EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Latvija, cietoksnis pie jras
130481
Foto: Anastasiya Badun on Unsplash

Juris Lorencs    14.11.2023

 

 

 

Karte, kas patlaban biei redzam medijos - Vidusjras austrumu krasts un tam pieplakus Izrala. o zemi var saldzint ar cietoksni, ko no trs pusm ielenkui ne visai draudzgi kaimii. Dai no tiem ebreju valsti pagaidm piecie, savukrt citi vltos izncint jau tlt. Uz dienvidrietumiem no Izralas atrodas aura zemes strle, Gazas josla, kuru ilgus gadus prvalda teroristu rems Hams. Tagad zinm, ka neliel Gazas teritorija (tikai 365 kvadrtkilometri jeb 141 kvadrtjdze) ir burtiski piebzta ar ieroiem. Tos slpj apakzemes tuneos, moejs, pat skols un slimncs. Pirkti par bagto arbu draugu, Irnas rema un naivo Rietumu humanitrs paldzbas naudu, ie ieroi patlaban nogalina Izralas iedzvotjus. Skatoties uz o karti, man kdu dienu prt ienca da doma - paklau, Izrala tau eopolitiski atgdina trs Baltijas valstis. Tas pats vertiklais izvietojums pasaules kart, vrsts dienvidu - ziemeu ass virzien. Pa kreisi no mums- Baltijas jra, pa labi - divas neprognozjamas valstis, kuru valdoie remi neslpj savu nepatiku, pat naidu pret Rietumiem, Krievija un Baltkrievija. Un vl kda uzkrtoa paralle ar Izralu. Ar Baltijas valstm ir sava Gaza. Par tdu varam uzskatt Krievijai piederoo Kaiingradas (bijus Knigsberga) apgabalu. kdreizj Austrumpsijas teritorija, iespiesta starp Poliju, Lietuvu un Baltijas jru, odien ir pats militariztkais reions Eirop. Piebzts ar karavriem, tankiem un vidjs darbbas kodolraetm, tas apdraud kaimiu, patiesb visas Eiropas drobu.


ajs novembra diens, kad pieminam msu varous un Latvijas valsts tapanu, vlreiz prlasju Kra Skalbes Mazs piezmes. Atklti sakot, o grmatu nebiju atvris kop Atmodas laikiem. Izrds, atzias, kas izliktas uz papra pirms simts gadiem, aktulas ar odien. Lk, ko Skalbe rakstja 1921. gad: Militrisma elks Eirop ir sagrauts. Kopgs cieanas ir zinm mr apvienojuas cilvci. No spju mantojuma vartu kaldint lielas cilvciskas vrtbas, ja tautas tiktu vadtas uz patiesu miera politiku. Pc briesmgm cieanm to vartu sagaidt ar no tagadjiem Padomju Krievijas vadoiem. Bet tur vl run tikai militr valod. Bet tur tikai fronte un mobilizcijas. Ar koleras fronte un bada mobilizcija. Kamr Eirop pc kara visgarm tiek atjaunota saimniecisk organizcija, Krievij, kurai neviens negrib uzbrukt, tikai militra domana un militra organizcija. Dieml uz austrumiem no Zilupes nekas nav mainjies. Pavisam nesen, 8. novembr, bijuais Krievijas prezidents, tagadjais Krievijas Drobas padomes sekretra vietnieks Dmitrijs Medvedjevs (kuru Rietumos savulaik uzskatja par progresvo liberli), nodvja latvieus, lietuvieus un igauus par otrs iras salam. Ttad Krievijas politiu un ideologu acs ms esam tikai otrs iras salaas, kurus ldzgi ukraiiem var vienkri izncint. Krievija apdraud savus kaimius gan tie veid, militri, gan mina vjint, saelt no iekpuses. Te noder gan migrantu pldi pie Latvijas, Lietuvas un Polijas robem, gan bgu kui Vidusjr. Putina remam odien kalpo ar  t saucamie kreisie liberi un Krievijai simpatizjoi labjie radiki. Izmantojot demokrtijas sniegts priekrocbas, vii netraucti izplata savas idejas. Nekas nav jauns zem s saules! Taj pat 1921. gad Skalbe Mazajs piezms raksta: Komunistiem palika vl viena cerba: pasaules revolciju vars izvest tad, kad Eiropa bs saurbta no slepenas aitcijas un sasta no iekjm socilm cm.


Ne tikai Izrala, ar Baltijas valstis odien ir cietoksnis. Latvija ir cietoksnis- ar tdu apziu mums jdzvo odien un rt. Lielkie drgumi, kurus sargjam- brvba, neatkarba, tauta, valoda, valsts. 1921. gad Skalbe raksta: Krievu prostokvaa - t es Bulduros lasju uz kdas piena bodtes durvm. Tik piekpgi ms esam pret rzemniekiem, ka pat rgupienu vairs nedrkstam nosaukt sav valod. Lai nu viens vl prmet mums ovinismu!. Skalbe jaut un pats ar atbild: Kpc vciei un krievi negrib last ielu uzrakstus valsts valod? Tpc, ka t ir tautas valoda, un citreizj aristokrtija tpat nicina msu darba tautu k msu valsti. Pagjui simts gadi, bet ca par latvieu valodu turpins joprojm. Ik pa laikam dzirdam par problmm, ar kurm saskaras latvieu jauniei darba mekljumos. Jo viiem tiek prastas krievu valodas zinanas. Un t viens otrs censonis, kur skol apguvis nevis krievu, bet gan vcu vai franu valodu, krav koferus un aizbrauc uz Rietumeiropu. Jo vismaz krievu valodu tur pagaidm neprasa. Viens no skaistkajiem notikumiem aizvadtaj gad- Dziesmu un deju svtki. Tagad izrds, ka nkamaj 2024. gada budet pietrkst naudas koru un deju kopu vadtju atalgojumam. Saprotams, naudas jau trkst visur un vienmr, jautjums drzk ir par politiskajm priorittm. Bet atgriezsiemies pie Izralas. Ko ms odien varam mcties no s valsts? Izralas premjerministre Golda Meira savulaik esot teikusi- labk saemt protesta notas nek ldzjtbas telegramas. Tas nozm, ka ar mums Latvijas un latvieu tautas intereses liekamas pirmaj viet. Ka nav daudz jdom, ko par msu rcbu teiks Krievija, Baltkrievija vai starptautisks nevalstisks organizcijas k Amnesty International, kas prmet Latvijai atsacanos ielaist msu valst nelikumgo robeprkpju pus. Par laimi, cilvki to saprot. Par to liecina svecu jra pie Rgas pils mriem 11. novembra vakar, iespaidgie lpu gjieni Liepj, Jelgav, Daugavpil, Valmier un cits Latvijas pilsts. ogad svectes iedegs ar Uzvaras park Prdaugav. Viet, kur vl pirms pusotra gada stvja padomju laiku okupeklis, izveidota vieta pastaigm un sportam. Sliktais aiziet nebtb, labais paliek un iegst jaunu spku. Izrds, ogad atzmjam tiei simts gadus, kop Uzvaras parks ieguvis savu nosaukumu. Tlaj 1923. gad du vrdu tas ieguva par godu Latvijas armijas uzvarai pr Bermonta karaspku. T nu iznk, ka pilnb is parks atbrvots un atkarots Latvijai tikai odien. Un labi, ka t.


 

Atpaka