EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Ko gaidâm no Valsts prezidenta?
128894
Photo: LETA

Sallija Benfelde    23.05.2023

 

 

 

Ir saprotami un cilvçcîgi, ka no Valsts prezidenta gaidâm, ka par spîti visam, viòð vai viòa nâks ar kâdu brînumnûjiòu, kas atrisinâs ja ne visas, tad daudzas problçmas. Un, protams, brîþiem piemirstam, ka prezidenta galvenais uzdevums ir pârstâvçt Latviju ârpolîtikâ, bet prezidents nevar noteikt ne pensiju, ne algu lielumu. Patiesîbâ jau to tâ îsti nevar izdarît neviens, jo valsts budþetâ naudas ir tik, cik tâs ir, un arî aizòemties nevar bezgalîgi. Iekðpolîtikâ prezidenta uzdevums drîzâk ir iedvesmot, runât par to, ko mçs varam, aicinât cilvçkus darît arî paðiem, negaidot vienu „lielo priekðnieku”, kâ partijâm nereti patîk solît. Sak´, atnâks mûsu pareizais cilvçks un visu izdarîs. Domâju, ka, runâjot par iedvesmu un redzçjumu, spilgts piemçrs bija Vaira Vîíe-Freiberga. Tikmçr vismaz daþas partijas, kuºas ðogad izvirzîjuðas savu Valsts prezidenta amata kandidâtu, sola laimes zemi un pârticîbu, jo vien pârçjie deputâti nobalsos par viòu kandidâtu. Ðobrîd skaidrîbas par to, kâds varçtu bût balsojums, nav, jo koalîcija nav vienojusies par vienu kandidâtu, tiek izteikti savstarpçji pârmetumi par to, ka slepus tiekot meklçti domu biedri starp opozîcijas partijâm. Tiesa gan, Nacionâlâ apvienîba joprojâm neatbalsta nevienu no trijiem kandidâtiem, acîmredzot cerot uz nâkamajâm vçlçðanâm, kuºâs varbût izdosies pierunât partnerus balsot par amata kandidâtu, kas ideoloìiski NA bûtu ïoti tuvs. Paðlaik izskatâs, ka visvairâk cerîbu tiek likts uz Zaïo un zemnieku savienîbu (ZZS), kuºu balsis varçtu izrâdîties izðíiroðâs. Tâpat jau izskan minçjumi, ka NA nâkamajâs vçlçðanâs varçtu virzît ilggadçjo Saeimas priekðsçdçtâju, tagadçjo aizsardzîbas ministri Inâru Mûrnieci, kuºa atbilstu gan brîþiem izskançjuðai prasîbai, ka Latvijai vajag prezidenti sievieti, gan pildîtu NA vçlmes ideoloìiskajos jautâjumos, necenðoties kaut ko darît citâdâk.

 

Sabiedrîbâ jau izskan daþas dusmîgas balsis, ka “polîtiskais tirgus” jau apnicis un ka ðo Saeimu vajadzçtu atlaist. Tas gan paðlaik nav iespçjams, jo Satversmes 14. pantâ rakstîts, ka: “Tiesîbu ierosinât tautas nobalsoðanu par Saeimas atsaukðanu nevar izmantot gadu pçc Saeimas sanâkðanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigâm, Valsts Prezidenta pilnvaru pçdçjo seðu mçneðu laikâ, kâ arî agrâk par seðiem mçneðiem pçc iepriekðçjâs tautas nobalsoðanas par Saeimas atsaukðanu.”.

 

Par Latvijas iedzîvotâjiem vairâk vai mazâk ir skaidrs, ka mçs tomçr gaidâm kâdu brînumu, kas padarîs mûs turîgâkus un laimîgâkus. Interesants jautâjums ir, vai diasporâ dzîvojoðie tautieði domâ tâpat? Par to tika spriests Latvijas radio raidîjumâ „Globâlais latvietis. 21. gadsimts”. Uz sarunu tika aicinâti diasporas aktîvisti, lai pastâstîtu, ko no Valsts prezidenta gaida ârzemçs dzîvojoðie, pârskatu par raidîjumâ runâto var izlasît arî sabiedrisko mediju portâlâ lsm.lv. 

 

Izrâdâs, daïa Vâcijâ dzîvojoðo, tâpat kâ daudzi Latvijâ, saka, ka neko negaida. Tomçr tâ nedomâ visi, daudzi saka, ka, izraugoties Valsts prezidentu, ir divi uzsvari – pirmkârt, viòam ir jâbût tâdam, kuºð prezentç valsti starptautiskâ arçnâ – runâ vairâkâs sveðvalodâs, ir ar stingru mugurkaulu un patriotisku domâðanu. Otrkârt, prezidentam svarîgai ir jâbût arî diasporas intereðu aizstâvîbai, virzot diasporai svarîgus jautâjumus dienas kârtîbâ. 

 

Latvieði Dânijâ cer, ka prezidents bûs gatavs pârmaiòâm un mainîsies arî viòa tradicionâlais darba stils. Tiek gaidîts izteikts lîderis, kuºð spçj vadît valsti, vienlaikus saglabâjot empâtiju, cilvçciskumu, nebaidoties iziet pie tautas un bût kopâ ar cilvçkiem, ka tas bûs jauns, enerìisks cilvçks, kuºð uz priekðu dzîtu cilvçkus gan Latvijâ, gan diasporâ. 

 

Savukârt Amerikâ tautieði uzskata, ka prezidentam noteikti bûtu jâbût divâm îpaðîbâm, bet treðâ bûtu vçlama. Viòam jâbût izcilai personîbai, kuºa spçj izcili prezentçt mûsu valsti, padarot to pamanâmu starptautiskâ arçnâ. Prezidentam jâbût tâdam, kuºð spçj aizraut un iedvesmot tautu augstâku mçríu sasniegðanai – nâkoðajam kandidâtam jâbût harismâtiskam. Kâ treðâ prasîba no Amerikas latvieðiem prezidentam bûtu “21. gadsimta lûzums domâðanâ” – prezidentam jâspçj parâdît, ka esam moderni, intensîvi un enerìiski.

 

Atðíirîbas vçlmçs droði vien ir arî tâdçï, ka Latvijâ daudziem neklâjas viegli un ikdienâ nâkas domât par visvienkârðâkajâm lietâm – rçíinu apmaksu, pârtiku, bçrnu skoloðanu un cilvçki tieðâm gaida pârmaiòas. Nereti cerîbas saistâs ar Valsts prezidentu, ka viòð vai viòa bûs tas, kuºð pratîs izvest Latviju no stagnâcijas un atpalicîbas. Manuprât vispirms gan vairâk bûtu jâprasa no Saeimas, kura savukârt var prasît darbus no valdîbas, gan neaizmirstot, ka arî valdîbai nav brînumnûjiòas un bezgalîgs naudas maks. Lai sâktos pârmaiòas, pirmkârt, ir jâbût polîtiskai gribai godîgi strâdât Latvijai un nevis domât tikai par savas partijas reitingu. Un tad Saeima, valdîba un Valsts prezidents kopâ patieðâm var panâkt Latvijas izkâpðanu no “vecajâm kurpçm”. 

 

 


 

Atpakaï