EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Kaa laik tiesbas uz dzvbu neeksist
128749
Kaa aina Ukrain. Foto: Reuters/ScanPix

Andris Kavi    09.05.2023

 

 

Vienmr kdi blelii sveos kaos js Alberts Legzdi

 

Ernests Hemingvejs, rakstot priekvrdu romna Ardievas ieroiem 1948. gada izdevumam, raksturo kau k netru un kaunpilnu, cilvku rasei nepiedodamu: ...tie, kas cns ka, ir visbrnigkie cilvki, patiem sti cilvki, un, jo tuvk esi pirmajm lnijm, jo brnigkus cilvkus vari sastapt; bet kaa aizscji un kaa kurintji ir ckas, jo tiem prt tikai ekonomisk konkurence un iedzvoans uz kaa rina. Uzskatu, ka visi , kas iedzvojas uz kaa rina un paldz kau kurint, jnoauj tlt kaa pirmaj dien... Hemingvejs aj romn attlo Pirm pasaules kaa drausmas. 

 

Franczis Donatans Litels grib likt apjaust XXI gs. cilvkiem, pie k noveda Otrais pasaules ka. Padomju zaudjumus Chruovs nosauca 1956.gad 20 miljoni, bet skotu ptnieks riksons min 26 miljonus. Vcu krituo skaits (tikai PSRS territorij), atsaucoties uz vl oficilkiem un vciski precziem datiem, sasniedza seu miljonus 172 373 tkstous kaavru - tie no 1941.gada 22.jnija ldz 1945.gada 31.martam zaudti Austrumos. Eichmanis Nirnberg uz jautjumu par miruajiem diem esot atbildjis, ka starp seiem un pieciem miljoniem, bet pieci katr zi. Litels, kam patk splties ar skaitiem, ar drausmgiem, tlk turpina nves skaitu spli: vien un taj pa laika posm opercijas Barbarosa cs (kop trs gadus, desmit mneus, sepadsmit dienas utt.) vcieu zaudjumi bija 2117 kaavri dien, 88 miruie stund jeb 1,47 miruie mint. Padomju pus taj pa laika posm katru minti mira 13,04 cilvki. Ja tas neuzdzen ermuus, var turpint un izskaitot, cik biei kds vardarbgi mirst kopum, ttad, viens boj gjuais ik pa 4,6 sekundm, un t visu o laiku. Te jpiemin, ka totlais ka nozm, ka civiliedzvotji neeksist, un ar gzi noindts, noauts du brns vai no degbumbas miris vcu brns ir gjui boj kaa ldzeku d, un upui ir vienldz veltgi. 

 

Lai mazliet liktu atslbt pc s drausmgs statistikas, atcerjos kdu meln humora anekdoti vai, kas to zin, patiesbu: Trs Heijerdls kd no saviem ceojumiem ticies ar dungos tlu no civilizcijas dzvojoas kaniblu cilts virsaiti. Kad Trs virsaitim izststjis, kdi drausmgi kai citviet uz msu zemes notikui ar miljoniem upuu, virsaitis iesaucies: Un js tos visus aprakt zem! Js gan esat meoi!

 

Kad krtjais ka ir beidzies, skas jauna dzve ar cerbu, ka tas nekad vairs neatkrtosies. Ms esam guvui no t mcbu!? Visbriesmgkais ir tas, ka tie , kas nogalina, ir tdi pai cilvki k nogalintie. Vai tiem ms dzvojam visaunkaj no pasaulm, ku, gribam to vai ne, kda mte dzemd jaunu stainu un hitleru, par kuiem Sofokls ir sacjis tik vienkrus vrdus: Vislabk btu, ja tu nemaz nebtu piedzimis. Nogalint militrpersonu kauj nav tas pats, kas nonvt neapbruotu civiliedzvotju; vienu kaa likumi atauj, otru-ne, un tas saskan ar visprpieemto morli. Stains pc 1945.gada maija , izdarjis daus reveransus sabiedriskajai domai par prieku, pardja, ka taisnguma illzija viam ir pie vienas vietas, viam bija vajadzgas konkrtas, praktiskas lietas, vergi un materili atjaunotnei un celtniecbai, nevis nola un vaimanas... /D. Litels/ Stains pardja, ka var turpint slaktt bijuos kaavrus ar pc kapitulcijas parakstanas. ...Un, kad ms internet vai TV redzam sagrauts civiliedzvotju mjas, redzam kadrus, kad gstekiem nogrie galvas, saprotam, ka dzimis krtjais liela mroga slepkava, kam tuvinieku asaras par miruajiem ir vienaldzgas, un no sirdsapzias prmetumiem nav ne mias. 

 

Apstiprinjs E. Hemingveja vrdi, ka, jo tuvk pirmajm lnijm, jo var sastapt visbrnigkos cilvkus. Un ie vri Saeimas deputts Juris Juras un rezerves plnt. Valdis Jurgelns - devs uz pirmajm lnijm Ukrain, katrs ar savu prliecbu, ka viam tur jbt. Viens, noliekot deputta mandtu un rto dzvi apmainot ar pielijuo traneju , otrs, sekojot savai un  savas sievas sirdsbalsij, cits - vienkri savas prliecbas d. Tpc ar Nacionls aizsardzbas akadmij (NAA) en. Klinsona pla zle pulcja gan militros specilistus no NATO spkiem Latvij, gan Latvieu virsnieku apvienbas (LVA) virsniekus, gan NAA mcbu spkus un kadetus.

 

No agronoma ldz pulkveleitnantam

Interesants ir rezerves pulkveleitnanta Valda Jurgelna ce ldz virsnieka profesijai. Mcjies Paula Lejia Saulaines technikum, ieguvis agronoma diplomu Latvijas Lauksaimniecbas akadmij, Jurgelns iestjs NAA vada komandieru kursos un ar leitnanta zvaigznti uzpleos turpinja militro karjeru. 2004.gad aizstvja doktora gradu Brno Militraj akadmij Valsts aizsardzbas vadb. Tlk dienest bija NAA prorektors pulkveleitnanta pakp un pc atvainans- LVA prieksdtjs. Apprecjs ar ukrainieti, un , kad krievi iebruka Ukrain, ldzi sievai devs uz vias dzimteni un brvprtgi iestjs Poltavas territorilajos spkos. Valdis pasmaida: Visa skums ir sieviete! Tomr vlk ststjum uzbango ar emocijas, un ts tikai liecina, ka ka ir ka. Un kaut ar virsnieks tagad ir o spku taba prieknieka vietnieks un nodarbojas ar kauju plnoanu, vi vl nesen ar savu bataljonu bija kauju pirmajs lnijs. Valdis Jurgelns: Kad pieteicos, territorilo spku bataljons tikai ska veidoties. Vl bez rgulrs armijas ir Nacionl gvarde un Paaizsardzbas spki. Territorilajiem spkiem ir pa bataljonam katr rajon un pa brigdei apgabal. Paaizsardzbas spku puii bija pirmie, kas bija gatavi cnties, bet viu apbruojums bija trcgs-neliels skaits strlnieku ierou. Sadrumstaloti spki ar sliktu koordinciju nav efektvi. Faktiski jau es izveidoju tabu. Ieteicu izveidot koordincijas centru. Kpc skum krievi guva pankumus? Iemesli ir vairki.

 

Valdb bija daudz prokrievisko spku. Vii ar nodarbojs ar neticbas sanu par krievu uzbrukumu, lai gan ASV izlkdienests brdinja. Pamazm notiek trana. Otrs iemesls ir liel korupcija. Tikai nesen par korupciju vairkas personas zaudja amatu. Vl liela nozme ir ar Krievu pareizticgo bazncai, kas ir krievu izlkdienesta perklis. Tas jem vr ar Latvij. Es brnjos, ka Latvijas Pareizticgo baznca joprojm ir pakauta Krievijas bazncai (No zles Jurgelnu inform kapelns, ka tagad vairs neesot. - A.K.). To zinm, jo viens no mana bataljona uzdevumiem ir ca ar diversantu grupm. Baznca nereti tm dod pajumti, sniedz militras zias. Ticgajiem var vieglk ieststt vlamo. Militrie spki profesionl zi ir padomju armijas lmen, darbojas tie pai Padomju armijas reglamenti. Trkst profesionlu virsnieku. Poltav bija militr sakaru skola; ts virsnieki nebija apmcti, lai vartu plnot un vadt kaujas. Aizsardzbas spki pc krievu parauga izvietojas vien lnij, tm nav dziuma un aizkavjoie ugunspunkti. Tie kaavri, kas tiek apmcti rvalsts, nk ar citm taktiskajm zinanm.. Slikta ir sadarbba ar rgulro armiju. Territorilajiem spkiem ir strlnieku ieroi un viss. Trkst muncijas. Poltava maz ir cietusi, lai gan tur ir divas lidostas. Iemeslu ms uzzinjm vlk. Putins bija paredzjis Poltav rkot uzvaras pardi, bet - kdjs. Izlkdienests viam zioja, ka Ukrain tauta, civiliedzvotji dzvo savu dzvi, militristi -savu, un trijs diens Ukraina bs iekarota. Bet vii slikti pazina ukraius.

 

Kpc krievi grie galvas kaagstekiem?

Valdis Jurgelns: Es domju, ka t ir cilvku mentlitte. Domju, ka tas nav tikai tagadj brd, tas ir bijis ar 1914. gad. Tie pai eeni, kui vrieiem dzimumorgnus nogrieza. T ir bijis visos kaos. Tpat Valdis Jurgelns sacja, ka ka tikai pastiprina agresiju: Cilvkam, kuam intelekta lmenis ir zems un kuam iedod ieroci, protams, sk likties, ka vi ir vismaz karalis. Tpc ar tas viss notiek. Ieliekot platform TikTok vai kur citur tklos, vi dom, ka ir varonis, kas pierdjis, ka ir uzvartjs.


Atstiet mums kaut pris Stingerus!

Kpc par kaadarbbu Ukrain var gandrz rakstt hemingvejiski: Ukrainas front bez prmaim? T ir ieilgusi, jo oti lielas problmas ir ar bruojumu. Bija plnots lielais pretuzbrukums. Tas tika atlikts, jo ska stipri lt. Un Ukrainas melnzeme lietus laik kst smagajai technikai neprvarams rslis, sliktk k Zemgales ml. Kaadarbba step, kuu ar divu trs kilometru atstarpm rso preterozijas meu aizsargjoslas, taktisk zi notiek no vienas joslas uz otru, jo pa vidu ir klaja stepe. K ar uz ceiem un apdzvots viets. Pdj laik pielietojam jaunas technoloijas. Ar droniem var veikt izlkoanu, ar droniem var izncint ugunspunktus un techniku 

 

Igaunijas aizsardzbas ministrs Hanno Pevkurs intervij raidsabiedrbai ERR sacja, ka nopietns rslis Ukrainas pretuzbrukuma skumam ir lietainais laiks un ka ldz aktvu kaujas darbbu skumam var paiet vismaz mnesis. dus spriedumus ministrs izteica pc militraj baz Ramtein, Vcij, notikus Ukrainas atbalsta grupas sanksmes. Ja klauss viedokos Ramtein, tad var paiet vl mnesis, pirms ms varsim runt par relu pretuzbrukumu. Ja laiks mainsies, tas ar var notikt trk. Ja ne, tad paies mnesis, varbt divi, sacja ministrs. obrd rslis nav tas, ka trkst, piemram, tanku Abrams, bet gan laikapstki Ukrain, skaidroja ministrs. Tanki Abrams pavasaa uzbrukum nav iziroi. Tankus Leopard piegdjuo valstu koalcija bija spcga, un diezgan daudz technikas ir prsviests uz Ukrainu, un diezgan daudz ir ce uz turieni, nordja ministrs. Vislielkais rslis pretuzbrukumam, kas, droi vien, notiks, ir laikapstki. Laiks ir samr lietains, un tas apgrtina smags technikas prvietoanos. Ukraii gaida laika uzlaboanos, lai ertos pie vriengkas territorijas atbrvoanas, sacja Pevkurs.

 

Krievijas kau Ukrain ms nedrkstam saukt par mums sveu kau. Tas ir visas civilizts pasaules ka pret divdesmit pirm gs. agresoru un terroristu, kas mda kjm visas starptautisks tiesbas. Putins ir izraisjis kau starp divm etniski tuvm bru tautm pa Eiropas vid un draud ar kodolieroiem visiem, kas ar to nesamierinsies. Nereti msu sabiedrb gaida varoni t viet, lai rkotos pai. Tiek sts mts, ka latvietis labk pagaids, lai uzdrkstas un rkojas cits. 

 

ie latvieu vri, kas kaos Ukrain, mtu sakn apg. Novrtsim viu drosmi, paaizliedzbu k latvieu kaavra goda nesju un cea rdtju tiem, kas vl aubs par savu izvli! Nobeigum citu NBS majoru Jni Slaidiu, ku ar bijis Ukrainas front: Tas ir tautas spks, un, kamr tauta bs stipra un vienota, t vars stties pret pat tdam spcgam militrajam agresoram k Krievija. Mcsimies no Ukrainas, analizsim ,secinsim un bsim stipri sav vienotb un Tvzemes mlestb!

 


 

Atpaka