvieši tika uzrunāti tikai vakarā, jo visas dienas ilgumā prezidentam bija paredzētas vairākas svarīgas tikšanās ar Vācijas augstākajām amatpersonām – ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Vācijas prezidentu Joachimu Gauku, Bundestāga Ārlietu komisijas vadītāju Ruprechtu Polencu un Bundestāga prezidentu Norbertu Lammertu.

Tautiešus sākumā uzrunāja Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava, pēc sarunām ar Vācijas prezidentu Gauku paužot prieku par to, ka ir saskatījis „viedokļu saskanību starp Latviju un Vāciju” un sarunas ar Merkeles kundzi parādījušas „mērķu kopību”, tomēr piebilstot, ka vēl ļoti daudz kas ir darāms, lai tos sasniegtu.

Prezidents Andris Bērziņš uzrunas laikā neslēpa nogurumu pēc gaŗās darba dienas, tikšanos ar piecām augstākajām Vācijas amatpersonām viņš raksturoja kā „kaut ko neticamu”, kas ir „skaidra atzīšanas zīme” un Vācijas latviešu veiksme un nopelns. Prezidents pauda savu viedokli, ka tieši Vācija ir valsts, ar kuŗu saistīta Latvijas nākotne, latviešu tautai vienai pašai saglabāt savu valsti būs ļoti grūti, un, lai arī krize ir pārvarēta, „nākotnē būs vēl sarežģītāk iet uz priekšu”. Latvijai ir jāmeklē savs ceļš, un piemēram prezidents minēja Luksemburgu, - no tās latvieši varētu mācīties, ka „maziem arī ir savas stiprās puses, maziem nākotni nosaka atsevišķu cilvēku veiksme, nevis kaut kādas kopējas masas”.

Par jaunumu Latvijas dzīvē prezidents minēja faktu, ka pēdējā laikā aizvien lielāku interesi par Latviju pauž arī valstis no dažādām pasaules pusēm, piemēram, vairākas Āfrikas valstis pieļauj iespēju īstenot savus mērķus attiecībā uz Eiropas Savienību sadarbībā ar Latvijas Valsti. Prezidents  skaidroja situāciju, ka bijušās PSRS republikas šobrīd  labprātāk meklē kontaktus ar Eiropas Savienības valstīm nekā, piemēram,  ar Ķīnu vai Krieviju, un tas ir pašsaprotami. Tāpēc vēlreiz tika uzsvērts, cik ļoti svarīgi Latvijai šobrīd ir tikt atzītai pasaules mērogā un ka ar to rēķinās tik spēcīgas valstis kā Vācija, - tā ir nepieciešamība. Un prezidents citēja Ulmaņa teiktos vārdus: „Mēs esam lieli, bet daudz par mazu, lai izdzīvotu atsevišķi.” Šī nepieciešamība skaidrojama tādējādi, ka Latvijai daudzās jomās un virzienos ir jāmācās no Vācijas, piemēram, izglītībā,  īpaši profesionālajā izglītībā, kur izlietots ļoti daudz naudas līdzekļu, bet diemžēl nav izdevies radīt nevienu modernu profesionālās izglītības iestādi.

Demografisko situāciju Latvijā un arī pasaulē prezidents nosauca par „objektīvu rezultātu pašreizējai pasaules saimniekošanas sistēmai”, - šā brīža dzīves līmenis ir tikai sekas. Runājot par emigrācijas jautājumu Latvijā, prezidents pauda sapratni, - nedrīkstot teikt, ka aizbraukšana ir kaut kas slikts, tiem, kas „jaunāki un meklējoši” un kas „spēj un var”, ir jāizmanto iespējas un jādodas pasaulē, jo „citas bazes nav”. Bieži vien  jauniešu emigrācijā ir vainojama vāji attīstītā izglītības sistēma. Tomēr Latvija pamazām iet uz priekšu.

Lai gan manāmi noguris, Valsts prezidents, beidzot oficiālo uzrunu,  piekrita aprunāties personiski ne tik oficiālā gaisotnē ar ikvienu, kas to vēlēsies. Prezidentam  apkārt pulcējās daudz cilvēku, gandrīz katrs vēlējās  jautāt kaut ko sev svarīgu, citi gribēja tikai apsveicināties un paspiest viesim roku, vēl citi gribēja arī nofotografēties kopā ar augsto viesi.

Uz tikšanos bija ieradušies tautieši no daudzām Vācijas pilsētām, arī LCM (Latviešu centra Minsterē) pieci pārstāvji, tostarp pats centra priekšsēdis Dr. Einārs Pelss un lietvede Zuze Krēsliņa-Sila. Kopumā pieņemšanā ieradās apmēram 50 - 60 cilvēki.

Neoficiālā gaisotnē, baudot dzērienus un uzkodas, ikviens bija atradis  kādu sen pazīstamu vai arī tikko iepazītu sarunbiedru. Atmosfaira bija patiesa un draudzīga, varēja just kopības izjūtu, kas latviešiem dažkārt ir ļoti spēcīga. Nejauši saklausīju kādu sakām: „Ko es patiesi vērtēju mūsu Valsts prezidentā, tā ir sirsnība.” Un tam nevar nepiekrist: tovakar ikviens devās mājup  ar saujiņu sarkanbaltsarkana siltuma...

Dace Saveiko,
Daugavpils universitātes ERASMUS programmas studente, LCM praktikante

Foto: No kreisās: Dr. Einārs Pelss, Inese El Tawil, Prezidenta kungs Andris Bērziņš, Dace Saveiko, Arnis Drille.