EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Laidu muia mier un kustb
130378

Sindija Bergmane    07.11.2023

 

 

 

Ceļš no Rīgas uz Laidiem ilgst gandrīz divas stundas. Saulainā diena ir krietni iesilusi, taču joprojām diezgan dzestra, kad sasniedzu Laidu muižas pagalma loku. Mans ceļš šurp ved tāpēc, lai satiktu kādu radošu cilvēku grupu, kas uzņēmusies grūto un laikietilpīgo, bet cēlo pienākumu – apsaimniekot muižu un padarīt to par kultūras vietu vietējiem iedzīvotājiem un Laidu viesiem. Ir patīkami apjaust, ka joprojām eksistē ne tikai praktiski darījumi, bet arī nemateriālas vērtības – vērtības, kuŗas pastāv cauri laikam, kuŗu nozīme cilvēku dzīvē atstāj gaišas, neizdzēšamas pēdas. Kā gan visvieglāk, visspēcīgāk un visgaišāk iespiesties cilvēka prātā? Daudzi piekritīs, ka attiecības, kopīgi pasākumi, kopīga mūzikas, mākslas, literātūras radīšana un baudīšana, kopīga izglītošanās, kopīga vēstures mantojuma godāšana – tie rada brīžus, kuŗus vēlamies atcerēties. Tieši to var novērot šeit. Apciemojuma laikā izjūtu Laidu muižu kā vietu, kas ļauj piedzīvot radošu kopābūšanu, kas apvieno mūziķus, dizainerus, illustratorus, fotografus, saimniekus un uzņēmējus. Gandrīz katrs no viņiem ir ne tikai radošais, bet arī saimnieks – spēj gan sagrābt lapas, gan gatavot ēst, gan kurināt krāsni, gan arī muižnieciskā lepnumā sēdēt uz terases un baudīt skaistā parka siluetu. Šo paradoksālo iespēju – mākslinieku apvienībai saimniekot vēsturiskā muižā – nesen radījuši procesi, kuŗiem ar mākslu nav nekā kopīga – Latvijas izglītības reformas, enerģētikas cenu krizes un novadu reformas kontekstā – Laidu muižā, kas līdz 2022. gadam bija Laidu pamatskolas ēka, izglītības iestādes slēgšanas rezultātā mājvietu radis Laidu muižas kultūras un mākslas centrs. Bet nu par visu pēc kārtas.

 

Īss ekskurss pa Latvijas lauku skolu kontekstu

Situācija, kad muižas telpās skolotāju un bērnu vietā rosās mākslinieki, veidojusies vienkārši un sarežģīti vienlaikus. Latvijā tā šobrīd ir visai izplatīta aina – demografisko rādītāju, novadu un izglītības reformu rezultātā Latvijas lauku reģionos slēgts daudz skolu. Viedokļi par lauku skolu slēgšanu krasi atšķiras. Kā pagājušā gada 31. janvārī vēsta laikraksts Neatkarīgā*, Salas pamatskola, kuŗā mācās 60 skolēnu un strādā 17 skolotāju, Saeimas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules uzskatā, ir “labākā Latvijas mazā skola, kas ir izglītības, kultūras un sociālais centrs, tādēļ to nedrīkstētu slēgt”. Šim viedoklim nepiekrīt Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, jo viena skolēna uzturēšana tik mazā skolā esot pārāk dārga un nerentabla, tāpēc, saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas veiktu pētījumu, to rekomendēts slēgt jau sen. Šādu gadījumu ir daudz: vien 2022. gadā līdzīgu likteni piedzīvoja arī Remtes, Pampāļu, Jaunlutriņu un Rubas skolas. Kopš1991. gada Latvijā skolu kopskaita kritums ir sekojošs:

* 1991. gadā Latvijā bija 990 skolu,

* 2021. gadā – jau vairs tikai 668 skolas, kā liecina Latvijas Oficiālās statistikas portāla dati2. 

 

Līdzīgs scenārijs bija vērojams arī Laidos – skolēnu skaita samazinājums un augstās uzturēšanas izmaksas noveda pie skolas slēgšanas. Šajā rakstā neanalizēšu vai un kā mainījusies izglītības sistēma Latvijā šo gadu laikā, šoreiz vairāk pievērsīšos Laidu muižai.

 

Laidu muižas vēsture

Lai izprastu muižas ēku kompleksa vērtību, ir jāieskatās tā vēsturē. Laidu muiža, kas šobrīd atzīta par Latvijas nozīmes architektūras pieminekli, atrodas Laidu pagastā Kuldīgas novadā – pašā Kurzemes viducī, apmēram 167 km no Rīgas. Tās pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, taču precīzu ziņu par Laidu muižas rašanos Latvijas vēstures archīvi neglabā. Šodien var redzēt, ka muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, muižas pils un saimniecības ēkas, kas glīti kārtojas ap lielo pils pagalmu.

 

Fotografs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis savā Latvijas simtgadei veltītajā grāmatu serijā “Muižas Latvijā” zina teikt, ka 1562. gadā dāņu princis Magnuss fon Holšteins uzdāvināja zemi Magnusam Erdmanam fon Ganckovam, turpmāko gadsimtu gaitā tā ceļojusi Manteifeļu-Cēges dzimtas, pie Brinkeniemu dzimtas, Mirbachu dzimtas, Taubju un fon Bordēliusu dzimtas īpašumā. 1808. gadā Manteifels muižu atguva savā īpašumā, lai dāvātu meitai Johannai fon Lambsdorfai, bet Alfrēds fon Bachs to nomāja līdz pat zemes reformai 1920. gadā.

 

1921. gadā muiža pārtapusi par skolu, īslaicīgi Otrā pasaules kaŗa laikā izmitinot vācu armijas hospitāli*, taču saglabāja skolas statusu līdz pat 2022. gadam. Skolas darbības laikā Laidu muižas kompleksā notika ne tikai skolas mācību process, tā deva mājvietu arī vietējam korim, deju kopām, mazpulku un jaunsargu vienībām, Laidu Izglītības biedrībai, arī telpas ciema pasākumu, koncertu, teātru un interešu izglītības nodrošināšanai. Te būtu jāņem vērā, ka Laidu iedzīvotāji – visi kā viens – ir mācījušies, strādājuši vai citādā veidā bijuši saistīti ar Laidu muižas ēkām, jo tā bija nozīmīga izglītības un kultūras daļa. Neskatoties uz to, 2022. gada sākumā tika pieņemts lēmums par skolas slēgšanu un īsu brīdi muižas nākotne bija neskaidra.


 

Kas notiek ar slēgto skolu ēkām?

Slēgto skolu ēkas lielā daļā gadījumu tiek atstātas novārtā, tāpēc, ja telpām izdodas rast jēgpilnu pielietojumu, pašvaldības ir priecīgas – muižu apsaimniekošana diemžēl bieži tiek uzskatīta par nastu dārgās uzturēšanas dēļ. Šādās telpās mēdz ierīkot, hosteļus, mūzejus, pansionātus vai citas sabiedriski nozīmīgas iestādes. Piemēram, Īvandes muižu apsaimnieko uzņēmums, kas attīsta muižā dažādus tūrisma pakalpojumus, piedāvā muižas apskates, svinību un nakšņošanas iespējas.

 

Vēl viens scenārijs ir ēku izsolīšana, taču Latvijā ir vairāki gadījumi, kuŗos muižu kompleksu nodošana privātai pārvaldei ir bijusi kaitējoša – vēsturiskais piemineklis zaudēts gandrīz vai pilnībā. Pgājušā gada 21. oktobŗa LTV1 raidījumā “Kultūršoks” skaidrots*, ka atšķirībā no Latvijas sakrālo būvju situācijas, Latvijas pilīm un muižām valsts līmenī glābšanas plāna nav. Šī iemesla dēļ Kuldīgas pašvaldība biedrības “Give and Get” paspārnē radušās mākslinieku apvienības priekšlikumu padarīt muižu par kultūras centru uztvēra ar interesi. Pašvaldība un iedzīvotāji apzinājās, ka šim īpašumam nepieciešami tādi apsaimniekotāji, kuri ne tikai rūpēsies par muižas kompleksa uzturēšanu pie dzīvības, bet arī spēs novērtēt tā māksliniecisko lielumu. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no, piemēram, Madlienas muižas* un daudzu citu Latvijas muižu likteņa. Atsaucoties uz pagājušā gada 16. februārī portālā LSM publicēto, restauratoru vērtējumā Laidu muižas sienu un grīdu gleznojumi mēroga ziņā ir pielīdzināmi ar Rundāles pils gleznojumiem un tiem piešķirts vēsturiskā mantojuma statuss. Šāds atzinums muižas apsaimniekotājos rada vēl jo lielāku vēlmi atjaunošanu veikt iespējami drīz, lai atrastie dārgumi būtu pieejami visiem. Situāciju komentē Kuldīgas novada izpilddirektores vietniece Agnese Buka: “Mūsu novads ir bagāts ar muižām, tāpēc muižu apsaimniekošana un uzturēšana mums ir gana izaicinošs un grūts uzdevums. Kā daudziem novadiem arī mūsu uzdevums ir apsaimniekot un galvenais risināt, kā attīstīt konkrēto vietu. Parasti muiža ir apdzīvotas vietas centrā, tā ir svarīga kultūrtelpa mūsu iedzīvotājiem, līdz ar to dzīvība tur ir ļoti būtiska. Tādā ziņā mākslinieku apvienības piedāvājums bija ļoti piemērots un mēs nolēmām to pieņemt.” Tāds ir īsais stāsts par to, kā Laidu muižā pagaidu mājas ieguva biedrības “Give and Get” biedrības paspārnē dzimušais radošais visums “Laidu muižas pils”.

 

 

Cilvēki, kas piedzīvo Laidu muižu šodien

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumā teikts, ka daļa no Latvijas muižām, kuŗās reiz saimniekojušas skolas, nonāk labās rokās. Atverot muižas centrālās ieejas durvis, uzreiz ir skaidrs, ka Laidu muiža ir tieši šāds labais gadījums, kad apsaimniekošana uzticēta mākslu, vēsturi, tradicijas un radošuma pārpilniem cilvēkiem. “Te ir suvenīru veikaliņš, pa labi – mākslinieku telpas, bet kreisi – publiskās telpas un izstāžu zāle,” stāsta viena no projekta dalībniecēm Latvijā un citviet pasaulē zināmā scēnografe un dizainere Inga Bermaka, vides dizaina studijas “Kudatuda” vadītāja. Manu pirmo jautājumu, kāpēc muižas pils nosaukta par radošo visumu, Inga komentē: “Tāpēc, ka tāds ir mūsu galamērķis – radošs visums – nekādu pamācību, nekādu instrukciju. Radoša vide ir tāda, kas ļauj izpausties, radīt. Nav jābūt māksliniekam, lai kaut ko radītu, arī attiecības ir radošas! Radošums iemāca mobilizēties, lai atrastu izeju bezizejā, tāpēc tas ir svarīgi vienmēr un jo īpaši mūsdienās. Mēs vēlamies, lai Laidu iedzīvotāji un muižas viesi redzētu mūs kā vietu, kuŗā būt pašam.” Tūlīt pat tieku pie siltas kafijas krūzes stāsta par Laidu muižas aktuālitātēm, kas norit dižciltīgā, laika zoba skartā apspriežu zālē. Muižā rezidē Latvijā un pasaulē novērtēti dažādu jomu mākslinieki un radošie darbinieki, viņu plāni attiecībā uz muižas nākotni ir ambiciozi un reāli vienlaikus. Turpina Inga Bermaka: “Lauku reģionos kultūras satura joprojām ir pārāk maz, turklāt nepietiek ar to, ka tiek radīta vieta kultūras patēriņam. Laidu muižas vide ir ideāla augsne, lai vietējie cilvēki un Laidu viesi paši kļūtu par daļu no šī mākslas. Mūsu visuma durvis vienmēr ir atvērtas un esam priecīgi uzņemt viesus katru dienu, jo te māksla notiek visu laiku, arī tad, kad nenotiek plānveida pasākumi. Var nākt spēlēt šahu, lasīt, vērot māksliniekus darbībā, iepazīt muižu. Daudzas muižas Latvijā nav pieejamas apmeklētājiem, bet šī ir – vai tas jau nav ieguvums?” Vaicāta, kā var apvienot dzīvi Rīgā un Laidos māksliniece atzīst – lai darbi raitāk ritētu uz priekšu, dzīve šobrīd rit Laidos, klātienē. Lai tas varētu notikt, bērni, piemēram, mācās Vilgāles skolā. Draugos ar Laidu muižu aktīvitātes veic visdažādākās mākslas un radošās studijas, ne tikai iepriekš pieminētā studija “Kudatuda”, bet arī jau pieminētā biedrība Give and Get, Dirty Deal Audio, Totaldobže, Kaņepes kultūras centrs, ISSP foto skola, Rīgas Cirka skola, Laikmetīgās mākslas centrs un citi. Šīs kopienas mērķis ir veicināt labvēlīgu klimatu un auglīgu augsni starptautiskai laikmetīgās kultūras un mākslas attīstībai un innovācijām Kuldīgas novadā. Gada laikā reālizēti trīsdesmit divi pasākumi, tajā skaitā mūziķu rezidences, radošās darbnīcas, svētku svinēšanas, izstādes, kino seansi un pat cirka meistarklases. Tāpat Laidu iedzīvotājiem bija iespēja tikt iemūžinātiem retro fotografijās, apmeklēt dažādus dzīvās mūzikas koncertus un pasākumus, lekcijas u.c. 

 

 

Ko par radošo visumu saka vietējie?

Par Laidu muižā rezidējošiem māksliniekiem stāsta A. Buka: “Runājot par Laidiem – bija patīkami redzēt šo cilvēku izpratni un enerģiju. Mākslinieku grupa tikās ar pašvaldības vadītājiem un dažādiem speciālistiem, uzzinājām, ka konkrētās radošās komandas spēks ir tajā apstāklī, ka viņu vidū ir dažādi profesionāļi no dažādām nozarēm, ne tikai radošo industriju pārstāvji, režisori, horeogrāfi, bet arī eksportēt spējīgi uzņēmēji, architekti, spēcīgi projektu vadītāji. Viņi ir spējuši apvienot spēcīgu komandu, daudzpusīgus, izglītotus cilvēkus, kas spēj apvienoties un darīt. Mēs ticam un ceram, ka viņi spēj novērtēt muižas vēsturisko vērtību. Šī komanda spēja pierādīt, ka viņiem ir pieredze vēsturisku pieminekļu atjaunošanā, ko apliecina arī Latvijā zināmu speciālistu piesaiste atjaunošanas darbos. Esam saņēmuši darbu un aktivitāšu sarakstu, ko plānots izdarīt līdz šī gada beigām, ļoti ceram, ka Laidu un apkārtnes iedzīvotāji aktīvi iesaistīsies.”

 

Laidu muižas nākotne – attīstības vīzija

Brīdī, kad grāmatu illustratore Kristīne Martinova atnes siltu zāļu tēju ar medu, mūsu saruna ievirzās Laidu muižas nākotnes plānos. Kā stāsta dalībnieki, nākotnes plāni ir, turklāt lieli – pasākumi, mākslas darbnīcas, koncerti, izstādes un aktīvitātes visa gada gaŗumā – ir tikai daļa no aktīvitātēm, ko viņi vēlas ieviest dzīvē. Lielu uzsvaru liks arī uz vasaras nometnēm bērniem, kas sniegtu ne tikai izklaides, bet, līdzīgi kā skautiem un gaidām – arī praktiskas iemaņas dzīvei pilsētā un arī dabā. Kā svarīgu kritēriju darbā ar bērniem Laidu radošā visuma dalībnieki uzsver darbu pie vērtību pārskatīšanas: “Lai bērni no patērētājiem mācās kļūt par radītājiem! Ja vajag krūzi, lampu vai gleznu, tad lai pirmā doma ir radīt pašam, nevis doties uz veikalu! Dosim iespēju zīmēt, komponēt, veidot, domāt, dot savam radošumam mērķi. Arī mūsu pašu bērni piedalīsies, tāpēc bērnu pasākumos ieguldām sirdi un dvēseli,” stāsta Inga Bermaka. Parka teritorijā plānots iekārtot maģisko pastaigu parku, kafejnīcu ar vasaras terasi, kur norisināsies publiskie kultūras un mākslas pasākumi, plānota ar iedzīvotājiem un viesiem kopīga ēst gatavošana. Piekrišanu sadarbībai jau šobrīd ir devuši ievērojami Latvijas mākslas pasaules cilvēki. Vēl viens darbības virziens ir iesaiste starptautiskos mākslinieku rezidenču tīklojumos. Vaicāta, kādā veidā būs iespējams nodrošināt tik lielu pasākumu daudzveidību, Inga Bermaka paskaidro: “Papildu pastāvīgajam darbam muižā, kā viens no svarīgākajiem Laidu radošā visuma mērķiem ir mākslinieku rezidences, kas nodrošinās iespēju māksliniekiem no nedēļas līdz pat diviem mēnešiem iegūt telpas dzīvei un radošam darbam. Iestrādes ir veiktas jau šogad – Laidu muižā viesojušies interesenti gan no Eiropas, gan arī no Meksikas, Čīles, Dienvidamerikas, Japānas, Taizemes. Ir iespēja baudīt gan radošu nemieru, gan pilnīgu mieru. Būs arī iespēju iegūt stipendiju, taču, tam ir noteikti nosacījumi: rezidences laikā māksliniekam jārada kas tāds, kas kaut kādā veidā bagātinās Laidu iedzīvotāju un viesu dzīves. Tas var būt koncerts, izrāde, skaņdarbs, izstāde vai darbnīca, kuŗā iesaistīt sabiedrību.”

 

Laidiem būt?

Vai plānotais tiks īstenots, tas šobrīd ir atkarīgs no Laidu iemītnieku entuziasma. Lai to reālizētu, ir jādara ļoti daudz darbu, kuŗiem ar mākslu nav pilnīgi nekāda sakara, jo muižas uzturēšana ir ikdienas darbs, ko veic viņi paši. Šobrīd Laidu radošajai komandai ar Kuldīgas pašvaldību noslēgts līgums uz diviem gadiem, taču ir vienošanās, ka līgumu būs iespējams pagarināt, ja projekts attīstīsies tādā veidā, kā plānots. Kā jau parasti– viss atduras pret naudu, jo māksla, kas paredzēta visiem – nav peļņu nesošs projekts, peļņa arī nav Laidu radošā visuma mērķis. “Turklāt jāsaprot, ka atjaunot senas ēkas – tas ir dārgi, bet atjaunot arhitektūras pieminekli ievērojot visas noteiktās prasības – vēl jo dārgāk. Diemžēl pašvaldībā tādu līdzekļu nav, jo runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu,” stāsta Laidu iemītnieki.

 

Kā noskaidroju Kuldīgas pašvaldībā, tā ir gatava finansiāli iesaistīsies ar atjaunošanu saistītos darbos Laidu muižā, piemēram, jau tikuši novērsti jumta defekti, taču pilnībā segt atjaunošanas darbus – tādu līdzekļu nav. Muižas iemītnieki un pašvaldība ir vienojušies par neatliekamo pienākumu sadalīšanu: avārijas brigādes nodrošināšanu, krāšņu tīrīšanu un apsekošanu, noteku tīrīšanu, rūpēm par ugunsdrošību un labiekārtošanas inventāra mehānismiem un apkurināšanu, taču nevar apstāties tikai pie neatliekamo darbu izdarīšanas, ir jādomā arī par kultūras centra nākotni, lai iecerētais darbs varētu virzīties uz priekšu.

 

Laidu muižas nākotnes vīzijā architekts Reinis Liepiņš, viens no radošā visuma dalībniekiem, ieskicē nepieciešamību projektam pieiet ar vislielāko rūpību. Arhitekts norāda: attīstības vīzijā jāfokusējas uz architektūras un dizaina vēstures un tagadnes mijiedarbības principiem, strukturējot procesu pa soļiem – ko un kā saglabāt. Tēmu loks ietvertu gan arhitektūras pieminekļa atjaunošanu, gan ainavu arhitektūras jautājumus, gan arī biznesa un uzņēmējdarbības perspektīvas Laidu muižā. Darbu saraksts ir ārkārtīgi gaŗš, turklāt, kā norāda architekts, tos nevajadzētu atlikt.

 

Par Laidu muižas iemītnieku plāniem var tikai brīnīties, tie ir radoši, nesavtīgi, vērtīgi – vieta Laidu muižas mākslinieciskajās aktivitātēs tiek atrasta ikkatram, kas to vēlas. Šī projekta virzībā un attīstībā tiek ieguldīts laiks, darbs, zināšanas, nauda un mīlestība, tomēr, lai projekta sirds – Laidu muiža – varētu pastāvēt, nepieciešami papildu ieguldījumi tā atjaunošanai, uzturēšanai un attīstībai. Gan pašvaldība, gan Laidu radošā visuma dalībnieki strādā pie tā, lai projekts virzītos uz priekšu un tuvākajā nākotnē Laidu muižas komplekss būtu vieta, kur gūt veldzējumu ikvienam. Sirsnīgs atbalsts ir arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, daloties ar saviem darba instrumentiem un laiku. Kā stāsta Laidu muižas iemītnieki, reiz kāds atsaucīgs Laidu kaimiņš muižas iedzīvotājiem atveda pus cūku, tā teikt – ēdiet uz veselību, lai jums darbi labāk iet no rokas! Kā risināt situāciju, kad jāglābj vēsturiskas nozīmes ēkas, bet tam netiek atvēlēti valsts līdzekļi, savā sociālo mediju profilā pagājušā gada oktobrī viedokli pauž Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes loceklis Jānis Lazdāns: “Ikviens no mums var palīdzēt muižu uzturēšanā, atjaunošanā un saglabāšanā. Atjauno, atdzīvini, ziedo un apmeklē pasākumus. Pretī tu dabūsi gandarījumu, sakārtotu vidi, saglabātu kultūras mantojumu, pieredzi un atmiņas kuras vienmēr paliks ar tevi.”

 

 

Brauciet ciemos!

Izbaudījusi Laidu muižas viesmīlību saprotu, ka drīzumā te atgriezīšos. Ceru, ka Laidu radošajam visumam izdosies raiti risināt saimnieciskos jautājumus, par radošajām es nemaz nešaubos. Esmu dzirdējusi, ka latviešu mākslinieks Laimonis Mieriņš interesi par zīmēšanu un glezniecību guvis savās bērnu dienu takās, kur noritēja viņa bērnības un pirmie skolas gadi – tieši Laidu muižas skolā. Kas zina, varbūt tieši tāpēc viņa darbos ir jaušams miers un vienlaikus kustība ¬– vērtības, kas stāv pāri 21. gadsimta ekonomikas un polītikas rāmjiem, bet sniedz tik daudz prieka un veldzējuma tiem, kuri tam ļaujas. Brauciet ciemos, un izbaudiet Laidu radošo, kustīgo mieru arī jūs!


 

Atpaka