EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
“Ir daudz kas nokavçts. Bet jâdara, jâdara…”
129837
Ik dienu Velta un Roalds izspçlç pa ðacha partijai

Latvijas krievu rakstnieks Roalds Dobrovenskis un dzejniece Velta Kaltiòa intervijâ Ligitai Kovtunai    12.09.2023

 

 

 

Atminos 1991. gada augusta reportâþas no Maskavas - vçrienîgâs manifestâcijas pçc puèa, kad krievi izgâja ielâs, gûlâs priekðâ tankiem, viòus uzrunâja Jeïcins. Revolucionârs gars tâds pats kâ Latvijâ un Lietuvâ!

Kur ðie ïauþu tûkstoði ir tagad, kad Krievija slaktç ukraiòus?

Roalds. Daudzi jau ir tur, augðâ, vai varbût - lejâ… Ïoti daudzi aizbraukuði. Pa aizvadîtajiem vairâk nekâ trîsdesmit gadiem mainîjies daudz. Tiem, kam tolaik bija 40, nu ir 70.

 

Un viòi neizaudzinâja sev cienîgus sekotâjus?

Bija taèu arî 2012. gads, kad simti tûkstoði izgâja ielâs, visâ Krievijâ pat lîdz miljonam cilvçku protestçja pret Putinu. Bet - ir diktâtûras mechânismi, varena maðîna, kas spçjusi iznîcinât visu, kas ir pret to. Diemþçl Krievija nav vienîgâ, ir vçl daudzas valstis, kur ðî maðîna darbojas. Krievijâ tâ sâkâs ar Ïeniòu un Staïinu, Spânijâ ar Franko utt., utt. Mechânisms ir neþçlîgs un - pilnîgi paredzams. Ja maðîna ir ieslçgta, tâ strâdâ, nogrieþot, samaïot visu, kas neiekïaujas diktâtûras schçmâ. Nogalinâts, noindçts un padarîts, tâ teikt, “nekaitîgs”.

 

Jâ, uz polîtiskâs skatuves parâdîjâs Navaïnijs, visi, tostarp Rietumi, bijâm sajûsmâ. Bet 2014. gadâ Navaïnijs gavilçja: “ Krim nað!” - “Krima mûsçjâ!” Tâpçc arî vairs nav pieòemams ne tik vien Ukrainai, bet visai demokratiskajai Rietumu sabiedrîbai.

Dzîvam cilvçkam ir raksturîgi - un ir tiesîbas - mainîties. Viòð arî gâja marðâ kopâ ar nacistiem un ðovinistiem, acîmredzot domâdams, ka cîòâ pret pastâvoðo reþîmu noder jebkâdi sabiedrotie. Tagad taèu viòð vairs tâ nedomâ. Arî Amnesty Internation atòçma viòam titulu vecu grçku dçï, un tâ bija kïûda - jau bija sâkusies Navaïnija iznîcinâðanas kampaòa. Protams, negribu nevienu idealizçt, bet ir pavisam dabiski, ka cilvçks pçc 20 gadiem vairs nav ar tiem paðiem uzskatiem. Ir arî tâdi, protams, kas nemainâs, tâ teikt, “kuprainim pat zârks nepalîdzçs”. Taèu - kaºa laikâ nevar vienlaikus nostâties vienâ pusç un saprast otru pusi. Tas ir pilnîgi izslçgts! Ir jâbût vienâ pusç, un viss! Frontç absolûti neizbçgama ir frontes domâðana, bet tâ nav pârnesama uz pilnîgi visu pasaules dzîvoðanu - tâ nav melnbalta!

 

Parunâsim par Latvijas krieviem. Diemþçl joprojâm nav parâdîjies kâds krievu kopienas spilgts pârstâvis, autoritâte, kas spçtu pârliecinât savçjos, ka Latvijas valstiskums ir nenoliedzams fakts, ka, dzîvojot ðai valstî, iekïauðanâs tâs valstiskumâ ir goda lieta. Lîdzîgi, kâds bija, piemçram, Pauls Ðîmanis, baltvâcu polîtiíis, kas spçja uzrunât savçjos, òemot vçrâ to, ka baltvâcieði savulaik negribçja saprast, kâpçc latvieðiem tâ vajadzîga sava valsts.

Redzi, ir tâdi Latvijas krievi, kuºiem Latvija bûtu patîkama… bez latvieðiem! Igaunijâ ir lîdzîgi. Ar tiem ir grûti runât, tikai nesaprotu, kâpçc viòi joprojâm ir te. Francijâ, Austrijâ un citur tas bûtu neiedomâjami. Nu nesaprot viòi, ka Latvijas bez latvieðiem nebûtu, jo nevarçtu bût! Nerunâsim par viòiem! Bet mana pârliecîba ir tâda, ka nevar, nedrîkst saskatît katrâ lîdzpilsonî savu ienaidnieku, ne bçrniòu, ne veèukiòu. Diemþçl ðâds noskaòojums latvieðos ir diezgan izplatîts. Tâ ir kïûda! Es gribu teikt - nevajag vervçt arvien jaunus ienaidniekus latvieðiem. Meklçjiet un audziniet draugus!

 

Drosmîgâkie ir atzinuði, ka bija kïûda atgrûst tos krievus, kas kopâ ar mums stâvçja barikâdçs.

Mçs tur tieðâm bijâm, abi ar Veltu.

Velta. Roalds bija barikâdçs, tribînçs, runâja. Es stâvçju lejâ un trîcçju, lai kâds milicis neko ïaunu nenodara! Un, atceries, viòð bija starp tiem pirmajiem trim, kam Latvijas valsts pieðíîra pilsonîbu par îpaðiem nopelniem. Bez viòa vçl lietuvietim Romualdam Raþukam un krievietei, çrìelniecei Jevgeòijai Ïisicinai.

 

Tai paðâ Ikðíilç, kur jûs dzîvojat, tepat mîtoðâ jûsu amata mâsa dzejniece Liâna Langa sâkusi kampaòu “Atkrievosim Latviju!”

Roalds.  Ceru, ka neatklâðu lielu noslçpumu: Liâna ar savu mammu kâdreiz bija vieðòas mûsu mâjâs, un Liânas mamma labprât ar mums sarunâjâs savâ dzimtajâ krievu valodâ…

Velta. Manuprât labâk derçtu kampaòas nosaukums “Latviskosim Latviju!

Roalds. Ja kâds grib kaºot ar valodu kâ tâdu, viòð jau ir zaudçjis. Tâ bûs pilnîga sakâve! Aizliegt krieviem citam ar citu runât krieviski ir gan nereâli, gan nevajadzîgi. Bet - viss ir jâizdara tâ, lai ikvienam bûtu pievilcîgi un cienîgi runât labâ latvieðu valodâ. Lai tas bûtu vienlîdz cienîgi, kâ brîvi runât, teiksim, vâcu, angïu un citâs valodâs. Lai runât pareizâ, labâ valsts valodâ bûtu prestiþa lieta katram zemes iedzîvotâjam, lîdzpilsonim. 

 

Jaunâ krievu paaudze jau runâ bez problçmâm. Varbût tieðâm jâliekas mierâ par tiem krievu veèukiem, kas vairs vienkârði nevar iemâcîties? Valsts pârvaldç un paðvaldîbâs jau Valsts valodas likums strâdâ.

Roalds. Tie, kas no bçrnîbas brîvi runâ latviski, arî domâ citâdi. Putins pie viòiem ciestu fiasko. Man rûp tas, ka esam zaudçjuði trîsdesmit gadus (!), lai vairs nebûtu nepârvarama plaisuma starp  latvieðiem un cittautieðiem. Jo tika darîts daudz, lai atstumtu, padarîtu par sveðiniekiem. Iedomâsimies, ja ðie cittautieði tieðâm tiktu izòemti no Latvijas tautas – vai tas palîdzçtu kaut vai valsts ekonomikas attîstîbai? Diez vai. Jau tagad mums ir liels kvalificçta darba spçka deficits. Kâ aizpildîtu vakances? Saukt darbiniekus no citiem kontinentiem? Nu, jâ, gribçtâji jau tagad ir - tûkstoðiem mçìina lauzties caur robeþâm!

Velta. Nekad neaizmirsîðu, kâ barikâþu laikâ kâdâ saietâ - gleznu izpârdoðanâ nejauði dzirdçju, ko kâdam mûsu kultûras diþgaram teica kâds interfrontists: “Bûsi ar mums - viss bûs kârtîbâ! Viss vçl ir priekðâ…” Kâ auksta ûdens ðalts! Un vçl kâdâ gâjienâ, pa Brîvîbas bulvâri ejot, no malâ stâvoðas sievietes dzirdçju: “Nu, ko tie aborigçni te atkal…” Mans secinâjums ir tâds - kuºð grib bût Latvijâ, grib bût ar Latviju, - lûdzu, ar lielâko prieku! Kuºð ne - lûdzu, izeja brîva!

 

Bet nelaime jau tâ, ka viòi nemaz negrib uz to izeju, viòi nogaida, cerot, ka atnâks “savçjie”, dzîvo ar apzinu, ka mçs te esam un mums te jâbût ar visiem saviem karogiem! Prasti izsakoties, viòi Latvijas valsti neòem nopietni.

Velta. Diemþçl! Bet ir jâsaprot, ka Latvija ir valsts ar savu iekârtu un valsts valodu, un vienîgâ izvçle ir to pieòemt vai nepieòemt.

Roalds. Runâjot par tiem, kas joprojâm gaida savçjos krievus - mûsu Valsts prezidents taèu atgâdinâja: vai jûs neredzçjât, ka Ukrainas pilsçtas Charkivu un Mariupoli, kas galvenokârt - 90%- ir krievu apdzîvotas, nobumboja lîdz pamatiem! Vai viòi neizdarîja secinâjumus?!

 

Tevi, Roald, uz Latviju atveda mîlestîba… vârdâ Velta! Un pçc kâda laika tu uzrakstîji ìeniâlu românu “Rainis un viòa brâïi”. Lai tâdu uzrakstîtu, vajadzîgas ïoti dziïas, ïoti vispusîgas Latvijas vçstures zinâðanas, izpratne, vçrtçjuma plaðums. Kas bija pirmais - interese par Raini- dzejnieku vai Latvijas vçsture? 

Roalds. Viss kopâ! Tu teici “ìeniâls”? Bet es atceros, ka Imants Ziedonis pçc româna izlasîðanas teica: “Nu, tu esi ìçnijs!” Lîdz ðim brîdim nevaru saprast, vai viòð to nopietni, vai ironizçja.

 

Redzi, ieradies Latvijâ, es uzrakstîju românus par divem krievu komponistiem - Musorgski un Borodinu. Tolaik man bija tâda jocîga vainas apziòa - biju pametis Krieviju, kas man neko ïaunu nebija izdarîjusi… tolaik… Nu tad kâ atvainoðanâs zîmi uzrakstîju ðos românus. Tagad Putins man visu ir atòçmis, izsitis pamatu zem kâjâm! Kam vairs mans Musorgskis un Borodins?! Un diemþçl vairs ïoti, ïoti ilgi nebûs vajadzîgi. Kaºð beigsies, bet nâks atjaunoðanâs. Atminçsimies, cik gadu desmitus vajadzçja Vâcijai pçc Hitlera - gadus divdesmit vismaz, un ne jau tikai ekonomikas ziòâ.

      

Bet, atgrieþoties pie Raiòa, - pçc tam ar tâdu paðu pienâkuma sajûtu pret zemi, kuºâ esmu ieradies un kuºa mani pieòçma, nolçmu dziïâk to izprast un atstât savu ieguldîjumu. Lai izprastu tautu, kuºas vidû tu dzîvo, ir jâzina visa tâs vçsture lîdz vissenâkajiem laikiem. Un tad, lai nonâktu lîdz izpratnei, man vajadzçja atrast vârtus, un Rainis man bija ðie vârti. Ne par vienu atseviðíu cilvçku  nevar teikt, ka viòð radîjis nâciju, bet Rainis, manuprât, bija bijis vistuvâk tam.  Protams, kopâ ar Aspaziju. Rainis strâdâja ðajâ virzienâ apzinâti, ar karstu vçlçðanos, sevi personificçjot ar Latviju. Gluþi fiziski - bûdams trimdâ Ðveicç, viòð rakstîja – “manu tautu grib nogalinât un mani lîdz ar viòu.” Man, “cilvçkam no malas”, vismaz sâkumâ  nebija viegli  pierâdît, ka esmu spçjîgs un tiesîgs uzrakstît tâdu grâmatu. Katru faktu, kâ detektîvam nâcâs pçtît no daþâdâm pusçm. Citkârt atklâju, ka pats Rainis kïûdîjies. Un es ïoti baidîjos kïûdîties! Iedomâjies - atnâcis viens sveðinieks, un nu sâks stâstît par mûsu Raini! Bet galu galâ akadçmiíis Jâni Stradiòð teicis par românu “Rainis un viòa brâïi”: “Ïoti savdabîgs nâcijas portrets”.  Lîdz ðim iznâca trîs româna izdevumi latvieðu, divi krievu, pçrn vçl gruzînu valodâ, un grâmatas fragmenti parâdîjâs arî vâcu, lietuvieðu, franèu, spâòu, holandieðu valodâs.  

 

Kâ tu iemâcîjies latvieðu valodu?

Roalds. Dabîgâ ceïâ, tâ teikt, jo man nav liels talants uz valodâm. Jâ, strâdâju ar vârdnîcâm, tulkojot no vâcu un angïu valodas, bet man ir grûtîbas ðajâs valodâs, piemçram, pajautât ceïu. Ilgi publiski nerunâju latviski – ja nu tikai ar Veltu. Citkârt, pats nejûtot, pâreju no vienas valodas uz otru. Veltai gadîjâs darît to paðu.  Un tad es  viòai daþreiz bargi saku: “Runâ valsts valodâ!” (smejas).

 

Ïoti raksturîga situâcija, piemçram, Latgalç - ikviens, kas tur bijis, bûs piedzîvojis situâciju, kad cilvçki, paðiem nemanot, pâriet no vienas valodas uz otru. Ja dzîvo pierobeþâ, kur skan ne tikai krievu, arî poïu, baltkrievu valodas, tâ notiek. Bet valsts valoda ir viena, un tas ir likums, kas jâievçro.

Roalds. Tas, kâ cilvçki sarunâjas savâ sadzîvç, ir ïoti individuâla lieta, un nevajag dzîvot pçc diktatoriskâ reþîma principa - cilvçki ir masa. Nç, sabiedrîba sastâv no individualitâtçm. Neliegsim taèu diviem poïiem savâ starpâ sarunâties poliski!

 

Atminies, kad kopâ bijâm Ðveicç, satikâm dârzeòu pârdevçju - vienkârðu sievieti, kas brîvi runâja seðâs valodâs. Katra valoda bagâtina cilvçku, visâdi bagâtina. Bet mûsu apstâkïos...  

Roalds. Mûsu apstâkïos latvieðu valodas dominçðana ir arî valsts eksistences un droðîbas jautâjums, nav ðaubu. Taèu neizmetîsim ârâ bçrnu kopâ ar ûdeni! Pat tiem, kas, ak, vai, visos krievos redz  pretniekus  uz mûþîgiem laikiem, pat tiem vajadzçtu piekrist – gan draugu, gan ienaidnieku vârdus derçtu sadzirdçt un saprast!

 

Jûs abi ar Veltu esat cienîjamu gadu cilvçki, bet abi daudz radoði strâdâjat - Roalds tulko, Velta raksta dzeju. Jums ir mâjiòa ar dârzu un siltumnîcu, kuºâ izaug tomâti. Atklâju, ka abi kopð gada sâkuma spçlçjat ðachu - ik dienu pa partijai. Vai tas palîdz bût tik jauneklîgiem? Un kas vçl?

Velta. Vajag daudz smieties!

Roalds. Par to smieðanu. Ðoruden apritçs piecdesmit gadi, kopð esam kopâ. Un, vari iedomâties, kad es kârtçjo reizi pajokoju, Velta taisa lielas acis un saka: “Roald, izrâdâs, tev ir  humora izjûta!” Ko vçl... Nu, peldçjâmies Daugavâ. Ðogad iznâk retâk. Un, tici vai ne, ðis meitens katru vasaru, ðovasar arî fiziski, burtiski ir nçsâts uz rokâm. Protams, ûdenî, uz sauszemes tas bûtu drusciò grûtâk. 

Skumji ka ik dienu daudzas stundas “esam kaºâ” - mçs ïoti sekojam lîdzi tam, kas notiek Ukrainâ. Esmu gandarîts par Baltijas valstu un Polijas reakciju un rîcîbu. Protams, ir daudz trûkumu mûsu ekonomikâ, sociâlajâ jomâ un citur, bet ðî droðsirdîgâ, precîzâ aizsardzîbas politika paðreizçjâ situâcijâ ir vienîgi pareiza. 

 

Vai jûtaties droði, dzîvojot Latvijâ, Ikðíilç?

Velta. Es – jâ!

Roalds. Tev vieglâk, tev ir vîrs! Bet, ja nopietni... Mçs visi, visi esam uz pulvera mucas, dzîvojot tik tuvu agresoram. Turklât - tas ir pilnîgi cits kaºð, un tas ir pirmo reizi vçsturç, kad pilnîgi nesodîti, sçþot tur pie sevis, kâds var izârdît veselas pilsçtas tûkstoðiem kilometru tâlumâ… Nâve un cieðanas ir tepat tuvumâ. Dzirdçju, ka Putins noþçlojot, ka sâcis kaºu Ukrainâ. Baisi iedomâties, kas bûtu noticis, ja Kijiva nebûtu noturçjusies…

 

Pçc trîsdesmit gadiem valsts ir pieòçmusi likumu par izglîtîbas pâreju valsts valodâ, bet - kâ to îstenot? Nav pat mâcîbu grâmatu, nav skolotâju… Mçs varam vien brînîties, kâ tas nâk, ka gaismas nesçji - skolotâji - nav jçguði iemâcîties valsts valodu savai profesijai atbilstîgâ lîmenî. Un tâ nu nav gan valsts vaina! Uz ko viòi cerçjuði, vai varbût arî gaidîjuði atgrieþamies “savçjos”?! 

Roalds. Jâ, ir pagâjis vesels laikmets! Trîs gadu pietiktu, lai uzrakstîtu mâcîbu grâmatas un padarîtu par neiespçjamu nezinât valsts valodu. Un vçl - man pietrûkst vîrieðu - skolotâju. Nebût neesmu patriarchâta piekritçjs, nç, bet vîrietis skolâ ir vajadzîgs ne mazâk, kâ vîrietis ìimenç. 

 

Ir taèu spçcîgi vîri - skolu direktori!

Roalds. Nu jâ, arî fizkultûras skolotâji… Arî izcilais vçstures skolotâjs Valdis Kliðâns, bet - par maz! Par vçsturi runâjot, - tâ jâraksta un jâmâca tûlît. Ne velti Putins ar savçjiem manipulç ar melîgiem, bieþi izdomâtiem pseidovçstures datiem, îsto vçsturi sagrâbjot par íîlnieci. Pats bûdams maza auguma un ne tik liela prâta vîriòð, izmanto vçstures vietâ savus priekðstatus par vçsturi, kas ir tik plakani, lai neteiktu plânprâtîgi.

Arî Staïins nebija gudrs, bet viòð bija viltîgs, baismîgu un nâvîgu intrigu meistars. Arî analfabçts var bût viens kârtîgs Jago.

 

Ar gara un intelekta spçku taèu tâdus cilvçkus neuzveikt. Tad tieðâm jâòem talkâ ieroèi - atbildot viòu valodâ. Ðausmîgi!

Roalds. Vçl un vçlreiz atkârtoju - tie, kas domâ, ka notiek Krievijas kaºð vienîgi pret Ukrainu, rûgti maldâs. Tas ir kaºð pret visu civilizçto pasauli. Atpakaïceïa nebûs, pasaules kârtîba, kas tika iedibinâta pçc 1945. gada, ir pagalam. Tagad bûs jauna kârtîba, un cilvçces, visas cilvçces, ne tikai 52 NATO valstu liktenis, ir uz likmes! Atmaksâsies viss, kas nokavçts, un tomçr - vajag kaut ko darît! Nokavçja, nokavçja - kâ Eiropa, tâ Amerika, bet jâdara, jâdara.

 

 


 

Atpakaï