EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Laiks parâdîs, vai viens “trijkâju íeblîtis” ir labâks par otru
129899
Foto: Toms Grînbergs

Latvijas Universitâtes profesors, polîtisko procesu pçtnieks Jânis Ikstens intervijâ Sallijai Benfeldei    19.09.2023

 

 

 

Saruna ar Latvijas Universitâtes Sociâlo zinâtòu fakultâtes dekânu, profesoru Jâni Ikstenu notiek daþas stundas pirms Saeimas balsojuma par Jaunâs Vienotîbas (JV) polîtiíes Evikas Siliòas izveidoto valdîbu. Nav pamata domât, ka valdîba netiks apstiprinâta.  Ir arî skaidrs, ka diskusijas par to, vai Siliòas vadîtâ valdîba ir labâka vai sliktâka par Kariòa vadîto jeb, kâ ironiski mçdz dçvçt gan Kariòa, gan Siliòas no trîs partijâm veidoto valdîbu, – kurð “trijkâju íeblîtis” ir labâks –  tik drîz nerimsies. Vakarâ pçc sarunas ar profesoru Ikstenu valdîba tiek apstiprinâta ar 53 balsîm, un tas ir par vienu balsi mazâk, nekâ tagad jau bijuðajai valdîbai.

 

Kâ vçrtçjat Evikas Siliòas izveido valdîbu?

Tâ ir ideoloìiski raibâka un daudzveidîgâka, idejiskâs atðíirîbas ir lielâkas nekâ iepriekðçjâ valdîbâ. Iemesls tam ir ievçrojami atðíirîgâs partijas kâ sociâli ekonomiskajâ, tâ identitâtes blokâ. Andris Ðuvajevs no Progresîvajiem jau publiski ir teicis, ka ðî ir pirmâ kreisi centriskâ valdîba. Progresîvie tagad piedalâs valdîbâ, ðî partija ir  kreisâ polîtiskâ organizâcija. 

 

Jçdziens kreiss Latvijâ ir kâ bubulis, tas tiek saistîts ar krieviem un Krieviju, pat neiedziïinoties, ko îsti nozîmç “kreiss”, “sociâldemokrâtisks”. Ïoti uztrauc arî Zaïo un zemnieku savienîba (ZZS) valdîbâ, jo tur vienâ no savienîbas partijâm lîderis ir Aivars Lembergs, kurð joprojâm tiek uzskatîts par ZZS neformâlo lîderi. Turklât nav skaidrs, kâ vispâr var definçt ZZS ideoloìiju?

Ðobrîd “zaïo” tur vairs nav, bet ir LSDSP, kas palîdz noturçt partiju apvienîbu, virzoðais un vadoðais spçks ir Zemnieku savienîba, kas ir viena kârtîga agrârâ partija, kas tieðâm uzsver lauku iedzîvotâju un lauksaimnieku intereses un vajadzîbas. Manuprât, viòi ir salîdzinoði skaidri un prognozçjami.

 

LSDSP taèu arî nav labçja, bet kreisa partija, bet to neviens it kâ nepamana.

Jâ, bet viòiem ir divi deputâti no seðpadsmit, un domâju, ka viòi nav tie, kuºi drâmatiski ietekmç frakcijas lçmumus.

 

Lielais bieds, kâ jau minçju, ir Aivars Lembergs, un diskusijas ir par to, vai viòa ietekme ir mazinâjusies. Viens no argumentiem, ka tik lielas ietekmes vairs nav, ir tas, ka polîtikâ ir ienâkuði daudzi, kuºu agrâk tur nebija un kam Lembergs neko nav maksâjis, tâpçc nevar viòus ðantaþçt. Kâda jûsuprât ir situâcija?

Ja skatâmies trîsdesmit gadu laikâ, tad Lemberga ietekme ðobrîd ir mazâka, nekâ tâ bija pirms gadiem divdesmit. ZZS ir bijusi ârpus nacionâlâ lîmeòa polîtikas piecus gadus, Lembergam ir notiesâjoðs spriedums pirmajâ instancç, ZZS ir saðíçlusies, jo zaïâ partija aizgâja, darbu turpina tiesîbsargâjoðâs iestâdes. Ar vârdu sakot, ir virkne apsvçrumu, kas man liek domât, ka ietekme ir mazinâjusies. Nevaru ðobrîd ar aptiekâra precîzitâti pateikt, cik liela ir ðî ietekme, jo tad patieðâm jâbût ïoti dziïi iekðâ partijas iekðçjo lçmumu pieòemðanas procesâ. Es varu vienîgi païauties uz to, ko viens vai otrs polîtiíis ir paudis publiski. Stâsti ir daþâdi. Bijuðais premjers Mâris Kuèinskis (2016 – 2019 – aut.), kuºð tagad vairs nav ZZS, apgalvo, ka ietekme bija ïoti liela arî tajâ laikâ, kad viòð bija premjçrs no ZZS. Citi polîtiíi, kuºi joprojâm ir ZZS, saka, ka tâ nav, ka Lembergs ir tikai viens no polîtiíiem, ka viòð ir ïoti attâlinâts no varas un tamlîdzîgi. Neðíiet man, ka tas viss ir tik romantiski un vienkârði, kâ to mçìina iztçlot daþs labs paðreizçjais ZZS polîtiíis. Jâ, ietekme ir samazinâjusies, bet tajâ paðâ laikâ teikt, ka Lemberga ietekmes tur nav, ir pilnîgi neprâtîgi – vçl jo vairâk tâdçï, ka Evika Siliòa ir pateikusi daudz vairâk, nekâ gribçjusi, sakot, ka ir ministrijas, kas ZZS netiek piedâvâtas tieði Lemberga dçï. Viòai taèu paspruka tâda freidiska pârteikðanâs (smejas), sakot, ka ZZS nevar piedâvât ministrijas, kas saistîtas ar droðîbu un tiesiskumu. Es to uztveru kâ vistieðâko norâdi: cilvçki, kuºi ir dziïi iekðâ polîtiskajâ procesâ, tomçr atzîst Lemberga ietekmi. 

 

Kâdi, jûsuprât, ir patiesie iemesli, kâdçï iepriekðçjâ valdîba nevarçja strâdât kopâ un nâcâs veidot jaunu?

Tas ir dziïâkas un nopietnâkas analîzes vçrts jautâjums. Ðíiet, tur bija divas problçmas. Viena bija premjçra Kriðjâòa Kariòa  personîba. Manuprât, viòð nav piemçrots premjçra amatam, viòam, pçc manâm domâm, nav nepiecieðamo lîdeºa iezîmju. Otra problçma, kas varbût saistâs ar pirmo, proti, Jaunâ Vienotîba piekrita ZZS piedâvâjumam ievçlçt JV pârstâvi Valsts prezidenta amatâ apmaiòâ pret ZZS valdîbâ. Izskatâs, ka notikumu secîba ir bijusi tieði tâda: piedâvâjums ievçlçt un tad kâ atalgojums dalîba valdîbâ.

 

Sâkumâ taèu Jaunâ Vienotîba un Nacionâlâ apvienîba bija gatavas balsot par toreizçjo Valsts prezidentu, bet tad Egils Levits atsauca savu kandidatûru, jo Apvienotais saraksts paziòoja, ka balsos tikai par savu kandidâtu Uldi Pîlçnu. Savukârt Nacionâlâ apvienîba pateica, ka nebalsos par Pîlçnu un nepiedalîsies. Vai Jaunâ Vienotîba varçja rîkoties citâdi?

Jâ, varçja gan! Jaunajai Vienotîbai arî vajadzçja nebalsot par Pîlçnu vai balsot pret viòu, un Pîlçns nebûtu ievçlçts. Tad sekotu vçlçðanu otrais aplis, kuºâ koalîcijas partijas gan jau bûtu vienojuðâs par vienu savu kandidâtu, un tas vairs nebûtu Pîlçns, jo izkritis pirmajâ aplî.   

 

Ja tas ir tâ, tad acîmredzot ir pamats baþâm, ka ideoloìijai un programmâm nav nozîmes, bet svarîgâkâs ir partiju intereses un vajadzîbas.

Domâju, ka programmâm joprojâm ir loma, vieta un nozîme, un to râda arî Progresîvo un Nacionâlâs apvienîbas piemçrs. Bet bûtiski ir tas, ka ne visâm polîtiskajâm organizâcijâm programma ir ïoti nozîmîga. Pârstâvniecîbas modeïi ir vairâki, un programmatiskais modelis ir tikai viens no tiem. Latvijâ programmatisko partiju ir salîdzinoðo maz, bet es noteikti negribu piekrist tam, ka programmai nav jçgas.

 

Kâdi ir jûsu pieminçtie partiju modeïi?

Latvijâ ïoti spçcîgi izteikts ir t.s. harizmâtiskais modelis – cilvçkus piesaista nevis programma, bet lîderis. Bûtisks ir arî “klientu modelis” – vçlçtâji augsti novçrtç un priecâjas par daþâdiem labumiem un ieguvumiem no kâdas polîtiskâs partijas. Piemçram, ZZS savos ziedu laikos bija brîniðíîgs piemçrs, jo ïoti aktîvi darbojâs zemkopîbas jomâ, ïoti aktîvi aizstâvçja lauku iedzîvotâju intereses,  un veidojâs klientu attiecîbas.

 

Laikam nav iespçjams prognozçt, vai Siliòas valdîba bûs veiksmîgâka par Kariòa valdîbu?

Nemaz nevçlos nodarboties ar ðâdâm prognozçm, jo to patieðâm parâdîs laiks. Nav vçrts taustîties pa tumsu, paskatîsimies, kâ viòi strâdâ. Skaidrs ir tas, ka pamats domu daþâdîbai ðajâ valdîbâ ir lielâks nekâ pçdçjâ Kariòa valdîbâ. Tas ir labs jautâjums, kâ viòi spçs nogludinât domstarpîbas. Augusta Brigmaòa, kuºð pârstâv ZZS,  intervijâ nra.lv apgalvo, ka Sadales tîklu tarifu samazinâðana ir svarîgâka par Stambulas konvenciju. Tas, manuprât, jau ir ïoti spçcîgs signâls valdîbai par to, ka tur bûs diezgan daudz neskaidrîbu un domstarpîbu.

 

Principâ tas droði vien ir jautâjums par cilvçktiesîbu jomu. Nezinu, vai visi iedzîvotâji ðo konvenciju ir izlasîjuði, bet katrs tic tam, ko saka partija, par kuºu viòi ir balsojuði.

Jâ, tieði tâ arî ir! Valdîbu var sastâdît tikai tâs partijas, kas ir ievçlçtas Saeimâ, bet deputâtus taèu ievçlam mçs, vçlçtâji. Tas ir vecais labais stâsts par to, ka mums ir jâseko lîdzi, jâiedziïinâs tajâ, kas polîtikâ notiek, jo neviens mûsu vietâ ðos lçmumus nepieòems. Mçs ïoti daudzâs lietâs varam kâdu deleìçt, païauties uz citiem, tad ðajâ jautâjumâ groþi ir jâòem savâs rokâs. Diemþçl mçs nevaram deleìçt polîtikâ citiem pilnîgi visu. Tas bûtu ïoti çrti, bet tâ tas nav iespçjams. Mums paðiem ir jâvçrtç. Tas rada daudz neçrtîbu, bet nekâ labâka nav. 

 

Ïoti iespçjams, ka novembrî, kad bûs pagâjis gads pçc 14. Saeimas ievçlçðanas, Ðlesera partija „Latvija pirmajâ vietâ” sâks vâkt parakstus par Saeimas atlaiðanu. Vai viòiem izdosies savâkt nepiecieðamo parakstu skaitu, lai par to var rîkot referendumu?

Domâju, ka pârskatâmâ nâkotnç neizdosies, jo svarîgs ir Saeimas atlaiðanas iemesls, kâpçc Saeima tiek virzîta uz atlaiðanu un svarîgi ir arî tas, kuºð to dara. Maigi izsakoties, Ðleseram ir neviennozîmîga reputâcija. Kaut gan viòa partijai atbalsts pieaug, es tieðâm nedomâju, ka bûs pietiekami daudz cilvçku, kas to atbalstîs. Protams, ja sekos vairâki kïûmîgi soïi, izmisums un neapmierinâtîba var palielinâties, un tad notikt var visâdi. Tâdçï jaunajai valdîbai ïoti rûpîgi jâseko tam, ko tâ dara. Ðobrîd pamatjautâjums ir ekonomikas attîstîba un tas, kâ Krievijas kaºð Ukrainâ to ietekmç. Nav mûsu dzîve ðobrîd tâdâ ïoti mierîgâ laikâ, bet tâpçc mums ir polîtiíi, ir valdîba, lai ðajos nemierîgajos laikos censtos “izstûrçt”.

 

Tagad Saeimas opozîcijâ ir èetras partijas. Vai visi to resursi un iespçjas netiks liktas lietâ, lai gâztu valdîbu un paziòotu, ka ðî ir vissliktâkâ iespçjamâ valdîba?

Opozîcija bûs saðíelta. Apvienotajam sarakstam un Nacionâlajai apvienîbai droði vien ir maz kopîga ar partiju Stabilitâtei! un droði vien nav pârâk daudz kopîgâ ar Latvija pirmajâ vietâ. Turklât pozîcija ne mirkli nekavçsies karinât birkas nacionâïu vai Apvienotâ saraksta iniciatîvâm, kuras atbalstîs arî Rosïikova Stabilitâtei! vai Ðlesers – tâ teikt, redz, tur jau ir gandrîz vai Kremïa tîkojumi! Ar vârdu sakot, tur bûs reputâcijas problçmas, tâdçï opozîcijai nebûs pârâk viegli. Domstarpîbas var veidoties tikai koalîcijas iekðienç. Negribçtu tagad prâtuïot par to, kâ tas nâkotnç izskatîsies, pagaidîsim, ko teiks pozîcija un opozîcijas.

 

Kâ vçrtçjat grozîjumus Imigrâcijas likumâ, kas nosaka, ka Krievijas pilsoòi, kuºi bija pieteikuðies, taèu nav sekmîgi nokârtojuði valsts valodas pârbaudi vai nav to kârtojuði attaisnojoðu iemeslu dçï, var saòemt uzturçðanâs atïauju uz laiku lîdz diviem gadiem?

Domâju, ka tas stâsts ir ar priekðvçlçðanu piegarðu. Pagâjuðajâ gadâ, priekðvçlçðanu gaisotnç cilvçki tieðâm nedomâja par to, ko darîsim, ja daïa Krievijas pavalstnieku ðo valodas pârbaudi nekârtos vai nenokârtos. Tagad ðî problçma ir pârcelta divus gadus uz priekðu, un arî tas ir diezgan ironiski, jo tas bûs gads pirms vçlçðanâm, un ðis jautâjums var kïût par daïu no priekðvçlçðanu kampaòas. Nesaku, ka tas ir nepareizi, domâju, ka pagâjuðâ gada lçmums bija solis pareizâ virzienâ. Problçma ir tâ, ka mçs kârtçjo reizi apmulstam situâcijâ, kad ir jâizdara asâkas kustîbas, un tad to izmanto daþnedaþâdi cilvçki, gan latviski, gan krieviski runâjoðie propagandisti. 

 

Manuprât, lielais izaicinâjums ir, vai ðî valdîba bûs þirgtâka un atbildîgâka par iepriekðçjo valdîbu, kuºa bija diezgan amorfa. Tas, ko es redzu jaunâs valdîbas deklarâcijâ, mani neiepriecina, tâ ir ûdeòaina, tur maz konkrçtu lietu, un tas neuzmundrina.

 

 


 

Atpakaï