EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Karai un poltii
128832

Juris Lorencs    16.05.2023

 

Kas tur ko liegties - ar es biju starp tiem miljoniem cilvku, kui 6. maij televzijas tieraid vroja Apvienots Karalistes karaa rlza III kronanu. Patiesi unikls notikums- kaut vai tpc, ka kop Elizabetes II kronanas, kas notika 1953. gada 2. jnij, apritjui 70 gadi. Vesela paaudze britu ir piedzimusi un nomirusi, t ar nepiedzvojot sava monarcha kpanu tron. Persongi man atmi iespiedus trs lietas. Pirmais - karaa vrdi es nku, lai kalpotu, nevis lai tiktu apkalpots (I come not to be served, but to serve). Otrais - ka ceremonijai bija slepen, sav zi pat intm daa. Proti, karaa iesvaidana ar no Jeruzalemes atvestu eu, kuas laik monarchs un gardznieki tika nodalti no publikas ar paiem necaurredzamiem aizslietiem. Treais - patkami prsteidza ceremonijas izteikti kristgais saturs un forma. Citdi tas ar nevarja bt, jo rituls ldz msdienm atncis no viduslaikiem. Notiekoais kontrastja ar modern poltkorektuma laikmeta labo toni, kas iesaka pai neuzvrt reliijas nozmi.

 

rlza III kronana uz brdi atdzvinja diskusiju par monarchijas vietu msdienu pasaul. Patiesb im strdam ir sena vsture, kas aizsks jau 18. gadsimta nogal Liels Franu revolcijas laik. Monarchijas noliedzji to uzskata par aizvsturisku, savu laiku prdzvojuu anachronismu. Savukrt atbalsttji monarchij saredz cieu pret tradicijm un uzsver monarcha stabilizjoo lomu poltik, kas labvlgi iespaidojot visu sabiedrbu kopum. Patiesi, vismaz Eiropas monarchijas (Apvienot Karaliste, Spnija, Andora, Monako, Lichtenteina, Beija, Nderlande, Luksemburga, Dnija, Norvija un Zviedrija) ir ne tikai demokratiskas, bet ar bagtas valstis. Kad Srij, Tunisij, Eipt, Lbij un Libn notika nekrtbas un plosjs arabu pavasai, divs arabu monarchijs, Marok un Jordnij, valdja miers. Lai ar abas valstis nav bagtas ar dabas resursiem, tajs valda poltiska stabilitte un notiek veiksmga saimniecisk attstba.

 

Tpat nevar noliegt, ka monarchijm piemt emocionla vrtba. Modernaj, globliztaj, technoloiju piestintaj pasaul cilvkiem joprojm vajadzga pasaka.  Apzia, ka kaut kur tlu, aiz augstajiem pils mriem, joprojm dzvo karai un karalienes. Ar 21. gadsimt meitenm patk splties ar princeu drns trptm lellm, bet puikas lasa teikas, k nabadzgs jauneklis uzvar pi, atbrvo un apprec princesi, balv saemot pusi karavalsts. Viens no monarchijas plusiem ir pctecba. Jau labu laiku iepriek zinms nkam karaa vai karalienes vrds. rlzs III uz troni gaidja 74 gadus. Visa via ldzinj gar dzve bija gatavoans im svargajam pienkumam. Esmu prliecints, ka vi sps vadt britu monarchiju tikpat prliecinoi k Elizabete II. Msu bijus prezidente Vaira Ve- Freiberga par Elizabeti II izteikusies di: Via bija rkrtgi laipna, ciepilna un draudzga. Vias ms ir pierdjums tam, cik svargas var bt valsts galvas reprezentatvs funkcijas un var splt ar poltisku lomu. Kad 2006. gad Elizabete II viesojs Rg un tiks ar V. Vi- Freibergu, sabiedrb runja, ka blakus Elizabetei II msu prezidente izskatoties nu glui k karaliene. Ttad ar parlamenta ievlta amatpersona cilvku apzi var kt glui vai karaa cienga. Bet V. Ve- Freiberga drzk bija izmums, ne likumsakarba.

 

Pavisam drz Saeima vls jaunu Valsts prezidentu. 10. maij Egils Levits negaidti pazioja, ka nekandids uz otro termiu sav amata. Lk, k o lmumu aentrai LETA komentja poltologs Filips Rajevskis: Levits bija pirmais koalcijas ievltais prezidents Latvijas jaunko laiku vstur. Neviens iepriekjais prezidents netika ievlts tikai ar koalcijas balsm. Tas noveda pie t, ka Levits savas darbbas vissaretkajos bros visu laiku skatjs koalcijai mut un ar prezidenta rcbu apkalpoja koalciju, nevis stvja pri poltikai un prstvja visu Latvijas sabiedrbu. Tas slikti beidzs- zemi reitingi, uzticbas trkums. du kdu nevajadztu pieaut! Valsts prezidentam ir jbt plakam, ne tikai koalcijas atbalstam. Patiesi, 14. Saeimas vlanu rezultti ir tdi, ka trs partijas, kas atbalstja E. Levitu pirms etriem gadiem, vispr neiekuva aj Saeimas sasaukum- KPV LV, Jaun konservtv partija un Attstbai/ Par!. Kop ts bija veselas 45 balsis! Atgdinjumam- E. Levits tika ievlts ar 61 balsi. Brd, kad es rakstu s rindas, ir pieteikti divi citi vr emami prezidenta amata kandidti- Uldis Plns (Apvienotais saraksts) un rlietu ministrs Edgars Rinkvis (Jaun Vienotba). U. Plns ir uzmjs no Liepjas un nepieder nevienai poltiskajai partijai.

 

Pagaidm gan izskats, ka U. Plnam nepietiks balsu. Turklt Latvijas poltiskaj tradicij skaits nepieemami un neiespjami, ka viens poltiskais spks vienlaicgi ieemtu divus augstkos amatus valst - Valsts prezidenta un Saeimas prieksdtja. Pareiz Saeimu vada Edvards Smiltns no Apvienot saraksta, kas vl vairk samazina U. Plna izredzes. Tomr oreiz o tradiciju var lauzt Jauns Vienotbas izvirztais E. Rinkevis. Tad Jaunajai Vienotbai tiks divi augsti postei- Valsts prezidents un ministru prezidents. Pilst klst valodas, ka rlietu ministra posteni tad visdrzk vartu ieemt patreizjais Saeimas rlietu komisijas vadtjs Richards Kols (Nacionl apvienba). ds poltiskais tirgus nepastvtu, ja prezidents tiktu ievlts tie tautas balsojum. Neviens jau nav tik naivs, lai tictu, ka atnks laimes lcis un izveds Latviju sault. Tomr nevar noliegt, ka ties vlans izraudzta prezidenta autoritte btu augsta. Viena no Latvijas problmm ir t, ka aizvien retk pards jauni, spilgti, spcgi poltii. Bet kur viiem rasties? Pareizj vlanu sistma iekrtota t, ka partiju lokomotves aiz sevis nereti ievelk Saeim cilvkus bez zinanm, idejm un ambcijm.Viu vlme ir nosdt parlament etrus gadus, saemt deputta algu, izmantot bonusus un  privilijas. Vieng iespja atsijt dus cilvkus- atteikties no vlanm pc partiju listm. Ja ne pilnb, tad vismaz daji, k tas notiek Lietuv. Turklt, pc manas prliecbas, latvieu mentlittei vairk atbilst ties vlans izraudzts pilstas mrs, Saeimas deputts, pat Valsts prezidents.

 


 

Atpaka