EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Laipotji
124904

Sallija Benfelde    10.05.2022

 

 

Pdjie partiju reitingi liecina, ka pc Krievijas iebrukuma Ukrain partija „Saskaa” zaudjusi pirmo vietu sarakst, ku atrads teju mgi, un palikusi 4. viet. Toties Latvijas Krievu savienba (LKS) reitingos pakpusies un, ja balsstiesgie nobalsotu t, k soljui marta aptauj, ar LKS iektu Saeim. Pirmaj brd tas var ist savdi – vai tad „Saskaa” nav zaudjusi balsis td, ka vienmr ir bijusi vairk vai mazk par Krieviju un ts poltiku, un Krievija ir skusi asiainu un nelgu karu, iebrkot neatkarg valst?! T teikt, balsis ir zaudjui tie, kui nereti, slpt veid, atbalstjui agresora poltiku un domanas veidu. Izrds, tiei otrdi, „Saskaas” vltjiem Krievija ir galvenais ideoloiskais balsts un tas, ko saka Putins, tiek uztverts k st patiesba. Un, protams, 9. maijs k Uzvaras diena un monstrs Rg ar nosaukumu Uzvaras piemineklis ir svts.

 

Rel situcija ir cita – „Saskaa” balsis zaud tiei td, ka partijas lderi – gan Jnis Urbanovis, gan Nils Uakovs ir sacjui, ka ir pret kau, par mieru. Kaa pirmaj dien Eiropas Parlamenta (EP) deputts, viens no partijas “Saskaa” lderiem Uakovs, komentjot Krievijas agresiju Ukrain, sacja, ka Maskavas iebrukums Ukrain ir noziedzgs bru ka, tpc visai pasaules sabiedrbai ir japvienojas pret Kremli. Ar Urbanovis, kaam skoties, pauda: „Msdienu Krievijas vara ir apzinti izvljusies skt kau Eirop. Ar ieroiem vrsties pret saviem briem un msm Ukrain. Veselais saprts nav uzvarjis. Es sagaidu, ka visa Eiropa vienoti un bez vilcinans nostsies kop Ukrainas atbalstam”. Protams, mazliet vlk gan viens, gan otrs poltiis mazliet palaipoja, bet viu pamatnostja pret kau nemainjs, bet 9. maijs ar abiem lderiem joprojm ir svts un monstru, ku patiesb ir Latvijas okupcijas simbols, vii gan neaiztiktu.

 

Toties “Saskaas” vltju pamatvrtba ideoloiski lielkoties nav mainjusies, viu simptijas galvenokrt pieder Krievijai un Putinam. Turklt, kop Uakovs vairs nav Rgas mrs, ir beigusies izdabana saviem vltjiem visdadkajos veidos, ar drukts bezmaksas “avztes” ar slavinjumiem partijai un ts poltiiem vairs neiekrt balsotju pastkastts. Ar oti daudzi Krievijas TV kanali Latvij vairs nav tik vienkri pieejami. Daudzi no “Saskaas” atbalsttjiem ir vluies un mekl citu partiju, par kuru balsot, droi vien ir daa vltju, kui vienkri ir apmulsui, zaudjot savu “vadzvaigzni”.

 

Tiesa gan, nav t, ka partija pki k cirk – lcien – btu veikli apmainjusi kaoku uz otru pusi. Partijas kongres 1. maij kuva zinms, kui bs vadoie poltii ts sarakst. Proti, 14. Saeimas vlans no partijas "Saskaa" saraksta ar pirmajiem numuriem starts Saeimas deputti Regna Lomele, Valrijs Ageins, bijuais deputts Ivars Zari un pareizjais Rgas domes deputts Andris Morozovs. Un, pretji Urbanoviam un Uakovam, Regna Lomele savu nostju vismaz daos jautjumos nav mainjusi. Saeimas vlans via bs pirm Rgas sarakst. Kongres via pazioja, ka 9. maij dosies pie piemineka un sacja, ka aug Latvij pieemto “kaa likumu” skaits, kad normatvie akti tiek pieemti steig baiu un poltisks konjunktras ietekm. Taj pa laik saistb ar kau Ukrain, via publiski ir slavjusi latvieus, ka tagad vii ir toleranti un kop ar krievu tautbas cilvkiem paldz ukraiu bgiem, bet izvairs vrtt Daugavpils iedzvotju negtvo attieksmi pret ukraiiem – k zinms, Daugavpils nereti izskats k 5. kolonnas mjvieta un lieki jautt, vai militra konflikta gadjum t nektu par kaut ko ldzgu “neatkargajai Luhanskas vai Doeckas republikai”? Deputte Lomele uzsver to, ka beidzot, lk, latviei vairs neesot naidgi un kst labi un pareizi, jo darbojas kop ar krieviem. Ar vrdu sakot, Latvij viss ajos jautjumos ir krtb, bet naidu parasti ceot latviei, bet tagad labojoties.

 

Grti spriest par to, ko patiesb Saeimas deputte dom, bet ar vrdiem via vienmr pratusi onglt pietiekami veikli, tpat k vienmr pratusi atrasties cilvku aizstvju lom savulaik via izveidoja un vadja ar biedrbu Zolitde 21.11, kas bija domta Zolitdes tradijas upuu tuvinieku un ar cietuo tiesbu aizstvbai. Atkal jteic, ka grti spriest, vai vias ska darboans sniedza cilvkiem relu paldzbu, bet polties populritti tas vairoja. Protams, var sact, ka Regnas Lomeles attieksme neprsteidz, jo via dzimusi PSRS flotes virsnieka imen. Tiesa gan, vias tvs, Jnis Lomelis, iespjams, bija latvietis, un via piedzimusi Ukrainas ostas pilst Sevastopol, kuru faktiski kop 2014. gada kontrol Krievija. Lai k tur btu ar s deputtes uzskatiem, mris ir skaidrs ievlana 14. Saeim, un via, tpat k Urbanovi un Uakovs, ir pietiekami veikla, lai izmantotu spriedzi un kaa radto krizi.

 

Manuprt ir skaidrs, ka jautjum par Krieviju un karu partijas biedru vid viedoki atiras. Paradokss ir tas, ka acmredzot daa poltiu bajas, ka, turpinot aizstvt Krieviju un kau, viiem var nkties saskarties ar Latvijas drobas iestdm, bet, to nosodot, var zaudt vltjus, jo jau tagad mne laik “Saskaa” ir zaudjusi aptuveni trs procentus atbalsttju. Td “Saskaa” atrodas aur bezizej.

 

Tikmr radiklk noskaot LKS savu reitingu ir pieaudzjusi no 2,4 ldz 3,2 procentiem. Jpiebilst, ka partija pc Valsts Drobas dienesta (VDD) brdinjuma saviem biedriem liegusi socilajos tklos dalties ar neprbaudtu informciju un zim par Krievijas iebrukumu Ukrain. Savukrt Saeim par valsts drobu atbildgo komisiju vadtji uzskata, ka partijas biedru ldz im paustais btu pietiekams pamats runt par ts slganu. Piemram, LKS ir organizjusi t.s. “nakts sardzi” Uzvaras park. VDD vrtjum partijas aktvittes ir vrstas uz Krievijas stenots rpoltikas un starptautisko tiesbu normu prkpumu attaisnoanu, k ar propagandas vstjumu izplatanu. Pc brdinjuma saemans partija gan esot pierimusi, jo pretj gadjum sekotu tiesas darbi un partijas aizliegums.

 

Laiks rds, cik lielu atbalstu Krievijas poltikai pauds viena vai otra partija, bet ir navi domt, ka Krievijas atbalsttji t vienkri saprats (vai gribs saprast), kda ir poltika un mains savus uzskatus.

 


 

Atpaka