Lai ārzemēs dzīvojošie latvieši būtu informēti
   26.11.2012

Latvija ir ceļā uz sazināšanos ar saviem tautiešiem ārzemēs caur internetu.
„Diez vai vajadzētu pārmest, ka iedzīvotāji ir devušies prom – to noteica ekonomikas realitāte, un Latvijas mazā mēroga dēļ lielā mērā ārēji faktori. Tomēr patlaban ir īpaši svarīgi pielikt visas iespējamās pūles, lai no valsts puses būtu radīti apstākļi, kas vilinātu aizbraukušos atgriezties,” būtisko akcentē Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone. Iespējas sazināties ar tautiešiem tīmeklī paveras tik dažādas un daudz, ka var būt sarežģīti saprast kādam ir jābūt sasniedzamajam rezultātam. Jānis Palkavnieks no draugiem.lv informē, ka Valsts Kanceleja šobrīd izsludina konkursu kopēja tīkla izveidošanai. „Tāpat kā draugam tu ieteiksi kur Liepājā paēst, tāpat valsts tevi var draudzīgā veidā  uzrunāt,” skaidro Jānis. Blakus noderīgas informācijas sniegšanai tiem, kas atrodas ārzemēs un vēlētos atgriezties Latvijā svarīgi arī ir padarīt pieejamu un interesantu saturu sabiedriskajos medijos – televīzijā un radio. Pētījumi liecina, ka latviešiem ārzemēs patīk skatīties LTV tīmeklī ievietotos Panorāmas, sporta un svētkus raidījumus. It īpaši tos skatās Lielbritānijā, ASV un Īrijā.

Svarīgi ir plānoto vietni internetā veidot cik iespējams pievilcīgu un draudzīgu lietotājam. Tai ir jābūt kā vietai, kur latvietis var atrast sev vajadzīgo informāciju. Pateicīgs avots iedvesmas gūšanai bija 12. novembrī notikušais seminārs Rīgā. Tajā piedalījās Latvijas televīzijas un radio cilvēki, sociālo tīklu un ārzemju latviešiem domāto mājaslapu pārstāvji, kuri dalījās ar savu pieredzi un padomiem kā veidot aktīvu komunikāciju tīmeklī. Labs piemērs ir Latvijas oficiālā lapa facebook.com „If you like Latvia, than Latvia likes you”. Sekojot viņiem, regulāri var saņemt jaukus stāstiņus un attēlus, kas silda sirdi no mājām prom esošajiem. Pie tam, šī lapa patīk arī daudziem ārzemniekiem. Savukārt„Lattelecom” ir kompānija, kas piedāvā abonēt televīziju internetā. Viņu pārstāve Inga Alika informēja, ka dažas TV tiešraides var skatītes arī ārpus Latvijas, tomēr autortiesību dēļ šī iespēja ir ierobežota. No viņu puses nāca ideja padarīt iespējamu televīzijas programmu abonēšanu ārzemēs. Ja „Lattelecom” piedāvājums realizētos, tad latvieši ārzemēs tiešraidē skatītos to pašu TV programmu ko cilvēki Latvijā. Mūsu tautieši jau var sākt priecāties. It sevišķi tie, kas atrodas Lielbritānijā – viņiem vairs nebūs jāabonē nelegālo ozo.tv.  Kā informēja NEPLP loceklis Dainis Mjartāns Lietuva ir izvēlējusies citu ceļu un „LTV World” kanāls satelītā ir skatāms Rietumeiropā un Ziemeļamerikā dzīvojošajiem lietuviešiem.

No Īrijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Francijas un ASV nākušie semināra dalībnieki pārstāvēja pašu veidotās mājaslapas, kas ir domātas tur  dzīvojošo latviešu saziņai. Kopumā viņi šķita apmierināti ar līdz šim paveikto.  Apmeklējumu skaits pieaug. Tīmekļa lapās tik ievietota aktuālākā  informācija, publicēti sludinājumi, veidots pasākumu kalendārs un reklamēti pašu organizētie koncerti un tikšanās. Tomēr katrai lapai ir kautkas atšķirīgs. Īrijas lapa baltic-ireland.ie ir arī ziņu portāls, kur var lasītno Latvijas ziņu aģentūrām  LETA un BNS pirktās ziņas. Tikmēr Zviedrijas vietnes zla.lv un stokholmaslatviesuskola.se nepretendē uz ziņu portāla nosaukumu, bet, kā pastāstīja Indra Wilson, ievieto sludinājumus, ziņas, mācību materiālus un aptaujas. Pēdējo 2 gadu laikā tiek mēģināts saprast no kurienes Zviedrijas latvieši iegūst meklēto informāciju, lai papildinātu lapas saturu. Populārākajām Īrijas un Lielbritānijas latviešu mājas lapām lapām ir  vairāk nekā  20 000  unikālo apmeklētāju. daudz. Latviešu apvienības Francijā pārstāvis Juris Bergs atklāja tās problēmas, ar kurām sastopas arī citi –  pietrūkst aktīvu darbinieku, kas padarītu  mājaslapu un blogu dzīvāku. Žurnālists Ansis Bogustovs atzīmēja, ka savu artavu varētu dot tie studenti, kas dodas uz kādu no Eiropas Savienības valstīm Erasmus studiju apmaiņas porgrammā. Tomēr neapmācītu cilvēku veidotam materiālam bieži vien trūkst kvalitātes.

Veidojot kopīgo portālu jāorientējas uz abām trimdas sabiedrībām – kara bēgļiem un ekonomiskajiem trimdiniekiem, jo ir atšķirīgas valodu zināšanas. Andris Straumanis stāstīja, ka ASV latviešu vietne latviansonline.com ir angļu valodā, jo daudzi vairs neprot latviešu valodu. Līdzīgi iet arī Lielbritānijas portālam anglobalticnews.co.uk, kas atšķirībā no visiem pārējiem pastāv pateicoties reklāmām. Beļģijas pārstāvis Krišjānis Sants (latviesi.be) ieteica veidot kopīgu kalendāru, lai būtu plānoto pasākumu pārskatāmība, organizējot Latvijas mūziķu koncertus un citus sabiedriskos pasākumus Rietumeiropā.   Indra Wilson piebilda, ka „nav vajadzīgs visiem zināt visu, bet ir lietas, ko viens portāls nevar „pacelt”, piemēram, animācijas filmas  vai latviešu valodas mācīšanu bērniem”.

Portālu veidotājiem  rūp noderīga, kvalitatīva un interesanta satura nodrošināšana  tīmekļa vietnēs, lai aizbraucēji  var atrast to, kas viņus visvairāk interesē. Ārzemēs dzīvojošie latvieši no Latvijas valsts puses sagaida iespēju tīmeklī viegli atrast informāciju par veiktajiem soļiem reemigrācijas vecināšanā, brīvajām darba vietām un citiem ar pārcelšanos uz Latviju saistītiem jautājumiem. 

Amālija Brūvere