Karš pret Eiropu, demokratiju un civīlizāciju
Sallija Benfelde    22.11.2021

 

 

Divdesmit pirmajā gadsimtā kaŗš ir ieguvis arī jaunu veidolu, mēs to dēvējam par hibrīdkaŗu, jo par ieročiem kļūst arī dezinformācija un meli. Lukašenko režīms par ieročiem un kaŗa instrumentiem ir padarījis neapbruņotus, neaizsargātus cilvēkus, arī sievietes un bērnus. 

 

Pie Polijas robežas atvesti vairāki tūkstoši migrantu, tiek lēsts, ka Baltkrievijas pusē dažādās vietās kopumā pie šīs robežas, kuŗa ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, iespējams, atrodas līdz 10 tūkstošiem migrantu, kuŗi Baltkrievijā ieradušies no Irakas, Sīrijas un dažām citām trešās pasaules valstīm. Jāpiebilst, ka migranti Baltkrievijā ir ieradušies legāli, ar Baltkrievijas vīzām, un pēdējo mēnešu laikā migranti ir mēģinājuši šķērsot arī Latvijas un Lietuvas robežas, un mūsu valstīs pierobežas rajonos ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Svētdienas vakara ziņās izskanēja brīdinājums par lielāka skaita migrantu iespējamo mēģinājumu šķērsot mūsu valsts robežu.   

 

Polijas-Baltkrievijas jeb Eiropas Savienības ārējās robežas abās pusēs nu jau atrodas arī armijas. Pēc diktātora Lukašenko aicinājuma Baltkrievijas pusē gaisa telpā patrulē divi Krievijas bumbvedēji ar kodolieročiem, bet  nedēļā pirms Lāčplēšu dienas Lukašenko paziņoja, ka pie rietumu robežas novietos vairākas raķešu divīzijas. Savukārt Polijas pusē pierobežā izsludināts ārkārtas stāvoklis, sapulcēti aptuveni 10 tūkstoši kaŗavīru, lai aizsargātu valsts robežu, jo gandrīz katru dienu notiek mēģinājumi sagraut robežas nocietinājumus,  un lielas cilvēku grupas laužas Polijas territorijā. Atsevišķām lielām migrantu grupām tas arī izdodas, pagaidām viņus tomēr ir izdevies aizturēt. Polijas pierobežas pilsētiņu un ciemu iedzīvotāji stāsta, ka jūtas kā kaŗa zonā. 

 

Spriedze pierobežā visu laiku auga, pastāvēja augsts provokāciju risks, un izskatījās, ka Lukašenko režīms cer izraisīt bruņotu konfliktu. Polija un Eiropas Savienība uzskata, ka Baltkrievija migrantu plūsmu organizē ar Krievijas atbalstu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to, protams, noliedz. Polijas premjērministrs Mateušs Moraveckis svētdien, 14. novembrī paziņoja, ka Varšava kopā ar Lietuvu un Latviju varētu pieprasīt konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu. Latvija un Lietuva ir apstiprinājušas, ka atbalstīs Polijas lūgumu, ja tas notiks. Kā zināms, saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās territoriālā nedalāmība, polītiskā neatkarība vai drošība.

 

ASV Valsts departaments 14. novembrī ir izteicis atbalstu Varšavai saistībā ar notiekošo uz Polijas-Baltkrievijas robežas. Departamenta Preses dienesta paziņojumā teikts, ka Valsts sekretāram Entonijam Blinkenam sestdien, 13. novembrī, ir notikusi telefona saruna ar Polijas ārlietu ministru Zbigņevu Rau. Valsts sekretārs  ir apstiprinājis ASV atbalstu Polijai situācijā, kad Lukašenko režīms  ciniski ekspluatē neaizsargātus migrantus, tā radot nopietnus draudus drošībai.  "Mēs bažījamies, ka Krievija var pieļaut nopietnu kļūdu, mēģinot atkārtot to, ko darīja 2014. gadā, kad savāca spēkus gar robežu, iegāja suverēnā Ukrainas territorijā un darīja to, nepatiesi apgalvojot, ka tikusi izprovocēta," sacīja Blinkens. ASV arī norādījusi, ka Minska ar savu rīcību novērš uzmanību no Krievijas rīcības pie Ukrainas robežas.

 

Tikmēr Krievija pie Ukrainas robežas sakoncentrējusi armiju un bruņu techniku, pastāv nopietnas bažas, ka tiek gatavots uzbrukums Ukrainai. 14. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka pie Ukrainas robežām Krievijas pusē atrodas gandrīz 100 000 Krievijas kaŗavīru. Iespējams, migranti uz Baltkrievijas Polijas robežas ir arī uzmanība novēršanai, lai Putins brīvāk varētu darboties pie Ukrainas robežas.

 

Kas notiek uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas ārējām robežām?

Kā zināms, gan Latvijas un Lietuvas, gan Polijas robežas ar Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Tādēļ šo trīs valstu robežu šķērsošana un jebkuri incidenti, konflikti uz tām apdraud ne tikai šīs valstis, bet arī Eiropas Savienību.

 

Trešo valstu pilsoņi var lūgt uzturēšanās atļauju kādā Eiropas Savienības valstī, vēršoties tās pārstāvniecībā savas valsts territorijā. Migranti no Irakas, Sīrijas, Afgānistānas u.c. valstīm, kas legāli ieradušies Baltkrievijā, to var darīt arī jebkuŗas ES valsts pārstāvniecībā Baltkrievijā, bet to viņi līdz šim nav darījuši, bet centušies pāriet robežu nelegāli, izmantojot arī spēku. 

 

Liels migrantu pieplūdums bija vērojams jau jūnijā. Piemēram, Lietuva jūnija sākumā ziņoja, ka šogad tās robežu no Baltkrievijas mēģinājuši pāriet 387 cilvēki, kas bija piecas reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Migrantu plūsma ar katru nedēļu palielinājās, bija zināms, ka viņi ar lidmašīnu reisiem ierodas no Stambulas un Bagdādes. Jūlija sākumā Lietuva pierobežas rajonos izsludināja ārkārtas situāciju. Lai atturētu migrantus, 9. jūlijā Lietuva gar robežu ar Baltkrieviju sāka izklāt dzeloņstiepļu barjeru. Dzeloņstiepļu barjera simtiem kilometru gaŗumā gar robežu ar Baltkrieviju, migrantu izmitināšana skolās, telšu pilsētiņu būvēšana –  tā Lietuva centās tikt galā ar Tuvo Austrumu un Āfrikas migrantu pieplūdumu, kuri nelikumīgi šķērsoja robežu no Baltkrievijas. Ūdeni, pārtiku un medikamentus gādāja Lietuvas Sarkanā Krusta organizācija. Migrantu plūsmai pastiprinoties, jau jūlija vidū Lietuva uz robežu ar Baltkrieviju nosūtīja papildu bruņotos spēkus. Situācijai kļūstot arvien nopietnākai, Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzi apsprieda gan Eiropas Parlamenta Ārlietu, gan Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Jūlijā Lietuva vienojās ar Eiropas Savienības robežsardzes aģentūru Frontex par papildspēku izvietošanu pie Baltkrievijas robežas, pār kuru Lietuvā ieplūst liels skaits nelegālo migrantu. Augustā Lietuvas robežsargi sāka aizturēt migrantus, kuŗi dodas pāri robežai,  un sūtīt tos atpakaļ uz Baltkrieviju. Visas trīs Baltijas valstis arī vienojās par koordinētu rīcību saistībā ar migrantiem.

 

Migranti no  Baltkrievijas šķērsoja arī Latvijas robežu, un jau augusta pirmajā pusē Latvijā vairs nebija brīvu vietu patvēruma meklētāju izmitināšanai. Latvija 10. augustā izsludināja ārkārtas situāciju pierobežas rajonos Krāslavā, Ludzā, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī, un  sākās pagaidu dzeloņstiepļu žoga celtniecība. Tika noteikts, ka robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuŗas tā ieradusies, nelikumīgi šķērsojot robežu. Īsi sakot, kļuva skaidrs, ka migrantu plūsma neapstāsies, ka Lukašenko režīma pārstāvji cilvēkus aicina doties uz Baltkrieviju, solot vienkārši un ātri pēc tam nokļūt Vācijā. Tādēļ Latvija un Lietuva migrantus savās valstīs vairs neielaiž – gar robežu ir izvietota gan robežsardze, gan zemessardze, Lietuvā arī armijas daļas. Uz robežas aizturētos sūta atpakaļ uz Baltkrieviju. Šobrīd gan Latvijā, gan Lietuvā patvēruma meklētāju centros uzturas vairāki tūkstoši nelegālo migrantu. Lietuva pagaidām uzturēšanās atļauju piešķīrusi tikai septiņiem migrantiem, ir skaidrs jau tagad, ka to saņems tikai neliela daļa patvēruma prasītāju. Jāpiebilst arī, ka ir migranti, kuŗiem ir izdevies robežu šķērsot nelegāli, viņus nereti jau aiztur Vācijas robežsargi.

 

Pamazām migrantu plūsma tika novirzīta uz Baltkrievijas-Polijas robežu. Mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas un Lietuvas robežu turpinās, bet tās lielākoties ir nelielas migrantu grupas. 7. un 8. novembrī ziņu aģentūras pārpludināja fotografijas un videosižeti ar milzīgu migrantu kolonnu, kuŗā bija vairāki tūkstoši cilvēku, tika lēsts, ka uz Polijas robežu  kājām, baltkrievu militāristu apsargātā kolonnā dodas aptuveni līdz pieciem tūkstošiem cilvēku.

 

Novembrī jau divas reizes Polijas robežai noticis īsts uzbrukums, izmantojot lāpstas, baļķus un speciālas šķēres dzeloņstieplēm, lai apgāztu, salauztu un sagrieztu dzeloņstiepļu žogu. Jāpiebilst, ka 8. novembrī, kad sākās pirmais lielais uzbrukums Polijas robežai, nofilmētajos videosižetos bija redzami jauni, spēcīgi vīrieši, kuŗiem līdzi bija ne tikai lāpstas un speciālās šķēres, bet arī teltis apmetnes veidošanai. Kādreizējais Baltkrievijas diplomāts un ministrs, kuŗš bija spiests aizbraukt no Baltkrievijas un tagad dzīvo Polijā, un ir iesaistījies baltkrievu opozīcijas darbībā, Pāvels Latuška,  tīmekļa izdevumu EUobserver brīdināja, ka Baltkrievija gatavo afgāņu un irakiešu kaŗa veterānus bruņotu uzbrukumu veikšanai uz Polijas robežas. „Migrācijas krizi Lukašenko izmanto, lai Eiropas Savienības territorijā nogādātu cilvēkus, kam ir militārā pieredze un kas papildus apmācīti Baltkrievijas terroraktu veikšanai,” sacīja Latuška. Otrajā uzbrukumā Polijas robežai jau citā robežpunktā migranti izmantoja akmeņus, kas viņiem pievesti klāt, izskanēja arī informācija, ka viņi izmantojuši trokšņa granātas. Lai gan vairākām uzbrucēju grupām vietām izdevās sagraut un pārvarēt Polijas robežu, lielākā daļa nelegālo migrantu pēc tam tika notverti un nogādāti atpakaļ uz Baltkrieviju.

 

Sākotnējais mērķis – Latvija

Sākoties nopietnajai migrantu krizei, bija bažas, ka nopietnākais trieciens tiks vērsts pret Latviju, jo no trīs Baltijas valstīm – Latvijas, Lietuvas un arī Igaunijas – mūsu valstī Krievijas ietekme ir vislielākā, te joprojām dzīvo visvairāk okupācijas laika ideoloģijas ietekmētu cilvēku, ir prokremliski noskaņoti polītiķi un vēlētāji. Turklāt Latvija bija ļoti nokaitinājusi Baltkrievijas diktātoru, pasaules hokeja čempionāta laikā Rīgā nomainot Baltkrievijas karogu pret baltsarkanbalto karogu, kas pirms Lukašenko režīma bija baltkrievu karogs. 

 

Tomēr migrantu krizei attīstoties, lielie triecieni tika vērsti pret Polijas robežu. Pāvels Latuška intervijā Latvijas TV3 ziņām pastāstīja: „Vēlos atzīmēt, ka informācijas avoti arī apliecina, ka sākotnēji par prioritāti tika uzskatīts veicināt migrācijas plūsmu pāri Latvijas robežai, to Lukašenko bija uzdevis kā galveno uzdevumu. Lukašenko gribēja atriebties Latvijai par aso rīcību hokeja čempionāta laikā, par sankcijām, bet, kā mēs redzam,  šis plāns ir mainīts, un prioritāte šobrīd ir Polija.” Bijušais diplomāts, atsaucoties uz avotiem Baltkrievijas specdienestos, skaidroja tālāko Lukašenko stratēģiju: "Kā attīstīsies situācija – pierobežas zonā būs nelegālo migrantu nometnes, jau tagad Baltkrievijas Aizsardzības ministrijai uzdots nodrošināt bēgļiem militārās teltis, pēc iespējas nodrošināt viņus ar pārtiku un demonstrēt, kā Baltkrievijas puse par viņiem rūpējas. Visiem dienestiem ir uzdots izveidot vietas, kur migranti var dzīvot, pa dienu viņi stāvēs uz robežas, bet pa nakti uzturēsies pierobežas ciematos." Viņa sacītais arī apstiprina jau agrāk izskanējušās bažas, ka virsmērķis šai hibrīdoperācijai ir Eiropas sanaidošana un sķelšana. Un, protams, noturšanās pie varas par katru cenu.

 

Situācija šobrīd

21. novembrī, kad top mūsu laikraksta numurs, situācija uz Polijas robežas ir mierīgāka. Tūkstošiem migrantu ir aizvesti tālāk no robežas un ir izmitānāti kāda transporta uzņēmuma telpās. Tiesa gan,  pie Polijas robežas joprojām atrodas migrantu grupas, kuŗas mēģina to šķērsot. Tas pats notiek arī uz Latvijas un Lietuvas robežas, bet nenotiek uzbrukumi, lietojot spēku. Migranti joprojām netiek ielaisti šajās valstīs. Latvijā atsevišķos gadījumos tiek ielaisti un nogādāti patvēruma meklētāju centros bērni un sievietes, ja viņu veselības stāvoklis raisa bažas – migranti daudzas naktis ir pavadījuši zem klajas debess aukstumā, arī lietū, jo Baltijā tuvojas ziema. Līdz šim migranti pie robežām atradās kā slazdā – starp Polijas, Latvijas vai Lietuvas robežu, kas daudzviet ir ar dzeloņstiepļu žogu un bruņotiem baltkrievu militāro grupējumu vīriem viņiem aiz muguras, kas neļāva doties prom no robežas.

 

Starp migrantiem tagad ir daudz sieviešu un bērnu, Baltkrievija ar speciāliem reisiem gandrīz piecus simtus migrantu, kuŗi to ir vēlējušies, ir nogādājusi atpakaļ uz viņu mītnes zemēm. Tomēr tūkstoši migrantu joprojām atrodas pierobežā un arī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, tā sagādājot raizes arī pašai Baltkrievijai.

 

Putins, no vienas puses, atbalsta Baltkrieviju, no otras puses, pat it kā tagad mierina Lukašenko, arī aizrāda viņam, ka ideja nogriezt Eiropai gāzes padevi  (diktātors tā draudēja darīt), nav laba ideja un viņš to neatbalsta. Acīmredzot Putinam ne visai patīk doma par to, ka var tikt iedarbināts NATO 4. pants, turklāt senais plāns par Baltkrievijas pilnīgi oficiālu iekļaušanu Krievijas sastāvā nav aizmirsts.

 

Eiropas Savienība ir sapratusi, ka runa nav par bēgļu krizi, bet par hibrīdkaŗu, kurā cilvēki tiek izmantoti kā dzīvie ieroči, tiek gatavota piektā sankciju pakete,  un Baltijas valstīm tiks sniegts atbalsts robežu stiprināšanai. Ar diktātoriem ir sazinājusies arī Vācijas kanclere Merkele, un  tas ir radījis visai pretrunīgas atsauksmes pašā Eiropas Savienībā, bet ir arī skaidrs, ka Lukašenko atzīšana par leģitīmu prezidentu nenotiks, tas nav un nebūs iespējams.

 

Un, protams, joprojām jautājums ir par migrantiem – kas viņi ir? Informācija ir visai pretrunīga, starp viņiem ir piemānītie, naīvie un apkrāptie, ir tie, kuŗi vēlas labāku dzīvi, bet acīmredzot ir arī algotņi un aģenti. 

 

Informācija par notiekošo un minētajiem jautājumiem ir ļoti dažāda, arī pretrunīga, jo Baltkrievijas oficiālās iestādes melo, visu notiekošo apgriežot pilnīgi otrādi,  – piemēram, tika apgalvots, ka Polijas robežsargi apmētājuši migrantus ar akmeņiem (!) un ka Polija uzbrūkot Baltkrievijas robežai. Par migrantiem, vairāk par Krievijas un Baltkrievijas nostāju un kā visi šie notikumi var ietekmēt arī Ukrainas neatkarību, rakstīsim kādā no nākamajiem mūsu laikraksta numuriem.