
.jpg)
Pçteris Alberts 30.05.2023
Koºu skatçs pirms Dziesmu svçtkiem tiek vçrtçta koºu mâkslinieciskâ kvalitâte. Videoskatçs piedalîjâs 46 ârvalstu latvieðu koºi, starp tiem trîs sievieðu koºi un viens vîru koris. No sievieðu koriem “Stokholmietes” saòçma vislielâko punktu skaitu; no visiem koºiem tikai septiòi saòçma vairâk punktus nekâ “Stokholmietes”. Stokholmas latvieðu koris starp jauktajiem koºiem ieòçma 25. vietu.
Stokholmas latvieðu koºi dibinâjis Teodors Reiters 1945. gada 22. maijâ. Tâpçc Teodora Reitera dzîves laikâ tas saucâs Reitera koris. Reitera koris koncertçja vairâkâs pilsçtâs arî ârpus Zviedrijas, piedalîjies visos Eiropas latvieðu Dziesmu svçtkos, kâ arî Dziesmu svçtkos Latvijâ kopð 1990. gada. Lai gan koris saucies arî par Viduszviedrijas latvieðu kori, tam pamatâ vairâk nekâ pusgadsimteni bija “vecie” reiterieði. Korî dziedâjuði pat trîs paaudþu vienas ìimenes locekïi, arî vienâ laikâ. Gadu gaitâ kori vadîjuði vairâki diriìenti, tai skaitâ jau minçtais Teodors Reiters, un piemçram, Arvîds Norîtis un Andris Vîtoliòð. Tagad vairâkus gadus kori vada Gaida Rulle. Liela loma ir arî kora priekðniekiem. Laikâ, kad Treðâs Atmodas laikâ lielâ neziòâ posâmies 1990. gada Dziesmu svçtkiem Rîgâ, koºa priekðniekam Andrejam Ðaltam virsdiriìents bija teicis, ka “jums ir jâpiedalâs, jûs mums nenojauksiet.” Kâdâ no 1990. gadu pirmajiem Dziesmu svçtkiem Meþaparka Lielajâ estrâdç godinâja katras balss gados vecâkos koristus, tostarp tenoru no Stokholmas latvieðu kora.
Savukârt sievieðu koris “Stokholmietes” ir dibinâts pavisam nesen. 2021. gadâ Stokholmas Ev. lut. draudzes Draudzes ziòâs parâdîjâs ðâds paziòojums: “Dâmu koris “Stokholmietes”. Lai nezaudçtu kora tradicijas un kordziedâðanas kultûru, tapis dâmu koris “Stokholmietes”. Idejas autores - Sandra Leja Bojsten, Kristîne Lagzda Haapanen un Ligita Veigure. Mçs uzturçsim radoðu savienojumu starp folkloru, seno mûziku, kâ arî mûsdienu latvieðu mûziku, iesim kopsolî ar Latviju, turpinâsim tradicionâlâs vçrtîbas un rûpçsimies par to saglabâðanu, koncertçsim, tiksimies, atbalstîsim latvieðu tradicijas ðeit, Zviedrijâ, Latvijâ, kâ arî ârvalstîs. Un, protams, mûsu mçríis ir piedalîties Dziesmu un deju svçtkos.”
Koris darbu uzsâka 2021. gada 5. oktobrî. Koºa mâkslinieciskâ vadîtâja ir Sandra Leja Bojsten. Arî ðajâ korî dzied trîs paaudþu vienas ìimenes meitenes. Koristes par savu moto izvçlçjuðâs “Viena meita Rîgâ dzied, Otra dzied Stokholmâ. Abas dzied vienu dziesmu, Viòâm labi saskançja!”
Lai 150 gadu Dziesmu Svçtkos ðovasar labi skan!
Atpakaï