Ielikti pamati tālākai sadarbībai
   23.07.2013

Kamēr Rīgā valdīja Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku svinīgā noskaņa, turpat Latvijas galvaspilsētā parallēli kultūras baudīšanai pāri par 350 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm pulcējās un piedalījās pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumā.

Tā  mērķis bija Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, veicināt innovāciju, finanču investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī ārvalstu investīcijām pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības vides izveidi mūsu valstī.

Nepieciešams veicināt sadarbību ar diasporu
Foruma priekšvakarā 2. jūlijā notikušajās vakariņās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, iepazīstinot foruma dalībniekus ar Latvijas ekonomiskajām un ārpolītiskajām aktuālitātēm, atzina, ka iedzīvotāju aizbraukšana ir „viena no šī brīža lielākajām Latvijas problēmām“. Tomēr Latvijas Ministru prezidents uzsvēra, ka valdībai un Saeimai saiknes stiprināšana ar tautiešiem visā pasaulē ir stingra prioritāte“, ko apliecina šovasar Saeimā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi, kas paveŗ iespēju dubultpilsonības iegūšanai. Raugoties nākotnē, V.Dombrovskis akcentēja nepieciešamību vēl vairāk stiprināt saikni un veicināt sadarbību ar tautiešiem pasaulē. „Cik man zināms, šobrīd nav pastāvīgi funkcionējošas platformas vai foruma, kuŗā ekonomiski aktīvie latvieši visā pasaulē varētu sanākt vienkopus un apmainīties ar idejām tieši un specifiski biznesa, finanču, innovāciju un investīciju jomā. Šāda formāta izveides apspriešana ir viens no šī foruma  uzdevumiem, tāpēc gribu novēlēt veiksmi un ceru, ka vienā vai otrā veidolā šāda platforma tiks izveidota,“ sacīja V. Dombrovskis, atzīstot Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju foruma potenciālu kļūt par sava veida „Latviešu Davosu“ un solot izskatīt iespējamās sadarbības un atbalsta formas šādam rēgulāram forumam.

Latvijas vieta globālā pasaulē
Līdzīgu ideju par latviešu profesionāļu tīklošanos nākamajā dienā, 3. jūlijā, pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aicinot veidot virtuālu kontaktbiržu sadarbības stiprināšanai starp latviešu uzņēmējiem un profesionāļiem dažādās pasaules valstīs. Savukārt bankas „Citadele“ padomes locekle Baiba Rubesa rosināja veicināt latviešu profesionāļu „cunftes“ izveidi.
Foruma laikā izskanēja daudz komentāru gan par to, kāds ir Latvijas ekonomikas potenciāls un attīstības perspektīvas, uzsvaru liekot uz augstas pievienotās vērtības innovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanu, nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt Latvijas uzņēmumu spēju pārdot savus produktus un pakalpojumus pasaulē. Viss bagātīgais informācijas materiāls no septiņām 3. jūlijā notikušām diskusijām un 35 augsti kvalificētu runātāju prezentācijām drīzumā tiks apstrādāts, izvelkot no tā galvenās atziņas, kas būs pieejamas foruma mājaslapā: www.ieguldilatvija.lv, kur būs atrodami arī foruma videoieraksti.

Visaugstākā līmeņa līdzdalība
Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumu rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ministru prezidenta biroju, Kultūras un Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Technisko universitāti, Amerikas tirdzniecības palātu Latvijā un fondu "Laimas Zeme".

Foruma atklāšanā dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka Latvija ir kā putns ar diviem spārniem, viens šeit, otrs pasaulē. Valsts prezidents brīdināja, ka tad, ja Latvija nākamo desmit gadu laikā nesasniegs ES vidējo līmeni, tā kā polītisks spēks vairs nepastāvēs, un tieši tāpēc nepieciešams veicināt sadarbību ar tautiešiem pasaulē. Apliecinot interesi par savstarpējas sadarbības stiprināšanu, diskusiju dalībnieku vidū bija pārstāvēts gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas mininistrs Daniels Pavļuts, gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan ievērojamus starptautiskus panākumus guvuši latviešu un latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, tostarp vairāki ļoti sekmīgi uzņēmēji un profesionāļi no ASV. Starp viņiem minami - Procter & Gamble viceprezidents Uldis Sīpols, AlphaMetrix dibinātājs un vadītājs Aleks Kīns, Michelin North America pakalpojumu attīstības vadītājs Roberts Kukainis, komponiste un Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane, Performance Systematic vadītājs Kārlis Vizulis, BTG Systems viceprezidents Andris Lācis, Booz Allen Hamilton vecākais projektu vadītājs Zigurts Majumdars un architekts Krists Kārkliņš. Foruma diskusijās piedalījās arī Latvijā kopš 90. gadiem dzīvojošais NCH Capital vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis un AECOM Baltijas reģionālo biroju vadītājs Arnis Kākulis, kas uz Latviju pārcēlies pirms dažiem gadiem. No ASV forumā piedalījās gandrīz 70 dalībnieki, kas ir lielākais dalībnieku skaits no vienas valsts tūlīt aiz Latvijas.

Apzinoties Latvijas stratēģisko novietojumu starp Rietumiem un Austrumiem, forumā piedalījās ne tikai Rietumu diasporas pārstāvji, bet arī Krievijas uzņēmējs, GazEnergoStroi prezidents Sergejs Čerņins, kuŗa vecāmāte savulaik izceļojusi no Latvijas. Starp dalībniekiem bija pārstāvēti arī vairāki goda konsuli un konsulātu darbinieki no ASV, Austrālijas, Kanadas, Urugvajas, gan tādi, kuŗiem ir latviska izcelsme, gan arī ārzemnieki - Latvijas draugi no ASV, Šrilankas, Singapūras, Jordānas, kuŗi par savu misiju uzņēmušies atbalstīt Latvijas interešu veicināšanu pasaulē. Īpaša pateicība jāizsaka Latvijas goda konsulam Ilianojas pavalstī Robertam Blumbergam, kas uz Latviju atveda vairāku ASV uzņēmēju delegāciju, kuŗa piedalījās diskusijā „Skats no malas: Latvija ārvalstu investoru skatījumā“.

Lielākais ieguvums – iedvesma, jaunas zināšanas un kontakti
Iedvesma, zināšanas, kontakti ir foruma izvērtēšanas anketā visbiežāk minētie tiešie ieguvumi no foruma. Foruma dalībnieki izceļ arī citus ieguvumus no dalības forumā, kā, piemēram, iespēju paraudzīties uz Latvijas attīstību no globālā skatpunkta. Citi dalībnieki norāda, ka forums devis „apziņu, ka ārpus Latvijas atrodas milzīgs resurss un potenciāls Latvijas ekonomikas attīstībai un izpratne“, ka „sadarbība ar ārvalsts latviešu uzņēmējiem dos pozitīvus rezultātus abām pusēm“. Kāds cits foruma dalībnieks norāda, ka viņam vissvarīgākā likusies „komūnikācija ar ārvalstu latviešiem, jo tā stiprina tautas vienotību, kas mums kā tautai ir kritiski nepieciešama, lai mums būtu ilga un sekmīga nākotne.“

„Pasākums ir izdevies,“ foruma iznākumu lakoniski komentē PBLA priekšsēdis un foruma ierosinātājs Jānis Kukainis, uzskaitot konkrētas sarunas par iespējamu sadarbību, ko savstarpēji uzsākuši vairāki foruma dalībnieki. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe laikrakstam Latvijas Avīze atzina, ka praktiskie foruma rezultāti ir redzami jau patlaban, par vislielāko nosaucot to latviešu uzņēmēju datubazi, kuŗi izrādījuši interesi sadarboties ar Latviju, tomēr vēstnieks lielākus sadarbības projektus cer ieraudzīt pēc daudziem gadiem. Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa augstskolas (RISEBA) mācību prorektors Ilmārs Kreituss Latvijas Avīzei nosaucis vairākus praktiskus labumus, ko augstskola guvusi foruma laikā, uzrunājot vairākus no foruma diskusiju dalībniekiem sniegt universitātei atbalstu apmaiņas programmu veidošanā un sniegt vieslekcijas šajā Latvijas augstskolā. Par vieslekciju sniegšanu Latvijā sarunas ar atsevišķiem foruma dalībniekiem iesākusi arī Rīgas Techniskā universitāte. Par turpmākas sadarbības iespējām 3. jūlija pēcpusdienā sarunā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu piedalījās vairāki foruma dalībnieki; vairāki no viņiem nākamajā dienā iesāka sarunas arī ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vadītāju Andri Ozolu.

Tālākajā procesā tiks sakopota informācija arī par septiņām 4. jūlijā notikušām diskusijām, sākot ar Rīgas Techniskās universitātes rīkotajām diskusijām par innovāciju sistēmas ekosistēmas izveidi Latvijā, viesnīcā „Radi un draugi“ notikušo diskusiju par Latvijas tūrisma attīstību, līdz diskusijām par Eiropas Savienības prezidentūras piedāvātajām iespējām, IT iesācējuzņēmumu darbību Latvijā un sporta lomu Latvijas ekonomikas veicināšanā. Viens no spilgtākajiem brīžiem forumā bija 4. jūlijā pie Radisson BLU Hotel Latvija notikusī Bostonā dzīvojošā Ivara Avota darinātās izgatavotās paševakuācijas ierīces prezentācija, no viesnīcas 26. stāva gar sienu nolaižoties ierīces demonstrētājam. Šādas prezentācijas mērķis bija iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar patentēto ierīci un, kā norāda Ivars Avots, atrast potenciālus sadarbības partneŗus Latvijā, kuŗi šo patentēto ierīci vēlētos ražot un pārdot tālāk pasaulē. Kopš evakuēšanās ierīces demonstrēšanas vairākos televīzijas ziņu raidījumos, I. Avotam esot pieteikušies pieci interesenti, kuŗi izrādījuši interesi par šīs ierīces ražošanas iespējām Latvijā. Ir zināms, ka arī citi uzņēmēji un profesionāļi ir sākuši sarunas par savstarpēju sadarbību, ko, cerams, redzēsim materiālizējamies tuvākajos gados. Gatavību veicināt Amerikas uzņēmēju ienākšanu Latvijā un sadarbību ar Latviju ir izteikusi arī ASV vēstniecība Latvijā, kas 2. jūlijā vēstniecības telpās rīkoja ASV vēstnieka tikšanos ar foruma dalībniekiem – ASV pilsoņiem un Amerikas uzņēmumu pārstāvjiem.

Vēlas redzēt foruma turpinājumu
Foruma dalībnieku izvērtēšanas anketās 93 procenti atbildētāju norādīja, ka forums attaisnojis viņu cerības par šo pasākumu. 76% atbildējušo dalībnieku guvuši jaunas idejas tālākai profesionālajai darbībai un sadarbībai, savukārt 43% atraduši sadarbības partneŗus konkrētu ideju un projektu reālizācijai. Domājot par foruma nākotni, 39 % aptaujāto ieskatā līdzīgu forumu vajadzētu rīkot jau nākamgad, 33 % procenti domā, ka nākamajam forumam vajadzētu notikt pēc 2,5 gadiem, savukārt 19% - pēc pieciem gadiem, kad Latvijā notiks nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.

Beidzot pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumu, jāizsaka vislielākā pateicība visiem foruma sponsoriem un atbalstītājiem, kuŗu vidū uzskaitāma Amerikas latviešu apvienība, Baltic Technology Group, tulkošanas aģentūra Linearis, sociālais modes zīmols MAMMU, NCH Capital Inc., Dārziņs Legal, Radisson BLU Hotel Latvija, kā arī Jānis un Aija Kukaiņi un Roberts Blumbergs personiski. Tāpat pateicība pienākas visiem, kas piedalījās forumā un veicināja šī foruma norisi un izdošanos.

Ilze Garoza, speciāli Laikam un Brīvai Latvijai