EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Kar pret Eiropu, demokratiju un civlizciju
118664

Sallija Benfelde    22.11.2021

 

 

Divdesmit pirmaj gadsimt ka ir ieguvis ar jaunu veidolu, ms to dvjam par hibrdkau, jo par ieroiem kst ar dezinformcija un meli. Lukaenko rems par ieroiem un kaa instrumentiem ir padarjis neapbruotus, neaizsargtus cilvkus, ar sievietes un brnus. 

 

Pie Polijas robeas atvesti vairki tkstoi migrantu, tiek lsts, ka Baltkrievijas pus dads viets kopum pie s robeas, kua ir ar Eiropas Savienbas (ES) rj robea, iespjams, atrodas ldz 10 tkstoiem migrantu, kui Baltkrievij ieraduies no Irakas, Srijas un dam citm tres pasaules valstm. Jpiebilst, ka migranti Baltkrievij ir ieraduies legli, ar Baltkrievijas vzm, un pdjo mneu laik migranti ir minjui rsot ar Latvijas un Lietuvas robeas, un msu valsts pierobeas rajonos ir izsludints rkrtas stvoklis. Svtdienas vakara zis izskanja brdinjums par lielka skaita migrantu iespjamo minjumu rsot msu valsts robeu.   

 

Polijas-Baltkrievijas jeb Eiropas Savienbas rjs robeas abs puss nu jau atrodas ar armijas. Pc dikttora Lukaenko aicinjuma Baltkrievijas pus gaisa telp patrul divi Krievijas bumbvedji ar kodolieroiem, bet  ned pirms Lplu dienas Lukaenko pazioja, ka pie rietumu robeas novietos vairkas raeu divzijas. Savukrt Polijas pus pierobe izsludints rkrtas stvoklis, sapulcti aptuveni 10 tkstoi kaavru, lai aizsargtu valsts robeu, jo gandrz katru dienu notiek minjumi sagraut robeas nocietinjumus,  un lielas cilvku grupas lauas Polijas territorij. Atsevim lielm migrantu grupm tas ar izdodas, pagaidm vius tomr ir izdevies aizturt. Polijas pierobeas pilstiu un ciemu iedzvotji ststa, ka jtas k kaa zon. 

 

Spriedze pierobe visu laiku auga, pastvja augsts provokciju risks, un izskatjs, ka Lukaenko rems cer izraist bruotu konfliktu. Polija un Eiropas Savienba uzskata, ka Baltkrievija migrantu plsmu organiz ar Krievijas atbalstu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to, protams, noliedz. Polijas premjrministrs Mateus Moraveckis svtdien, 14. novembr pazioja, ka Varava kop ar Lietuvu un Latviju vartu pieprast konsultcijas saska ar NATO lguma 4. pantu. Latvija un Lietuva ir apstiprinjuas, ka atbalsts Polijas lgumu, ja tas notiks. K zinms, saska ar Vaingtonas lguma 4. pantu ikviena NATO dalbvalsts var pieprast konsultcijas ar prjm dalbvalstm, ja t uzskata, ka apdraudta ts territoril nedalmba, poltisk neatkarba vai droba.

 

ASV Valsts departaments 14. novembr ir izteicis atbalstu Varavai saistb ar notiekoo uz Polijas-Baltkrievijas robeas. Departamenta Preses dienesta paziojum teikts, ka Valsts sekretram Entonijam Blinkenam sestdien, 13. novembr, ir notikusi telefona saruna ar Polijas rlietu ministru Zbigevu Rau. Valsts sekretrs  ir apstiprinjis ASV atbalstu Polijai situcij, kad Lukaenko rems  ciniski ekspluat neaizsargtus migrantus, t radot nopietnus draudus drobai.  "Ms bajamies, ka Krievija var pieaut nopietnu kdu, minot atkrtot to, ko darja 2014. gad, kad savca spkus gar robeu, iegja suvern Ukrainas territorij un darja to, nepatiesi apgalvojot, ka tikusi izprovocta," sacja Blinkens. ASV ar nordjusi, ka Minska ar savu rcbu novr uzmanbu no Krievijas rcbas pie Ukrainas robeas.

 

Tikmr Krievija pie Ukrainas robeas sakoncentrjusi armiju un bruu techniku, pastv nopietnas baas, ka tiek gatavots uzbrukums Ukrainai. 14. novembr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pazioja, ka pie Ukrainas robem Krievijas pus atrodas gandrz 100 000 Krievijas kaavru. Iespjams, migranti uz Baltkrievijas Polijas robeas ir ar uzmanba novranai, lai Putins brvk vartu darboties pie Ukrainas robeas.

 

Kas notiek uz Eiropas Savienbas un Baltkrievijas rjm robem?

K zinms, gan Latvijas un Lietuvas, gan Polijas robeas ar Baltkrieviju ir ar Eiropas Savienbas rj robea. Td o trs valstu robeu rsoana un jebkuri incidenti, konflikti uz tm apdraud ne tikai s valstis, bet ar Eiropas Savienbu.

 

Treo valstu pilsoi var lgt uzturans atauju kd Eiropas Savienbas valst, vroties ts prstvniecb savas valsts territorij. Migranti no Irakas, Srijas, Afgnistnas u.c. valstm, kas legli ieraduies Baltkrievij, to var dart ar jebkuas ES valsts prstvniecb Baltkrievij, bet to vii ldz im nav darjui, bet centuies priet robeu nelegli, izmantojot ar spku. 

 

Liels migrantu piepldums bija vrojams jau jnij. Piemram, Lietuva jnija skum zioja, ka ogad ts robeu no Baltkrievijas minjui priet 387 cilvki, kas bija piecas reizes vairk nek visa pagju gada laik. Migrantu plsma ar katru nedu palielinjs, bija zinms, ka vii ar lidmanu reisiem ierodas no Stambulas un Bagddes. Jlija skum Lietuva pierobeas rajonos izsludinja rkrtas situciju. Lai atturtu migrantus, 9. jlij Lietuva gar robeu ar Baltkrieviju ska izklt dzelostiepu barjeru. Dzelostiepu barjera simtiem kilometru gaum gar robeu ar Baltkrieviju, migrantu izmitinana skols, telu pilstiu bvana   t Lietuva cents tikt gal ar Tuvo Austrumu un frikas migrantu piepldumu, kuri nelikumgi rsoja robeu no Baltkrievijas. deni, prtiku un medikamentus gdja Lietuvas Sarkan Krusta organizcija. Migrantu plsmai pastiprinoties, jau jlija vid Lietuva uz robeu ar Baltkrieviju nostja papildu bruotos spkus. Situcijai kstot arvien nopietnkai, Eiropas Savienbas rjs robeas apsardzi apsprieda gan Eiropas Parlamenta rlietu, gan Pilsou brvbu, tieslietu un ieklietu komitej. Jlij Lietuva vienojs ar Eiropas Savienbas robesardzes aentru Frontex par papildspku izvietoanu pie Baltkrievijas robeas, pr kuru Lietuv ieplst liels skaits neleglo migrantu. August Lietuvas robesargi ska aizturt migrantus, kui dodas pri robeai,  un stt tos atpaka uz Baltkrieviju. Visas trs Baltijas valstis ar vienojs par koordintu rcbu saistb ar migrantiem.

 

Migranti no  Baltkrievijas rsoja ar Latvijas robeu, un jau augusta pirmaj pus Latvij vairs nebija brvu vietu patvruma mekltju izmitinanai. Latvija 10. august izsludinja rkrtas situciju pierobeas rajonos Krslav, Ludz, Augdaugavas novad un Daugavpil, un  sks pagaidu dzelostiepu oga celtniecba. Tika noteikts, ka robesardzei bs tiesbas lietot fizisku spku un specilos ldzekus, lai nekavjoties atgrieztu personu valst, no kuas t ieradusies, nelikumgi rsojot robeu. si sakot, kuva skaidrs, ka migrantu plsma neapstsies, ka Lukaenko rema prstvji cilvkus aicina doties uz Baltkrieviju, solot vienkri un tri pc tam nokt Vcij. Td Latvija un Lietuva migrantus savs valsts vairs neielai gar robeu ir izvietota gan robesardze, gan zemessardze, Lietuv ar armijas daas. Uz robeas aizturtos sta atpaka uz Baltkrieviju. obrd gan Latvij, gan Lietuv patvruma mekltju centros uzturas vairki tkstoi neleglo migrantu. Lietuva pagaidm uzturans atauju pierusi tikai septiiem migrantiem, ir skaidrs jau tagad, ka to saems tikai neliela daa patvruma prastju. Jpiebilst ar, ka ir migranti, kuiem ir izdevies robeu rsot nelegli, vius nereti jau aiztur Vcijas robesargi.

 

Pamazm migrantu plsma tika novirzta uz Baltkrievijas-Polijas robeu. Minjumi nelegli rsot Latvijas un Lietuvas robeu turpins, bet ts lielkoties ir nelielas migrantu grupas. 7. un 8. novembr ziu aentras prpludinja fotografijas un videosieti ar milzgu migrantu kolonnu, ku bija vairki tkstoi cilvku, tika lsts, ka uz Polijas robeu  kjm, baltkrievu militristu apsargt kolonn dodas aptuveni ldz pieciem tkstoiem cilvku.

 

Novembr jau divas reizes Polijas robeai noticis sts uzbrukums, izmantojot lpstas, baus un specilas res dzelostieplm, lai apgztu, salauztu un sagrieztu dzelostiepu ogu. Jpiebilst, ka 8. novembr, kad sks pirmais lielais uzbrukums Polijas robeai, nofilmtajos videosietos bija redzami jauni, spcgi vriei, kuiem ldzi bija ne tikai lpstas un specils res, bet ar teltis apmetnes veidoanai. Kdreizjais Baltkrievijas diplomts un ministrs, ku bija spiests aizbraukt no Baltkrievijas un tagad dzvo Polij, un ir iesaistjies baltkrievu opozcijas darbb, Pvels Latuka,  tmeka izdevumu EUobserver brdinja, ka Baltkrievija gatavo afgu un irakieu kaa veternus bruotu uzbrukumu veikanai uz Polijas robeas. Migrcijas krizi Lukaenko izmanto, lai Eiropas Savienbas territorij nogdtu cilvkus, kam ir militr pieredze un kas papildus apmcti Baltkrievijas terroraktu veikanai, sacja Latuka. Otraj uzbrukum Polijas robeai jau cit robepunkt migranti izmantoja akmeus, kas viiem pievesti klt, izskanja ar informcija, ka vii izmantojui troka grantas. Lai gan vairkm uzbrucju grupm vietm izdevs sagraut un prvart Polijas robeu, lielk daa neleglo migrantu pc tam tika notverti un nogdti atpaka uz Baltkrieviju.

 

Skotnjais mris Latvija

Skoties nopietnajai migrantu krizei, bija baas, ka nopietnkais trieciens tiks vrsts pret Latviju, jo no trs Baltijas valstm Latvijas, Lietuvas un ar Igaunijas msu valst Krievijas ietekme ir vislielk, te joprojm dzvo visvairk okupcijas laika ideoloijas ietekmtu cilvku, ir prokremliski noskaoti poltii un vltji. Turklt Latvija bija oti nokaitinjusi Baltkrievijas dikttoru, pasaules hokeja empionta laik Rg nomainot Baltkrievijas karogu pret baltsarkanbalto karogu, kas pirms Lukaenko rema bija baltkrievu karogs. 

 

Tomr migrantu krizei attstoties, lielie triecieni tika vrsti pret Polijas robeu. Pvels Latuka intervij Latvijas TV3 zim paststja: Vlos atzmt, ka informcijas avoti ar apliecina, ka skotnji par prioritti tika uzskatts veicint migrcijas plsmu pri Latvijas robeai, to Lukaenko bija uzdevis k galveno uzdevumu. Lukaenko gribja atriebties Latvijai par aso rcbu hokeja empionta laik, par sankcijm, bet, k ms redzam,  is plns ir maints, un prioritte obrd ir Polija. Bijuais diplomts, atsaucoties uz avotiem Baltkrievijas specdienestos, skaidroja tlko Lukaenko stratiju: "K attstsies situcija pierobeas zon bs neleglo migrantu nometnes, jau tagad Baltkrievijas Aizsardzbas ministrijai uzdots nodroint bgiem militrs teltis, pc iespjas nodroint vius ar prtiku un demonstrt, k Baltkrievijas puse par viiem rpjas. Visiem dienestiem ir uzdots izveidot vietas, kur migranti var dzvot, pa dienu vii stvs uz robeas, bet pa nakti uztursies pierobeas ciematos." Via sactais ar apstiprina jau agrk izskanjus baas, ka virsmris ai hibrdopercijai ir Eiropas sanaidoana un selana. Un, protams, noturans pie varas par katru cenu.

 

Situcija obrd

21. novembr, kad top msu laikraksta numurs, situcija uz Polijas robeas ir miergka. Tkstoiem migrantu ir aizvesti tlk no robeas un ir izmitnti kda transporta uzmuma telps. Tiesa gan,  pie Polijas robeas joprojm atrodas migrantu grupas, kuas mina to rsot. Tas pats notiek ar uz Latvijas un Lietuvas robeas, bet nenotiek uzbrukumi, lietojot spku. Migranti joprojm netiek ielaisti ajs valsts. Latvij atsevios gadjumos tiek ielaisti un nogdti patvruma mekltju centros brni un sievietes, ja viu veselbas stvoklis raisa baas migranti daudzas naktis ir pavadjui zem klajas debess aukstum, ar liet, jo Baltij tuvojas ziema. Ldz im migranti pie robem atrads k slazd starp Polijas, Latvijas vai Lietuvas robeu, kas daudzviet ir ar dzelostiepu ogu un bruotiem baltkrievu militro grupjumu vriem viiem aiz muguras, kas neva doties prom no robeas.

 

Starp migrantiem tagad ir daudz sievieu un brnu, Baltkrievija ar speciliem reisiem gandrz piecus simtus migrantu, kui to ir vljuies, ir nogdjusi atpaka uz viu mtnes zemm. Tomr tkstoi migrantu joprojm atrodas pierobe un ar Baltkrievijas galvaspilst Minsk, t sagdjot raizes ar paai Baltkrievijai.

 

Putins, no vienas puses, atbalsta Baltkrieviju, no otras puses, pat it k tagad mierina Lukaenko, ar aizrda viam, ka ideja nogriezt Eiropai gzes padevi  (dikttors t draudja dart), nav laba ideja un vi to neatbalsta. Acmredzot Putinam ne visai patk doma par to, ka var tikt iedarbints NATO 4. pants, turklt senais plns par Baltkrievijas pilngi oficilu iekauanu Krievijas sastv nav aizmirsts.

 

Eiropas Savienba ir sapratusi, ka runa nav par bgu krizi, bet par hibrdkau, kur cilvki tiek izmantoti k dzvie ieroi, tiek gatavota piekt sankciju pakete,  un Baltijas valstm tiks sniegts atbalsts robeu stiprinanai. Ar dikttoriem ir sazinjusies ar Vcijas kanclere Merkele, un  tas ir radjis visai pretrungas atsauksmes pa Eiropas Savienb, bet ir ar skaidrs, ka Lukaenko atzana par leitmu prezidentu nenotiks, tas nav un nebs iespjams.

 

Un, protams, joprojm jautjums ir par migrantiem kas vii ir? Informcija ir visai pretrunga, starp viiem ir piemntie, navie un apkrptie, ir tie, kui vlas labku dzvi, bet acmredzot ir ar algoti un aenti. 

 

Informcija par notiekoo un mintajiem jautjumiem ir oti dada, ar pretrunga, jo Baltkrievijas oficils iestdes melo, visu notiekoo apgrieot pilngi otrdi,  piemram, tika apgalvots, ka Polijas robesargi apmtjui migrantus ar akmeiem (!) un ka Polija uzbrkot Baltkrievijas robeai. Par migrantiem, vairk par Krievijas un Baltkrievijas nostju un k visi ie notikumi var ietekmt ar Ukrainas neatkarbu, rakstsim kd no nkamajiem msu laikraksta numuriem.

 


 

Atpaka