ELJA50 kongress Siguldā – Mediju simpozijs
   06.09.2012

No 2012. gada 17. līdz 19. augustam Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības pēctece biedrība ELJA50 rīkoja savu jau 8. gadskārtējo kongresu Siguldas viesnīcā „Ezeri”.

Kongresā piedalījās aptuveni 70 dalībnieki. Kongresa programma šogad bija īpaši blīva, sākot piektdien ar literāro vakaru, ko vadīja rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un bijušais diplomāts Guntars Godiņš un beidzot ar svētbrīdi un kopsapulci svētdienā. Sestdiena bija veltīta vērienīgam Mediju (plašsaziņas līdzekļu) simpozijam ar 19 referentu līdzdalību – rekorda skaits ELJA50 vēsturē.
Guntara Godiņa literārais vakars „Padomju literātūra un laikraksti” bija nevis sauss referāts, bet atraisīts stāstījums par rakstītā vārda gaitām no perestroikas dīgļiem līdz neatkarības atgūšanai. Vakars bija sava veida ievads Mediju simpozijam, ko sestdienas rītā atklāja Siguldas novada domes priekšsēdis Uģis Mitrēvics. Simpozijam bija četras galvenās temas –mediju nozīmi demokratiskā valstī apskatīja Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ināra Mūrniece un Andris Mellakauls savā Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komitejas priekšsēža kapacitātē, bet diskusijas vadīja ELJA50 priekšsēde Ilze Tērmane.
 Juriste Ilvija Pūce vadīja otro sesiju, kuŗā aplūkoja Latvijas pēcpadomju elektroniskos medijus un rakstošo presi no dažādiem aspektiem. Pieredzē dalījās Rita Našeniece (Mediju attīstības un komūnikācijas eksperte), Ilze Šulmane (LU Sociālo zinātņu fakultātes lektore un Sociālo un polītisko pētījumu institūta pētniece), Dzintris Kolāts (Latvijas Televīzijas Zīņu dienesta vadītājs), Jānis Siksnis (Latvijas Radio vadītājs) un Arta Ģiga (TV3, „Nekā personīga”).
Savā neatdarināmā stilā trešo posmu „Mediji šodien – tendences un problēmas” vadīja žurnālists Kārlis Streips. Panelī piedalījās Sanita Jemberga (Eiropas Komisijas pārstāvības preses attiecību vadītāja), žurnālists un blogeris Juris Kaža, Kaspars Ozoliņš (MTG Broadcasting vadītājs Baltijas valstīs), Igors Vatoļins (laikraksts Čas), Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
Simpozijs beidzās ar jautājumu un atbilžu sesiju par mediju nākotni Latvijā. Žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps uzdeva savus iepriekš iesūtītos un klausītāju jautājumus astoņu cilvēku panelim, kuŗā bija Ainārs Dimants (Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis), Ivars Embrekts (Radio Skonto vadītājs), Edvards Ratnieks (Sabiedriskās konsultātīvās padomes priekšsēdis), Ingemārs Vekteris (Vidzemes Televīzijas vadītājs), Gunta Robežniece (Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas eksperte) un jau minētie mediju pārstāvji Jānis Siksnis, Igors Vatoļins un Ingus Bērziņš. Nav vietas izvērsties plašumā ar detalizētu referātu un diskusiju analīzi, tāpēc sniegsim dažas subjektīvi atlasītas tēzes, kas izskanēja simpozija laikā.
 Latvijas valsts mediju polītikas uzdevums – nodrošināt Latvijas/latviskās, uz Latviju fokusētas informatīvās telpas pastāvēšanu, lai būtu forums, kur diskutēt un analizēt.
 Latvijas medijiem ir jāatspoguļo ģeopolitiskā reālitāte – piederība pie Eiropas Savienības, nevis pie Krievijas.
 Virsmērķis ir mediju telpas attīstība – attīstot demokrātiju, tiesiskumu un pilsonisko līdzdalību.
 Problēmas – Latvijas sadalītā informācijas telpa un lielā Krievijas mediju ietekme, vienpusīga starptautisko dokumentu interpretācija, nesakārtoti likumi, Latvijas mediju telpas vieglā ievainojamība, krizes sekas mediju telpā.
 Latvija nesniedz pasaulei informāciju par sevi un savu viedokli dažādos jautājumos – nav atrodami Latvijas latviešu veidoti interneta (tīmekļa) resursi angļu un krievu valodā.
 Izsekojot pēdējo 15 gadu vēsturei Latvijas mediju vides dienas laikrakstu segmentā, rodas secinājums, ka no gada uz gadu atkārtojas tās pašas tēmas, uzmanības centrā ir ar tiem pašiem datumiem saistīti notikumi un ar tiem saistītais diskurss.
 Latvijā labi sadzīvo žurnālists - propagandas un aģitācijas īstenotājs un pēcpadomju paaudzes žurnālisti.
 Situāciju mediju vidē raksturo kopīgs izbīlis par to, kā dzīvot pasaulē, kuŗā tik lielu vietu ir ieņēmis internets un sociālie tīkli un ar to saistītie technoloģiskie izaicinājumi.
 Sabiedriskā medija kvalitāte nav nosakāma pēc reitingiem, taču līdz šim lielākoties ir bijusi tāda nostādne.
 Sabiedriskajam medijam jābūt tādam, kas profesionāli sagatavo un pasniedz saturu, kuŗā katrs var atrast sevi interesējošu informāciju un viedokļus.
 Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir tikai viens korespondents ārzemēs, ko uztur Latvijas Radio. Tādējādi Latvijā dzirdam un redzam tikai to, kas notiek Latvijā.
 Sabiedriskais medijs krievu valodā sekmētu krievu valodas pašpietiekamību. No otras puses, nenodrošinot informāciju krievu valodā, esam gatavi pieņemt par pašsaprotamu, ka ceturtdaļa valsts iedzīvotāju dzīvo citā informācijas laukā.
 Svarīgi ir izstrādāt un noteikt skaidrus kritērijus raidījumu izvērtēšanai – gan televīzijā un radio, gan internetā.
 Pētnieciskā žurnālistika prasa lielus resursus. Šajā jomā strādā ļoti maz žurnālistu, lielākoties pētniecībai ir gadījuma raksturs, redakcijas neizvirza šādu mērķi.
 Latvijas pētnieciskā žurnālistika tomēr ir labākā Baltijas valstīs.
 Sekas – kvalitatīvās žurnālistikas saplūšana ar fona troksni, kvalitātīvās žurnālistikas imitēšana, virsrakstu laikmets.
 Kvalitatīvā žurnālistika kļūst par smalku hobiju, pēc kuŗa rezultāta sabiedrībā nav liela pieprasījuma.
 Notiek masu informācijas trivializācija un žurnālista amata devalvācija; žurnālistikai kā arodam ir zudis prestižs; internetā publikācijas netiek rediģētas; kopumā interneta ietekme uz žurnālistiku ir graujoša; katastrofāla ir latviešu valodas prasmes līmeņa krišanās.
 Krievu presē valda kopīgs aizvainojums pēc 1990. gada, kā arī to vieno kopīgs atbalsts Nilam Uškovam.
 Latvijā vienīgais ietekmīgais preses izdevums ir bijis laikraksts Diena, kā arī zināmā mērā par tādu var laikraksta aptvēruma dēļ uzskatīt arī Latvijas Avīzi.
 Technoloģiju ietekmē mediji ir kļuvuši demokratiskāki – gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.
 Agrāk ziņas veidoja gudri ziņu redaktori, tagad - roboti, kuŗi pēc kādiem kritērijiem atlasa ziņas.
 Technoloģijas ir radījušas totālās uzraudzības tīklu – dators zina un piedāvā to, ko cilvēks grib redzēt un dzirdēt.
 Latvijā pirmie interneta portāli radās kā joks, nevis kā pārdomāts projekts. Rezultātā radušās paaudzes, kas ir mazkritiskas pret saturu, tai pašā laikā citi mediji nepievērsa tam uzmanību un nenovērtēja iespējamo  tā ietekmi.
 Šobrīd ziņu portālu nozare skatās, kā attīstīties, lai vairāk rakstītās preses lasītāju piesaistītu internetam.
 Katram ir tiesības veidot medijus. Taču valstij ir pienākums nodrošināt savu informācijas telpu. Informācijas telpa veido identitāti vēl vairāk nekā viss cits.
ELJA50 nolūks, rīkojot mediju simpoziju, bija savest kopā elektroniskos un rakstītos, sabiedriskos medijus un komercmedijus, nacionālās un reģionālās raidorganizācijas, žurnālistus un uzraugus, valdības un Saeimas pārstāvjus, ārzemēs un Latvijā uzaugušos, lai apspriestu vienu no visaktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem Latvijas valsts demokrātijas attīstībā – nākotnes informatīvā vide, un, kā organizētāji, referenti un līdzdalībnieki atzinuši, tas ir lieliski izdevies.

Andris Mellakauls ar pateicību Guntai Robežniecei